Saimnieks LV / 2017.gads (Janvāris.)

Lai iepazītos ar Zviedrijas pieredzi starp meža apsaimniekotājiem, mednieku pārstāvniecības organizācijām un valsts pārvaldes iestādēm, kas vērsta uz medījamo dzīvnieku (aļņu) postījumu samazināšanu, novembra beigās pieredzes apmaiņas braucienu uz Zviedriju organizēja AS Latvijas Valsts meži kopā ar SIA Bergvik Skog. Braucienā piedalījās pārstāvji no AS Latvijas Valsts meži, Valsts meža dienesta, Zemkopības ministrijas, Latvijas Valsts mežzinātnes institūta Silava un Latvijas mednieku organizācijām (biedrībām Latvijas mednieku asociācija, Latvijas mednieku savienība un Medniekiem.lv). Plašāk stāsta Jānis Bārs, ZM Meža departamenta Meža resursu un medību nodaļas vecākais referents.

– Pieredzes apmaiņas braucienā uz Stokholmu un Upsalu izdevās iepazīties ar meža ieaudzēšanas, apsaimniekošanas un aļņu populācijas apsaimniekošanas jautājumiem, uzzināt par viņu speciālistu pieredzi skujkoku meža kultūru postījumu samazināšanā. Brauciena laikā notika tikšanās ar Zviedrijas Mežzinātnes institūta Skogforsk, Zviedrijas lauksaimniecības universitātes (SLU), Meža dzīvnieku ekoloģijas pētīšanas stacijas, mednieku/ zemes īpašnieku komisijas un Zviedrijas mednieku organizācijas Svenska Jagareforbundet pārstāvjiem.

Zviedrijā pēdējos gados tiek fiksēti aļņu postījumi priežu mežaudzēm nepieņemamā apjomā – priežu kultūras bez iežogošanas faktiski nav iespējams izaudzēt. Arī vairums repelentu darbojas īslaicīgi, un to lietošana nedod apmierinošus rezultātus. Šādā situācijā vairums meža īpašnieku izvēlas stādīt egles, kas priedēm piemērotos apstākļos (mazauglīgās augsnēs) veido mazvērtīgas mežaudzes – to audzēšana ir nerentabla. Kā alternatīvs risinājums tiek mēģināts veidot pārbiezinātas priežu vai egļu kultūras, stādot līdz pat 10 tūkst. stādu uz hektāru, kas gan ir apšaubāma prakse. Latvijā šāds variants jau tika izmēģināts pagājušā gadsimta 60. un 70. gados. Vienlaikus Zviedrijā saglabājas vēlme uzturēt aļņu populāciju pārmērīgā blīvumā. Tam par iemeslu ir aļņu medību tradīcijas Zviedrijā, kā arī zinātniskie pētījumi, kuri pierādījuši, ka populācijas blīvumam ir zema korelācija ar postījumu apjomu – daudz lielāku nozīmi piešķirot platību apsaimniekošanas paņēmieniem, ar to saprotot gan meža apsaimniekošanas, gan medību metodes laikā un telpā.

Arī Latvijā aļņu (un staltbriežu) populācijas aug un meža apsaimniekotāji arvien jūtamāk sāk izjust to ietekmi – spiesti investēt nozīmīgus līdzekļus preventīvo pasākumu veikšanā. Tātad problēma pēc būtības ir kopīga.

Zviedrijā:
• Aļņu populācijas vidējais blīvums – 9.8 gab./1000 ha.
• Mednieku skaits – ap 300 tūkst., no tiem 13 tūkst. sievietes.
• Limitēti medījamie dzīvnieki – aļņi, staltbrieži, vilki, lūši un lāči.

Medījamo dzīvnieku limitus Zviedrijā plāno 149 reģionālās komisijas, kas sastāv no trim mednieku un trim zemes īpašnieku pārstāvjiem (te ir zināma līdzība ar mūsu pašvaldību veidotajām Medību koordinācijas komisijām, bet par labu Latvijas variantam jāmin plašāka kompetento interešu grupu pārstāvniecība). Limitus apstiprina novada pašvaldība (25 gab.). Atzinīgi vērtējams fakts, ka pārliecinošā vairumā gadījumu mednieki un zemes īpašnieki spēj savstarpēji vienoties par saprātīgiem limitu apjomiem (ar ļoti retiem izņēmumiem).

