, .
clearsky_night -11.1℃
Vārda dienu svin: Nikolajs, Niklāvs, Niks, Nikola

Pērn vidēji vienā lauku saimniecībā apsaimniekoja 28,5 hektārus lauksaimniecībā izmantojamo zemi

LETA , 16-11-2021
Pērn vidēji vienā lauku saimniecībā apsaimniekoja 28,5 hektārus lauksaimniecībā izmantojamo zemi

2020.gadā vidēji vienā lauku saimniecībā apsaimniekoja 28,5 hektārus lauksaimniecībā izmantojamo zemi, kas ir par 16,1 hektāru jeb 2,3 reizes vairāk nekā 2001.gadā un par septiņiem hektāriem vairāk nekā 2010.gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie 2020.gada lauksaimniecības skaitīšanas provizoriskie rezultāti.

Kopš 2001.gada, kad notika pirmā lauksaimniecības skaitīšana pēc neatkarības atgūšanas, lauku saimniecības kļuvušas lielākas gan pēc izmantotās zemes platības, gan pēc ekonomiskā lieluma - standarta izlaides. Vidēji vienas lauku saimniecības platība ir 41 hektārs, tajā apsaimnieko 28,5 hektārus lauksaimniecībā izmantojamo zemi, un saimniecībā nodarbināti 2,3 cilvēki.

Kopš 2001.gada pieaug lielo saimniecību skaits. 2020.gadā 73,8% no kopējās lauksaimniecības zemes apsaimnieko saimniecībās, kuru izmantotā zemes platība vienā saimniecībā pārsniedz 50 hektārus. Šo saimniecību skaits ir pakāpeniski palielinājies no 4300 2001.gadā līdz 6500 2020.gadā - par 53,5%. Vidēji vienā lielajā saimniecībā apsaimnieko 222 hektārus lauksaimniecības zemes, kas ir par 79,4 hektāriem vairāk nekā 2001.gadā un par 40 hektāriem vairāk nekā 2010.gadā.

To skaitā ir 3700 lauku saimniecību, kas apsaimnieko vairāk nekā 100 hektārus, un to vidējā izmantotās lauksaimniecības zemes platība ir 335,9 hektāri. Pirms 20 gadiem šīs grupas saimniecībās vidējā lauksaimniecības zemes platība bija 281,7 hektāri un 2010.gadā - 324,5 hektāri.

Mazo saimniecību, kuras izmanto līdz pieciem hektāriem lauksaimniecības zemes, skaits un to apsaimniekotā lauksaimniecības zemes platība samazinās. 2020.gadā 32 600 lauku saimniecību apsaimniekoja 70 000 hektārus jeb 3,6% lauksaimniecības zemes. Vidējais saimniecības lielums šajā grupā ir 2,2 hektāri.

2020.gadā kopējā lauku saimniecību standarta izlaide bija 1,3 miljardi eiro, un pēdējo 10 gadu laikā tā pieaugusi par 67%. Lielo saimniecību grupā dubultojies gan saimniecību skaits, gan apsaimniekotās lauksaimniecības zemes platība, gan kopējā standarta izlaide.

Lielo saimniecību skaits, salīdzinot ar 2010.gadu, palielinājies par 1200, un lauksaimniecībā izmantojamā zeme - par 423 800 hektāriem. Standarta izlaide palielinājusies par 480,6 miljoniem eiro, salīdzinot ar 2010.gadu.

Mazo saimniecību īpatsvars ir salīdzinoši augsts arī 2020.gadā, tomēr to apsaimniekotās platības un kopējā standarta izlaide ir ievērojami samazinājusies, salīdzinot ar 2010.gadu. Mazajās saimniecībās apsaimnieko 447 700 hektārus lauksaimniecības zemes, kas ir par 42,2% mazāk nekā 2010.gadā, un to kopējā standarta izlaide ir samazinājusies par 21,7%.

