Saimnieks LV / 2019.gads (Septembris.)

Dagniju Hincenbergu pamatoti uzskata par vienu no pieredzējušākajām agronomēm Latvijā ne tikai labības, bet arī kartupeļu nozarē – daudz pieredzes uzkrāts gan augu aizsardzības jomā, gan strādājot savā saimniecībā. Šajā sarunā BASF tirdzniecības vadītāja akcentē, kādi izaicinājumi lauksaimniekiem gaidāmi augu aizsardzības līdzekļu pieejamības ziņā ne tikai Latvijā, bet visā Eiropā, kā arī iepazīstina ar pārsteidzošiem uzņēmuma jaunumiem.

– Kā jūs no agronomiskā viedokļa vērtējat aizejošo lauksaimniecības sezonu?
Dagnija Hincenberga: – Manā skatījumā šis ir jau otrais gads, kad par visiem Latvijas reģioniem nevar sniegt viena veida vērtējumu. Laikapstākļi nebija vienādi visā teritorijā, tie atšķīrās pat viena novada robežās, tieši tāpat ir ar ražām – ir tādas saimniecības, kas vāc rekordražas, un ir tādas, kuru ievākums ir zem vidējiem rādītājiem – vismaz attiecībā uz ziemājiem. Vasarāju kulšana vēl nav beigusies. Ir gan parādījusies problēma, ka vasarāji ir atzalaini, jo augsne tīrumā nav vienāda, tādēļ pie izteikta mitruma deficīta augi smilšainās vietās nokalta ātrāk, bet kūdrainākās vai mālainākās augošie arvien vēl ir zaļi. Tomēr vispārinot jāsaka, ka rezultāts ir labāks, nekā mēs varējām domāt un cerēt maijā, jūnijā. Liela ietekme atsevišķās lokācijās maija sākumā bija salnām. Un bija tīrumi, kur tas atstāja lielu ietekmi uz ražu.

Pēdējos gados man pašai ir vairāk darba saistībā ar pārdošanas un piegādes jautājumiem, tāpēc ir salīdzinoši mazāk laika būt uz tīrumiem, nekā bija pirms gadiem četriem pieciem. Tomēr uzskatu par absolūtu nepieciešamību apmeklēt laukus un sējumus, lai sekotu līdzi tam, kas notiek reālajā dzīvē. Un, protams, man ir sava saimniecība Lazdiņi, tāpēc vienmēr varu tvert ikdienas lauksaimniecības noskaņu vismaz Zemgales pusē.

– Jūs esat augu aizsardzības līdzekļu tirgū jau ilgus gadus. Kāds jums radies iespaids par zemnieku zināšanām šajā jomā?
– Arī te nebūs viena absolūti pareiza atbilde, jo ir galējības abos virzienos. Tomēr caurmērā Latvijā lauksaimnieki, it sevišķi agronomi, ir ļoti izglītoti un zinoši, arī salīdzinot ar citām valstīm, kur zemnieki daudz vairāk paļaujas uz konsultantiem. Manuprāt, Latvijā nav attīstījies augkopības konsultāciju segments, jo katra individuālā saimniecība ir bijusi spiesta patstāvīgi izglītoties un sekot līdzi agronomijai un augu aizsardzībai. Tomēr, ja notiek lielāka paļaušanās uz konsultantu, ir liela nozīme, kāds viņš ir, – pastāv atšķirības gan kompetences, gan godaprāta līmenī. Dažkārt nākas uzklausīt zemnieku stāstus, ka pie viņiem ierodas tie, kas sevi sauc par konsultantiem, lai arī patiesībā ir agronomijā nekompetenti mazpazīstamu firmu pārdevēji, un tiem ir pavisam cita motivācija, piedāvājot savus produktus.

Uzskatu, ka BASF dara daudz, lai veicinātu lauksaimnieku izglītošanu, celtu viņu zināšanu līmeni. Mums ir gan reģionālie ziemas semināri – katru gadu astoņos Latvijas novados, gan lielais centrālais seminārs ar uzaicinātiem vieslektoriem, kas ir autoritātes savā jomā. Katru gadu organizējam arī demonstrējumus – izmēģinājumus, lai jaunos risinājumus ne tikai iepazītu teorijā, bet arī redzētu Latvijas ražošanas apstākļos, vietējā augsnē. Tas ir mūsu standarts – ieteikt to, par ko esam droši, ka tas būs efektīvs un ekonomiski pamatots risinājums.

BASF ir investējis resursus, nodibinot Baltijas izmēģinājumu centru, un mums ir paveicies, kas tas atrodas tieši Latvijā. Tā nav investīcija tikai iekārtās, mums palīdz arī ļoti pieredzējis kolēģis Jared Bonner, kas vada šo centru un vienlaikus arī izglīto mūsu vietējās komandas speciālistus. Tāpat sarežģītās situācijās viņš brauc uz lauku un palīdz ar savu skatījumu atrisināt jautājumus, ja pašiem pietrūkst padoma.

– Vai šis centrs ir kas pilnīgi jauns?
– Baltijas izmēģinājumu centra oficiālā atklāšana notiks tikai nākamsezon, lai gan jau otro gadu tur notiek izmēģinājumi graudaugiem, rapšiem un tauriņziežiem. Lai šādu zinātniski pētniecisku iestādi sertificētu un iegūtu vajadzīgo dokumentāciju, ir jāsaņem dažādi kvalitātes apliecinājumi, pie kā pašlaik strādājam. Uzskatu, ka tā ir viena no Latvijas lauksaimniecības problēmām – nav pienācīga finansējuma zinātnei. Līdz ar to spēcīgākās kompānijas pieņem lēmumu veidot pašām savas pētniecības iestādes, jo bez vietējiem pētījumiem nav iespējams droši un godīgi pateikt, kas mūsu apstākļos ir labākais risinājums. Līdz šim mēs sadarbojamies arī ar LLU, veicot izmēģinājumus gan Pēterlaukos, gan Vecaucē. Tomēr ne vienmēr esam bijuši apmierināti – investīcijas izmēģinājumos ir pietiekami lielas, tāpēc gribas iegūt garantēti kvalitatīvu rezultātu.

Pastāv uzskats, ka nākamais būtiskais solis lauksaimniecības attīstībā būs saistīts ar selekciju – tādu šķirņu radīšana, kas konkrētos agroklimatiskajos apstākļos pietuvojas sugas ģenētiskā potenciāla maksimumam. Ja kāda valsts ieguldīs pētniecībā tā, lai izveidotu augstvērtīgas šķirnes, nav nekādas garantijas, ka tās būs piemērotas Latvijas apstākļiem. Latvijai būtu jāinvestē pētījumos, selekcijā – tā radot savas augstražīgās šķirnes un tehnoloģijas. Šobrīd audzētāju prasības kultūraugu šķirnēm ir pamatoti augstas, dažkārt specifiskas. Tāpēc ir ieteicams meklēt vai veidot no jauna tādas šķirnes, kas maksimāli atbilst konkrētajiem kritērijiem.

Arī pašlaik ir audzētāji, kas izvēlas vietējās šķirnes, bet, piemēram, no vietējām ziemas kviešu šķirnēm izvēle ir ļoti skopa. Ir nepieciešamas šķirnes ar atšķirīgiem veģetācijas periodiem, piemērotību dažādām augsnēm, proteīna līmeņiem, augstu veldres noturību u.tml. Iespējams, perspektīva ir hibrīdie kvieši – šajā jomā BASF noteikti nākotnē piedāvās jaunumus. Pērn BASF iegādājās daļu no Bayer biznesa, tāpēc Latvijas tirgū mūsu piedāvājumu klāstā ir nākušas klāt rapšu sēklas. BASF ir ne tikai augu aizsardzības līdzekļu kompānija, bet arī lauksaimniecības risinājumu kompānija – nākotnē mūsu piedāvāto preču un pakalpojumu klāsts tikai pieaugs.

– Šī brīža tendences gan no ES likumdošanas, gan sabiedriskās domas viedokļa veicina atteikšanos no dažādām darbīgajām vielām augu aizsardzības līdzekļos (AAL), mudinot izvēlēties videi draudzīgāku produkciju. Kā tas ietekmē jūsu kompānijas darbu?
– Kā globālai kompānijai mums ir laikus jāsaredz šīs tendences un jāreaģē uz tām. BASF sniedz piedāvājumu gan vienā segmentā, gan otrā. Mūsu uzņēmums meklē inovatīvus risinājumus. Ilustrācijai, veids, kā izmantot dzīvos organismus kaitēkļu ierobežošanai, ir, piemēram, nematodes.

Zinātnieki ir atklājuši, ka ir nematodes, kas selektīvi uzbrūk kādai kaitēkļu sugai, piemēram, sīpolu mušai, zāģlapsenēm vai skudrām dārzā. Nematodēm nonākot kukaiņu ķermenī, tiek atbrīvotas baktērijas, kuru darbības rezultātā kukainis iet bojā. Nematodes vairojas mirušā kaitēkļa ķermenī un attīsta jaunu nematožu paaudzi. Ja nematodēm barības sāk pietrūkt, tās meklē jaunu upuri. Brīdī, kad nematodes vairs nevar atrast jaunus upurus, to skaits samazinās līdz dabā esošajam daudzumam augsnē. Šis inovatīvais un videi draudzīgais risinājums – Nemasys produktu līnija jau ir reģistrēts lietošanai arī Latvijā.

Tomēr, ja pilnībā pārietu tikai uz bioloģiskiem risinājumiem (to efektivitāte ir krietni zemāka), tas neapmierinātu patērētāju prasības pēc kvalitatīvas, vizuāli pievilcīgas un drošas pārtikas. Tāpat bioloģiskie preparāti nav lētāki, tāpēc jāapsver, kāda būs galaprodukcijas cena. Taču BASF noteikti ņem vērā visus stingros kritērijus, kas ir izvirzīti cilvēka un vides drošībai.

Kā zināms, ir aizliegti neonikotinoīdi rapšu kaitēkļu ierobežošanai. Meklējot tam risinājumu, BASF piedāvā apstrādāt ziemas rapšu sēklas ar jaunu produktu Integral Pro, kas nav insekticīds, bet veicina augu pretošanās spēju dažādiem kaitēkļiem vai slimībām, bet negarantēs tik augstu efektivitāti kā neonikotinoīdu grupas insekticīdi.

Vai arī – šosezon BASF laiž klajā jaunu limacīdu kailgliemežu un mīkstgliemežu ierobežošanai Ironmax Pro. Līdz šim plaši lietots produkts bija metaldehīds, kas ir toksisks sliekām, turpretī Ironmax ir izcili drošs un efektīvs līdzeklis. Sevišķi labi tas noder, ja tiek lietota bezaršanas tehnoloģija.

Esmu pamanījusi, ka pēdējā laikā Latvijas Radio bieži runā kāda eksperte, kas norāda, ka Latvijas lauksaimniecībā tiek lietots par daudz ķīmijas. Pirmkārt, tā ir viltus ziņa, jo Latvijā AAL patēriņš uz 1 ha LIZ ir ne vien zemāks kā ES vidēji, bet arī mazāks kā kaimiņos Lietuvā. Otrkārt, šie jautājumi, kas tiek aktualizēti, drīzāk attiecas uz ES kopējo politiku, nevis tieši Latvijas situāciju. Pie mums ķīmisko AAL lietojums ir salīdzinoši mazs, mēs neindējam dabu, kā to mēdz skandināt mediji. Un, skatoties vēl plašāk, Eiropas Savienībā ir pazudis tās vēsturiskais mērķis, kāpēc tā vispār tika dibināta – lai būtu ekonomiski konkurētspējīga ar ASV, Ķīnu. Taču tagad ES prasības pārtikas drošībai, tajā skaitā AAL lietojumam, ir paceltas tik augstu, ka ražības un rezultātā produktivitātes līmenis kritīsies. Līdz ar to arī lauksaimniecības produktu globālā konkurētspēja. Savukārt noslēgtie brīvās tirdzniecības līgumi neliedz tādas produkcijas ievešanu ES, kas ir apstrādāta ar Eiropā nereģistrētām vielām vai ģenētiski modificēta. Ar to es vēlos sacīt, ka ir jāspēj skatīties uz lietām plašāk un atrast īsto problēmu, nevis apsūdzēt tos, kas gādā par zemes mūsdienīgu un atbildīgu izmantošanu.

BASF agroforumā Pēterlaukos. Foto: Kaspars Filips Dobrovoļskis

– Kādi vēl no BASF produktiem pašlaik ir aktuāli?
– Katru gadu mums ir jauni risinājumi, ko varam piedāvāt tirgū. Ja runājam par tuvojošos rudens sezonu, piedāvājam jaunu kodni Kinto Plus, kurā ir trīs darbīgās vielas. Līdzekļa galvenā priekšrocība ir efektivitāte uz svarīgāko slimību ierosinātājiem, īpaši uzsverot sniega pelējumu. No praktiskā Kinto Plus lietošanas viedokļa – mazāk putošs darba procesā, labāk birstošs sējmašīnā.

Šobrīd gan ir par vēlu pieņemt lēmumu, bet noteikti pie jauniem risinājumiem varu pieminēt BASF rapšu audzēšanas tehnoloģiju Clearfield. Tā ir piemērota arī sējumiem ar minimālo augsnes apstrādi. Tomēr man šis risinājums šķiet unikāls tieši tīruma zvēres ierobežošanai. Pastāv veidi, kā kontrolēt krustziežu nezāles – nauduļus, plikstiņus rapšos, taču tīruma zvēre jeb sinepe ir liels izaicinājums. Saimniecībās ar vieglām un smilšainām augsnēm, kur zvēres ir daudz, Clearfield ir visefektīvākais risinājums. Arī lēmumi par ziemas rapšu šķirnēm jau ir pieņemti, bet arī šeit BASF ir labi piedāvājumi, jo, kā jau minēju, selekcijai un īstajām šķirnēm ir ļoti liela loma potenciāli labas ražas ieguvē.

Jau savā ziemas seminārā runājām par to, ka ES pieejamo AAL klāsts samazināsies. No BASF produktiem tas visvairāk skars fungicīdus. Protams, šis jautājums ir aktuāls arī citiem uzņēmumiem. Pārskatot kritērijus, pēc kuriem ES atbildīgās iestādes pārvērtē AAL, vislielākās bažas ir tieši pieejamo azolu darbīgo vielu segmentā. Azols ir tā darbīgā viela, kas samazina rezistences veidošanās risku. Ja pieņemam, ka pēc esošā scenārija AAL reģistrā Eiropas Savienībā paliktu pieejami četri azoli, no kuriem trīs ir izmantojami tikai kā kodnes, tad teorētiski sanāktu, ka visa ES graudkopība paliek atkarīga no viena azola, kas ir pagalam tuvredzīgi. Tā efektivitāte ar katru gadu krītas. Tāpēc ļoti būtiski, ka BASF ir atklājis jaunu azolu Revysol, kas tiks laists tirgū nākamajā sezonā. Arī mūsu reģionā jau notiek pirmās reģistrācijas, Lietuvā produkts jau ir apstiprināts. Varbūtība, ka jaunais azols tiks piereģistrēts Latvijā, ir diezgan liela. Taču otrs aspekts – mums Latvijā ir tikai divu gadu dati par Revysol efektivitāti. Tie bija specifiski ar sausumu, kas neļauj nolasīt pilnu produkta veiktspēju. Nevēlamies paļauties tikai uz to, ka Lielbritānijā vai Dānijā iesaka lietot konkrētu devu. Tādēļ nākamajā sezonā turpināsim izmēģinājumus gan mazajos lauciņos, gan ražošanā, lai 2021. gadā varētu piedāvāt izcilu produktu un precīzas rekomendācijas graudkopjiem. Zinām, ka nevienai citai kompānijai azols tuvākajā laikā nav gaidāms, tā kā tas noteikti ir ļoti būtisks jaunums. Kamēr gaidām Revysol ienākšanu tirgū, esam veiksmīgi atraduši tieši Latvijas apstākļiem piemērotu risinājumu – Priaxor+Curbatur, kas ir divu fungicīdu komplekts.

Vienlaicīgi mēs zaudējam plaši lietotus un labi efektīvus risinājumus. Piemēram, šogad no Latvijas tirgus aizgāja darbīgā viela propikonazols, kas BASF gadījumā skāra vienu fungicīdu – Inovor, kas tikko bija ienācis tirgū. Nākamais gads ir sarežģītāks, jo šajā brīdī ir anulēta reģistrācija darbīgajai vielai fenpropimorfs no morfolīnu grupas. Tas pārsvarā ir mērķēts miltrasas ierobežošanai, taču Latvija tā ir vispopulārāko pirmās jeb T1 apstrādes fungicīdu sastāvā, piemēram, Allegro, Capalo un Tango. Tie ir efektīvi produkti gan cenas, gan slimību ierobežošanas spektra ziņā. Mums ir vairāk nekā septiņu gadu dati, kas pierāda šo produktu piemērotību un ražas pieaugumu. Ko likt to vietā? Mēs meklējam jaunus risinājumus. Taču minētos produktus Latvijā vēl var iegādāties līdz oktobra beigām un lietot vēl visu nākamo veģetācijas periodu. Ja lauksaimnieki vēlas tos lietot 2020. gadā, būtu lietderīgi tos sagādāt.

Galvenais iemesls noteiktu darbīgo vielu izņemšanai no tirgus ir ES daudz stingrākie drošības risku kritēriji. Ja viela šiem kritērijiem vairs neatbilst, tai tirgus jāpamet.

BASF šobrīd daudz investē arī digitālajos risinājumos – piedāvājam aplikācijas BASF agro adviser un diagnostikas atbalsta aplikāciju Xarvio scouting. Daudz informācijas, aktuālās ziņas no lauka un jaunumus publicējam mūsu mājaslapā. Jau tagad veicam visus sagatavošanās darbus, lai nākamajā sezonā atkal organizētu BASF agroforumu.

– Vai esat novērojusi kādas kļūdas, ko zemnieki mēdz savos laukos pieļaut?
– No aizejošās sezonas prātā nāk piemērs ar sekām, kas var rasties, ja augu maiņā pārspīlē ar viena kultūrauga īpatsvaru. Piemēram, rapsi. Tad var rasties tādas problēmas kā sakņu augoņi, fomoze (te gan var līdzēt jaunāko rapšu hibrīdu izvēle) un jauns izaicinājums – vīte, ko ierosina Verticillium. Tie ir riski, kas saimniekam jāizvērtē ilgtermiņā, ja viņš pārāk bieži vienā un tajā pašā laukā sēs rapšus. Šo problēmu novēršana izmaksās dārgi vai tām nemaz nebūs risinājumu.

Tāpat pagājušajā sezonā – un ne tikai saistībā ar laikapstākļiem, bet arī agronomisko prasmi – bija plaši novērojama veldre. Var teikt, ka bija sausums un daudzi atteicās no ierastās shēmas, kā parasti veldri ierobežo, taču jāņem vērā viss pasākumu komplekss – mēslojuma daudzums, digestāta izmantošana, sējas termiņš, izsējas norma... Augu augšanas regulators ir tas etaps, kur lēmumu pieņem, jau balstoties uz situāciju konkrētajā tīrumā. Agronomiem tā ir mācība! Lielbritānijā esot tā – ja viss lauks ir veldrē, kā dažviet varējām novērot Latvijā, tad agronomu atlaiž no darba. Es pati vairāk vērtēju tā – ja veldre ir lauku galos, tad vainīgs ir traktorists, jo, visticamāk, ir mēslots vai sasēts dubultā. Taču, ja viss lauks vienlaidus guļ, visticamāk, tā ir agronomiska kļūda.

– Kā vērtējat – vai Latvijā pietiek labu un zinošu agronomu?
– Pirms gadiem četriem pieciem atbilde būtu – nē, noteikti trūkst, bet šobrīd ar prieku skatos, cik daudz jaunu agronomu ienāk lauksaimnieciskajā ražošanā. Viņi prot izmantot jaunās tehnoloģijas, rīkoties ar moderniem informācijas avotiem un spēj tikt līdzi jaunākajām tendencēm. Protams, nekas nespēj aizstāt pieredzi, un ir labi, ja ir, kam pajautāt. Agronomiski gads no gada tomēr ļoti atšķiras, un visbiežākā kļūda, ko lauksaimnieki pieļauj, manā agronoma skatījumā, ir – nākamā gada lēmumus balstīt tikai uz viena pēdējā gada pieredzi. Vēlams tomēr paskatīties ilgākā laika nogrieznī.

– Jūs kopā ar vīru saimniekojat arī ZS Lazdiņi, kura ir plašāk zināma tieši ar kartupeļu audzēšanu.
– No kādreizējiem 50 ha kartupeļu nu ir nedaudz virs 20 ha, sējumu kopplatība samazinājās uz 160 ha. Atteicāmies no vairāksolīšanas nomas maksā dažos nogabalos. Mūsu saimniecībā aug arī kvieši, rapši, pupas, nākošgad būs arī zirņi. Man kā agronomam ir interesanti strādāt ar vairākām kultūrām, kas ir noderīgi arī no augu maiņas viedokļa. Mums reti gadās vajadzība sēt kviešus pēc kviešiem.

Kartupeļi man ļoti patīk un garšo – pilnīgi viss, izņemot kartupeļu klimpas. Kartupeļus esam audzējuši jau kopš bērnības. Manuprāt, tā ir sarežģīta kultūra, tās audzēšanai ir nepieciešamas investīcijas ne tikai tehnoloģijās – stādīšanai, novākšanai, uzglabāšanai, bet izaicinošākais ir tieši pārdošana. Lazdiņos esam izgājuši visus dabiskos attīstības etapus – savulaik bijām kooperatīva Tupenis biedrs, bet sapratām, ka kooperācija, vismaz tolaik, nozarē nedarbojas, jo izšķirošs ir kvalitātes kritērijs. Piedāvāt vienu kvalitāti par vienu cenu no daudziem audzētājiem bija daudz grūtāk, nekā, piemēram, audzējot kviešus. Savā laikā esam audzējuši kartupeļus čipsiem, tas savukārt nebija mums ekonomiski pamatoti transporta izdevumu dēļ. Mums šobrīd vairāk patīk mežonīgais tirgus – vajadzīgi stipri nervi un prasme pamatot cenas prēmiju par kvalitāti un piegāžu elastību.

Man ir arī azarts – jo sliktāka kartupeļu sezona, jo man labāk patīk. Tādās situācijās tikai īstie profesionāļi spēj nodrošināt kvalitatīvu ražu un atkrīt visi oportūnisti. Nereti, ja vienu sezonu kartupeļiem ir augsta cena, nākamajā pavasarī ar tupeņiem tiek apsēts katrs stūrītis. Mēs savas platības samazinājām tad, kad kartupeļu cena tirgū vairākus gadus pēc kārtas bija zem pašizmaksas. Savulaik caur dārzeņu kooperatīvu piegādājām arī Maxima tīklam, tomēr tas nebija īpaši izdevīgi. Pašlaik atsakām noņēmējiem, kas, lai arī var paņemt vairākas fūres nedēļā, maksā zem pašizmaksas, un izvēlamies mazākus, kas spēj maksāt adekvātu cenu un novērtēt labu kvalitāti un piegādes visa gada garumā. Mums ir uzticami klienti, kuriem zinām viņu prasības pēc šķirnēm. Protams, stādām vairāk nekā varam pārdot pastāvīgajiem klientiem. Pēdējos gados arī salīdzinoši daudz eksportējam. Esam pārdevuši savus kartupeļus uz Krieviju, Čehiju, Ungāriju. Esam eksportējuši jūras konteineros arī uz Holandi, un tas, manuprāt, ir tas, ar ko mans vīrs var tiešām lepoties. Katrā ziņā mūsu mērķis nav kļūt par lielāko kartupeļu saimniecību. Lazdiņos nesacenšas – cik ir hektāru vai kāds traktors. Svarīgi ir – kurš jūtas laimīgāks!

– Droši vien savā saimniecībā lietojat arī BASF produkciju?
– Pilnīgi noteikti. Ja vien man ir atbilstoša kultūra, jaunos produktus vienmēr pārbaudu savos laukos. Kamēr neesi pamēģinājis savā tīrumā, tikmēr nevari gūt pilnīgu pieredzi, kāda ir produktu efektivitāte, lietošanas nianses. Vairākiem maniem kolēģiem ir praktiskā pieredze un savi lauki, tā ir mūsu komandas liela vērtība. Mums ir augsta atbildības sajūta, un tas nav stāsts tik daudz par uzņēmumu, cik par katra agronoma reputāciju. Protams, tas negarantē, ka nav iespējams kļūdīties un risinājums nenostrādā, bet tad noteikti to analizējam un varam izskaidrot.

– Cik ilgi jau esat BASF?
– Vairāk nekā 15 gadus. Pirms tam septiņus gadus strādāju Augu aizsardzības servisā, savukārt uzreiz pēc augstskolas septiņus gadus strādāju Valsts augu aizsardzības dienesta Jelgavas fitosanitārās diagnostikas punktā. Par to man ir labas atmiņas un pateicība pirmajiem darbaudzinātājiem – Andai Resnais un Jānim Miglānam, kuriem pateicoties, es daudz iemācījos kā agronoms augu aizsardzības jomā – īpaši metodikā, kā pazīt kaitēkļus, slimības un tās uzskaitīt.

BASF šobrīd ir pārmaiņu procesā, un, citējot Čārlza Darvina teicienu – izdzīvos nevis stiprākais vai gudrākais, bet tas, kas spēs piemēroties apstākļiem. Tas ir raksturīgs jebkurai jomai. Pārmaiņas notiek ar mērķi kļūt arvien stiprākiem un sniegt labāko piedāvājumu saviem klientiem atbilstoši jaunajiem apstākļiem.