, .
heavyrain 9.4℃
Vārda dienu svin: Egils, Egīls, Nauris

Pārsteidzošā govju dzīve

Elīna Andiņa , 06-05-2021
Pārsteidzošā govju dzīve

Saimnieks LV / 2019.gads (Jūlijs.)

Lai gan liellopi un sevišķi govis ir bijušas cilvēka dzīves, pārtikas ķēdes un lauksaimniecības neatņemama sastāvdaļa jau simtiem gadu, ir samērā maz zinātnisku pētījumu, kas pievēršas mājlopu uzvedības un personības pētījumiem, lielākoties akcentējot tieši to produktīvo aspektu – gaļas vai piena nodrošināšanu. Lai gan cilvēka acij govju uzvedība var šķist mierīga un pat garlaicīga, viņu starpā valda sarežģīta hierarhija, kā arī piemīt spēja just dažādas emocijas. Apskatīsim dažus no atklājumiem, kas stāsta par govīm raksturīgo uzvedību.

Tūkstošiem gadu ilgas attiecības
Grāmatā Govis runā (John Moran un Rebecca Doyle Cows talk) lasām, ka liellopu domestifikācija ir ilgusi aptuveni 8000 gadu. Sākotnēji liellopi dzīvoja savvaļā un bija brīvi, taču pakļauti slimībām, izsalkumam un plēsoņu uzbrukumiem. Apmaiņā pret pienu, gaļu un ādām cilvēks viņiem pretī deva regulāru barošanu un aizsardzību. Tā laika gaitā cilvēks ir pielāgojis govis savām vajadzībām. Taču tagad, kad vajadzība pēc arvien lielāka produkcijas apjoma tikai pieaug, vai tas nenotiek uz govju labturības rēķina? Kādas ir mūsu attiecības ar govīm? Tiek veikti dažādi pētījumi, un mūsu zināšanu apjoms pieaug, tomēr govju uzvedība joprojām mums paliek nedaudz noslēpumaina.

Govis atceras un jūt
Neirozinātnieki Lori Marino un Kristīne Allena savā pētījumā Govju psiholoģija (Lori Marino, Kristin Allen The Psychology of Cows) norāda, ka govīm ir labi attīstīta spēja izpildīt dažādus uzdevumus, viņām piemīt ilglaicīga atmiņa, telpiskā atmiņa, spēja atšķirt cilvēkus, kā arī citas govis. Piemēram, ja kāds pret govīm izturējies nepatīkami, gan teliņi, gan govis pret šo konkrēto cilvēku nākamreiz reaģē baiļpilni. Par govju emocionālo stāvokli daudz liecina viņu ausu stāvoklis – ja tās ir atbrīvotas un relaksētas, dzīvnieki jūtas labi. Govīm tāpat kā daudziem savvaļas dzīvniekiem patīk spēlēties. Izrādās, pēc stresa pilnām situācijām (piemēram, iezīmēšanas ar karstu dzelzi), samazinās govju spriestspēja, gluži tāpat kā tas mēdz būt cilvēkiem.

Vēl raksturīgi, ka govis pārņem citu savu tuvumā esošo sugas māsu emocionālo stāvokli. Stresa situācijās govis mēdz mazāk uzņemt barību un izdala hormonu – kortizolu, kas atstāj negatīvu ietekmi uz to veselību, izslaukumiem. Pētnieki uzsver, ka govis, tāpat kā citi pārtikai paredzētie dzīvnieki, redz, dzird un saprot, ka viņu četrkājainie radinieki un draugi tiek nokauti. Tieši tāpat stresu izjūt gan govs, gan teliņš, kad viņi tiek atšķirti viens no otra. Taču stresa līmenis ir mazāks, ja, piemēram, pārvadājumos viņām apkārt ir savs bars. Tāpat kā citiem dzīvniekiem, arī govīm ir savas individuālās personības iezīmes – vēlme izrādīties, kautrība, drosme, temperaments.

Abi pētnieki norāda, ka, par spīti empīriskiem pierādījumiem par dzīvnieku un īpaši govju sarežģīto emocionālo, sociālo un kognitīvo uzvedību, lielākoties cilvēku uztverē t.s. lauksaimniecības dzīvnieki tomēr netiek uztverti kā mīļdzīvnieki – parasti suņi un kaķi. Vai jūs izturētos pret savu suni tāpat kā pret govi? Lielākā daļa cilvēku droši vien atbildētu, ka nē. Un tas daudz liecina par apstākļiem un praksēm, kādas ir ierastas attiecībā pret lauksaimniecības dzīvniekiem, kas tiek audzēti, lai paēdinātu cilvēkus. Govis nav pelnījušas, ka pret viņām izturas kā neemocionāliem objektiem.