Pēdējo 20 gadu laikā, samazinoties saimniecību skaitam, samazinājies arī kopējais lauksaimniecībā nodarbināto skaits. 2020.gadā lauksaimniecībā bija nodarbināti 185 500 personu, no kurām 156 500 bija pastāvīgi nodarbinātie. Salīdzinot ar pastāvīgi nodarbināto skaitu 2001.gadā, tas ir samazinājies par 109 000 jeb par 41,1%.

Kopš 2010.gada pastāvīgi nodarbināto skaits samazinājies par 24 500 jeb 13,5%. Lauku saimniecībās galvenokārt strādā īpašnieki un viņu ģimenes locekļi, tomēr kopš 2001.gada viņu īpatsvars samazinās. 2020.gadā 86,1% jeb 134 800 nodarbināto bija īpašnieki un viņu ģimenes locekļi, kas ir 1,8 reizes mazāk nekā 2001.gadā. 93% jeb 64 200 lauku saimniecību īpašnieks bija arī vadītājs un 5,2% jeb 3600 saimniecību vadīja īpašnieka ģimenes loceklis.

Lielajās lauku saimniecībās, kurās apsaimnieko vairāk nekā 100 hektārus lauksaimniecības zemes, 2020.gadā tika nodarbināti 18 500 personu jeb 11,8% no visiem pastāvīgi nodarbinātajiem.

2020.gadā visvairāk lauku saimniecību jeb 42 200 specializējušās laukkopībā, apsaimniekojot 1,1 miljonu hektāru jeb 57% lauksaimniecībā izmantojamās zemes. Galvenais specializācijas virziens bija laukkopība, un šo saimniecību īpatsvars pieaudzis no 38,4% 2001.gadā līdz 61,2% 2020.gadā.

Pārsvarā lauku saimniecības specializējušās kādā konkrētā jomā, tāpēc pēdējos 20 gados 3,5 reizes samazinājies jauktajā augkopībā un lopkopībā specializēto saimniecību īpatsvars. Pērn gan jauktajā augkopībā un lopkopībā, gan piena lopkopībā bija specializējušās 10,7% no saimniecību kopskaita. Pirms 10 gadiem piena lopkopība bija otrs svarīgākais specializācijas virziens - 21,5% saimniecību.

Savukārt 7,2% saimniecību specializējušās ganāmo mājlopu audzēšanā, izņemot piena lopkopību, un to skaits palielinājies par 24,5%, salīdzinot ar 2001.gadu, bet samazinājies par 6,3%, salīdzinot ar 2010.gadu. 

Citās lauksaimniecības jomās specializējušās no 1,2% līdz 3% lauku saimniecību, tomēr šajās salīdzinoši mazajās nozarēs notikušas būtiskas pārmaiņas - pēdējos 20 gados ievērojami pieaudzis lauku saimniecību skaits, kas specializējušās dārzeņkopībā (7,4 reizes) un ilggadīgo kultūraugu audzēšanā (2 reizes).

 

 

 

Iesakām izlasīt Skatīt vairāk
LAD: Latvijā nekoptās lauksaimniecībā izmantojamās zemes īpatsvars saglabājas 10% apmērā
LAD: Latvijā nekoptās lauksaimniecībā izmantojamās zemes īpatsvars saglabājas 10% apmērā

Nekoptās lauksaimniecībā izmantojamās zemes īpatsvars Latvijā saglabājas ap...

Vebinārā informēs par atbalsta iespējām pasākumā "Ieguldījumi materiālajos aktīvos"
Vebinārā informēs par atbalsta iespējām pasākumā "Ieguldījumi materiālajos aktīvos"

Decembra vidū Lauku atbalsta dienests (LAD) vebinārā lauksaimniekus informē...

Siltumnīcu sagatavošana nākamajai sezonai
Siltumnīcu sagatavošana nākamajai sezonai

Dārzeņu un garšaugu audzēšana segtajās platībās prasa lielus finansiālus ie...