Limitu noteikšanā tiek ņemti vērā:
• iepriekšējās sezonas medību rezultāti;
• medību resursu inventarizācijas (monitoringa) sistēmas Äbin ietvaros iegūtā informācija – aļņu postījumi un aļņu klātbūtnes fiksācija monitoringa kvadrantos (vienlaidu uzskaite netiek veikta). Kā kontroluzskaites metode tiek izmantota teritorijas infrasarkanā skenēšana no helikoptera.

Äbin pēc savas būtības ļoti līdzinās Latvijas pārnadžu monitoringam. Taču to veic nevis meža dienests, bet gan konkursa kārtībā nolīgti meža taksatori. Vērtē apkodumus un mizas bojājumus priedei, eglei, pīlādzim, apsei, blīgznai un ozolam. Äbin finansējums ir vidēji 825 000 USD, kas pamatā veidojas kā 1.3 centi no katra nocirstā koksnes kubikmetra.

Medību sezonas pirmajā mēnesī (oktobrī) ar īpašu komisijas lēmumu iespējas medīt aļņus ir arī atsevišķiem zemes īpašniekiem ārpus medību iecirkņiem, savukārt novembrī notiek neizmantoto limitu pārdale par labu sekmīgākajiem medību iecirkņiem.

Zviedrijā pārsvarā tiek fiksēti lūšu uzbrukumi mājdzīvniekiem. Pēc fiksēto gadījumu skaita tiem seko vilki, lāči un nedaudz arī ērgļi. Praktiski nav klaiņojošu suņu postījumu.

Zviedrijā raksturīgi ievērojami vēlāki un īsāki medību termiņi nekā Latvijā. Tur no Somijas sāk ieviesties jenotsuņi, par to medīšanu medniekiem tiek maksāts. Zviedrijā ir divas mednieku asociācijas. Biedra gada maksa ir 60 EUR, kas ietver žurnāla abonementu un mednieka (arī medībās lietotā transportlīdzekļa un inventāra) apdrošināšanu. Zviedru eksperti arī aprēķinājuši, ka iegūtā medību produkcija vienā meža aprites ciklā (tur skujkoku ciršanas vecums ir 60–70 gadi pret mūsu 80–100) pēc iegūtās vērtības ir līdzīgas. Tātad vienā platības vienībā ar medībām var nopelnīt tikpat, cik izaudzējot koksni.

Latvijas un Zviedrijas eksperti vienojās par turpmāku sadarbību informācijas un pieredzes apmaiņā. Kopumā vērtējot, Latvijas un Zviedrijas pieredze meža un medību resursu apsaimniekošanā ir ļoti līdzīga. Protams, jāņem vērā atšķirīgie edafiskie (radušies augsnē, saistīti ar augsnes procesiem) apstākļi.

2014. gada jūlijā Vastmanlandes reģionā, karstā un sausā laikā mežā, veicot augsnes sagatavošanu ar aktīvo frēzi, dzirkstele izraisīja zemsedzes aizdegšanos. Meža ugunsgrēkā izdegusī platība ir 13 000 ha (lielākā vienlaidus atjaunojamā platība Zviedrijā – milzīgs barības galds briežveidīgajiem), kas radīja lielus zaudējumus vairāk nekā 100 meža īpašniekiem un vairākiem uzņēmumiem. Valsts piešķīra 2 milj. EUR ceļu būvei, par velti izstrādāja meža atjaunošanas rekomendācijas zemes īpašniekiem un lielāko daļu platības atpirka vai iemainīja pret meža platībām citur. Pašlaik daļā deguma ierīkots rezervāts un meža atjaunošanas pētījumu parauglaukumi. Tur plānots eksperimentēt ar dažādiem meža audzēšanas un kopšanas paņēmieniem, jo aļņu postījumi tiek konstatēti jau patlaban un to ierobežošana ir ļoti aktuāla.

Foto: www.wsj.com.