Gatavošanās pavasarim ir sākusies. 7. martā kupls interesentu skaits no teju visas Latvijas tikās tiešsaistes seminārā “Pavasara darbi segtajās platībās un garšaugu dārzā”. Seminārā tika pārrunāti aktuālākie darbi pavasarī, gatavojoties garšaugu un dārzeņu audzēšanai segtajās platībās un laukā. Kā bonuss dalībniekiem bija iespēja izzināt audzēšanas un realizācijas iespējas, audzējot pašpatēriņam vai izaudzētā tālākai realizācijai, t. sk. stādiem un izaudzētajiem produktiem.

Semināra lektores – zinošas praktiķes – Latvijas Lauksaimniecības Universitātes Augsnes un augu zinātņu institūta lektore, pētniece Irina Sivicka un zemnieku saimniecība “Zutiņi 1” pārstāve Rūta Beirote. Abas lektores savas prezentācijas gatavojušas, balstoties uz praksē gūtajām atziņām.

Seminārā pārrunātie jautājumi un nozīmīgākās atziņas:

1. Par pavasara darbiem garšaugu dārzā. I. Sivicka savu prezentāciju sāka ar iepazīšanos – kas un kādi ir garšaugi, to izcelšanās vēsture un to izcelsmes vides klimatiskie apstākļi. Pazīt un zināt izvēlēto garšaugu vēsturi ir viens no nozīmīgākajiem priekšnosacījumiem efektīvai auga audzēšanai, lēmuma pieņemšanai – vai un kā konkrētais augs var tikt audzēts (atvērtā laukā, segtajās platībās jeb efektīvāka ir atteikšanā no tālākas auga audzēšanas). Garšaugi (ar atsevišķiem izņēmumiem) ir cēlušies Vidusjūras reģionā. Tas nozīmē, ka auga aktīvās augšanas sezonā tam ir jānodrošina no 20 līdz 25 °C dienā; ~15 °C naktī. Steiga garšauga stādīšanā, īpaši pavasara salnu un vēsās nakts laikā, augam var būt nāvējoša.  Garšaugu sēšanas/pavairošanas populārākie veidi nemainīgi ir, sējot tiešsējā jeb ar sēklām iepriekš izaudzējot dēstus. Lektore, atbildot uz jautājumu par sēšanas laiku, uzsvēra: “Ticējumi un rekomendācijas par gurķu sēšanu pielīdzināmas arī garšaugiem”.
2. Iemaņas sēklas dīgtspējas veicināšanai: sēklas var padiedzēt, paturot mitrumā (ja ir biezs sēklapvalks). Mērcēšana.  Apsmidzināšana ar vājas koncentrācijas sāļu šķīdumu.  Knitināšana – samirkušās sēklas ievieto telpā ar +20 līdz 25 °C, pārjauc, izbeidz, kad 1/3–½ tikko pārplīsis sēklapvalks.  Kalibrēšana. Kodināšana. Augšanas stimulatori. Skarifikācija (mehāniska sēklapvalka ievainošana). Stratifikācija (miera perioda pārtraukšanas paņēmiens – siltā/aukstā).
3. Garšaugu sēšana telpās dēstu gatavošanai ir ierasta kastītēs jeb podos. Sēklas diedzēšanā vēlamā temperatūra ir  +21 līdz 25 ^oC. Sēklu dīgšanas temperatūru labāk nepārsniegt par 25 ⁰C, tad sēklas var nedīgt nemaz vai arī dīgst ļoti nevienmērīgi (sugas ietekme).    Pēc sadīgšanas temperatūru tur pazeminātu 5-7 dienas – tas stimulē sakņu sistēmas attīstību, dīgsti neizstīdz. Laistāmā ūdens temperatūra +18 līdz +20 ^oC, var +23, bet nepārsniedzot +25, substrāta temperatūra ziemā +18 (laba barības elementu uzņemšana).

Savukārt garšaugu sēšanai laukā svarīga ir vietas izvēle. Augsne, smilšmāls, mālsmilts – pHKCl 6,5-7,0, līdzena, ar teicamu struktūru, tīra no nezālēm, mēslota. Vēlami priekšaugu rušinātāji. Vietai ir jābūt no aukstiem vējiem pasargātai, ar labu gaisa apriti.

Izsējas norma sēklām tiešā izsēja, sējot izkliedsējā vai 10–12 cm atklātās rindās. Uz 1 m² izsēj līdz 1-2 g sēklu.

1. Par Latvijai raksturīgiem garšaugiem plašāks stāstījums bija iekļauts z/s “Zutiņi 1” pārstāves R. Beirotes prezentācijā. Citējot Rūtas teikto: “Latvijas garšaugs ir mantots kultūraugs ar vidējo augšanas vēsturi Latvijā 30 gadi”. Populārākie Latvijas garšaugi – nātres, pienenes, ehinācija, mežrozīte, dievkociņš, piparmētra, raudene, mežloki.