Govis un mūzika
Govis pievelk un saista laba mūzika. Pat YouTube kanālā ir redzami daudzi video, kur mūziķi sniedz dažādu žanru priekšnesumus govīm un viņas ļoti labprāt tajos ieklausās. Dr. Rebeka Doila (Rebecca Doyle) no Dzīvnieku labturības zinātnes centra Melburnas universitātē apgalvo, ka šāda ziņkāre liellopiem ir iedzimta, taču tajā ir pretruna – govis ir dabiski ziņkārīgas, bet tajā pašā laikā baidās no nezināmā. Tāpēc, kad tas notiek kontrolētos apstākļos un govis pašas var izvēlēties, piemēram, pienākt tuvāk muzikantam, šādu jaunu situāciju var izbaudīt un gūt pozitīvu pieredzi. Taču, ja šādi jauni apstākļi tiek govīm uzspiesti, tas var būt stresaini un baiļpilni.

Ir lauksaimnieki, kuri izmanto mūziku, lai palielinātu izslaukumus savās fermās. Tā 2001. gadā Leičestras universitātē Lielbritānijā psihologi savā pētījumā pierādīja, ka lēnas mūzikas atskaņošana lielā fermā palielinājusi izslaukumus par 3 procentiem. Par spīti šādiem atklājumiem, nopietna zinātniskā izpēte nav plaši pievērsusies šim fenomenam, lai gan ir pētījumi par mūzikas pozitīvo un nomierinošo ietekmi uz citiem dzīvniekiem – gan suņiem, gan savvaļā mītošiem.

Lauksaimnieki gan mēdz eksperimentēt ar šo informāciju, atskaņojot mierīgu un patīkamu mūziku fermās un norādot, ka govis tad tiešām ir mierīgākas un ražīgākas. Tāpat būtiski nodrošināt vienmērīgu mūzikas skaļumu, izvēlēties tādu mūziku, kas nav agresīva. Tad pie atbilstošiem labturības apstākļiem mūzika tiešām var kalpot kā ražību veicinošs faktors, jo tā samazina stresu, gluži tāpat kā cilvēkiem! Kad govs ir satraukta, samazinās hormona oksitocīna izdalīšanās, kas ir būtisks piena ražošanā. Ar mūziku var noklusināt dažādus mehāniskos trokšņus, radot patīkamu fonu, kas palīdz govīm saglabāt mieru, līdz ar to izdalīties vajadzīgajam hormonam.

Vairāki eksperimenti dažādās valstīs un saimniecībās pierādījuši, ka mūzikas žanram nav īpašas nozīmes, galvenais, lai tā būtu lēna, mierīga, ritmiska. Pārējais jau paliek fermas darbinieku individuālas gaumes ziņā.

Govīm patīk kontrolēt situāciju
Govju vēlme kontrolēt situāciju ir bioloģiska nepieciešamība. Govīm ir t.s. personiskā komforta zona – attālums, kurā viņas bez bailēm var uztvert, piemēram, ganību suni vai cilvēku uz motocikla. Ganāmpulkā, kas ganās milzu prērijās, komforta zona var būt 20−30 metri, bet govīm, ko slauc trīs reizes dienā, pavisam tuvu. Kad govs jāpārdzen, piemēram, no vienas aploka puses uz otru, to paveic, ieejot viņas komforta zonā, tad lopiņš kustēsies tā, lai atjaunotu savas robežas.

Govīm ir grūti pielavīties nepamanītam – viņas bieži uzmana apkārtni, to acis ir izvietotas galvas abās pusēs tā, ka redzes lauks ir daudz plašāks nekā cilvēkiem. Govis var pat redzēt sev pār plecu!

Rebeka Doila norāda, ka govju mācīšanās un uztveres spējas ir atkarīgas arī no viņu labturības un dzīves apstākļiem, kā to pierāda Britu Kolumbijas universitātes Kanādā pētījumi. Piemēram, ja govis audzē grupās vai vismaz pāros, tas uzlabo viņu mācīšanās un uztveres spējas.

Cik govju veido ganāmpulku
Zinātnieki ir izpētījuši, kāds būtu mazākais savas sugas kompanjonu skaits, lai govis sajustu psiholoģisku ieguvumu, esot ganāmpulka sastāvā. Astoņi esot mazākais iespējamais skaits. Tam sarūkot, govis izrāda paaugstinātu modrību, nejūtas bara pasargātas.

Ko govis dara visu dienu? Pārsvarā atgremo apēsto barību – tātad nelielos daudzumos atvemj apēsto, lai to vēlreiz sagremotu. Šāda būtiska iekšēja aktivitāte govis paglābj no garlaicības, un viņas daudz mazāk kā citi dzīvnieki, kas atrodas ierobežotā teritorijā, izrāda dažādas garlaicības pazīmes – atkārtotas kustības, mīņāšanos u.tml.

Slaukšanas play-list

Mūzika, ko pēc praktiskiem izmēģinājumiem iesaka atskaņot fermā slaukšanas rezultātu uzlabošanai:

Estrādes un popmūzikas dziesmu izlase
REM Everybody Hurts;
Aretha Franklin What a Difference A Day Makes;
Simon & Garfunkel Bridge Over Troubled Water;
Danny Williams Moon River;
Lou Reed Perfect Day;
Celtic Woman Oronoco Flow.

Klasiskās mūzikas izlase
L. van Bēthovens Pastorālā simfonija; Piektā simfonija;
V. A. