Pasēja ir viens no starpkultūru veidiem, kas potenciāli nodrošina vairākus ieguvumus: vienas sezonas laikā iespējams iegūt gan ražu, gan augu masu zaļmēslojumam; tiek mazināts vides piesārņojums, jo pasējā sētie augi pēc pamatkultūrauga (parasti labībām vai to maisījumiem ar pākšaugiem) novākšanas turpina augt un uzņemt viegli šķīstošās barības vielas, tādējādi mazinot minerālvielu izskalošanos; tiek uzlabotas augsnes īpašības; pasēja ir videi draudzīga nezāļu ierobežošanas iespēja, tiek izaudzēta barība dzīvniekiem, to ļoti labprāt izmanto savvaļas dzīvnieki, un tas nozīmē, ka šis agronomiskais pasākums sniedz arī būtisku pakalpojumu ekosistēmām, atbalstot bioloģisko daudzveidību.

Arguments par labu pasējai ir arī fakts, ka iesētie augi ir labi iesakņojušies un spēj uzņemt strauju attīstības tempu uzreiz pēc pamatkultūras novākšanas – atšķirībā no starpkultūras, kas sēta ap pamatkultūrauga novākšanas laiku. Pasējas augi savā attīstībā par divām nedēļām apsteidz starpkultūras.

Pasējas augus sēj vai nu reizē ar pamatkultūraugu, vai arī vēlāk, kad labībai izveidojušās 3–4 lapas. Vēlāka pasējas augu sēja pasargās no riska izveidoties pārāk lielai to masai, kas varētu apgrūtināt ražas novākšanu – tā ļoti bieži gadās ar mitrumu bagātās sezonās un ja nav ņemtas vērā pamatkultūrauga un izvēlēto pasējas augu bioloģiskās īpašības. Ar pasējai domāto augu izvēli īpaši piesardzīgiem jābūt tad, ja audzē īsstiebrainās labību šķirnes...

Pilnu rakstu lasiet Aprīļa SAIMNIEKS LV numurā!