Rūta īpašu vērību aicina pievērst no jauna apgūtos īpašumos, iepazīstot tajos esošos kultūraugus. Šāda mantota kultūrauga esamība ir vērtība, kuru vajadzētu turpināt kopt. Savukārt, iegādājoties eksotiskāku garšaugu šķirnes, uzmanība ir jāpievērš stāda augšanas ilgumam. Pēdējā laikā lietots termins “daļēji ziemcietīgs” ir jāuztver vairāk kā viengadīgas šķirnes raksturojums nevis ziemcietības spēja.

1. Dīgstu un mikrozaļumu audzēšana. R. Beirote prezentācijā ietvēra plašu informāciju. Populārākās kultūras (graudaugiem – mieži, rudzi, kvieši, auzas, griķi), pākšaugiem (Ķīnas pupiņas, soja, dzeltenie un turku zirņi), sēkliņas (lucerna, bietes, sinepes, krešu salāti, saulespuķes, rutki, redīsi, sīpoli, brokoļi, kāposti u. c.). Lektore aicināja pievērst uzmanību dīgsta kvalitātei un būt uzmanīgiem ar dīgstu mikrobioloģisko kvalitāti, lai izslēgtu inficēšanās iespējas ar, piemēram, eColli jeb Salmonella baktērijām. Atsaucoties uz aktuāliem PVD datiem, Latvijā patlaban nav reģistrēts neviens dīgstu audzētājs. Tas nozīmē, ka pircējiem ir jābūt uzmanīgiem, izvēloties iegādēm dīgstus.
2. Par dārzeņu audzēšanu pavasarī, t. sk. segtajā platībās R. Beirote dalījās pieredzē par z/s “Zutiņi 1” populārākajām kultūrām/šķirnēm. Spināti – Space F1 – agri. Veģetācijas periods 48 dienas. Sēj martā/aprīlī, vāc aprīlī/maijā. Shelby F1 – ovālām lapām, agri, ~40 dienas. Piemēroti arī rudens sējai. Mazāko un ovālo lapu dēļ der Baby leaf produktiem. Rukola – Sylvetta – ozollapu rukola. Aug no pavasara līdz rudenim, lapiņas var vākt pakāpeniski. Siltajās joslās ziemo. Gatava ievākšanai pēc 4 nedēļām. Mizuna – ātri augoši kāpostu dzimtas salāti, līdzīgi rukolai. Šķirnes Mizuna Greek, Mizuna Red labi iztur zemas temperatūru, sēj marta vidū. Pirmās lapas pēc 2-3 nedēļām. Lapu sinepes – Red Gigiant, Chaplin, Pak Choi – raža: 5-6 ned. Iztur salnas līdz -5. Var sēt martā uzreiz dobē vai izstādīt kā dēstus. Redīsi – Diego F1 – ļoti agri, gatavība ~22 dienās. Flippar F1 – ļoti ātraudzīgs. Kaspar F1 – viena no populārākajām šķirnēm. Salāti – Barilla – galviņas līdz 1 kg. Gatavība ~55 dienās. Iespēja realizēt kā stādus. Agrās šķirnes Agra un Justīne. Kraukšķīgie korāļlapu salāti – Triplex. Ozollapu salāti – Xerafin F1.
3. – TOP CAPI F1 – gludi, vienmērīgi augļi, raža ~42 dienās. Ļoti ražīgi. GOLDEN GLORY F1 – agri, vienmērīgi augļi, kas svarīgi dzeltenajām un zaļajām šķirnēm. Ziedkāposti –  Momentum F1 – var audzēt gan siltumnīcā, gan uz lauka plēves tuneļos. Ļoti agrs, augstražīgs hibrīds, blīvām galviņām. Gatavība ~56 dienas. Agrie kāposti – Kevin F1, Mirror F1, SONSMA RZ F1, Reball F1. Zirņi - 100. diena šogad ir 10. aprīlis. Šķirnes –

Onward Early, Sešnedēļu – amatieru šķirne.

Nozīmīgākās atziņas no seminārā dzirdētā:

• Nesasteigt ar pavasara sējas darbiem kā segtajās platībās, tā dārzā. Sekot līdzi augsnes sastāvam, siltumam un laistīšanai paredzētajā ūdens temperatūrā.
• Pieņemt atbildīgus lēmumus, lemjot par audzēšanu komercdarbībai – stādu jeb jau izaudzētā realizācijai. Akcents audzēšanai izvēlētajām šķirnēm un realizācijai paredzētajai sezonai, īpaši piedomājot par iespēju realizēt konkrētajam augam neraksturīgā sezonā, piemēram, redīsi rudenī jeb kabači pavasarī. Tāpat pievērst uzmanību pircēju paradumiem, kuri joprojām izvēles priekšgalā liek pārbaudītas un zināmas šķirnes, vizuālo izskatu.
• Stādu un sēklas materiālu izvēlēties no profesionāliem audzētājiem, īpaši no lokāliem, tālākai audzēšanai ģeogrāfiski tuvāk esošajiem. Iespējams dārgāk, tomēr ar lielāku garantiju par audzēšanas izdošanos.
• Izvēlēties Latvijas klimatam atbilstošas šķirnes. Atcerēties par Latvijai raksturīgo, kraso atšķirību klimatiskajos apstākļos. Zosēnu pusē ir sniegs, savukārt Bauskā ir iespēja sēt garšaugus laukā.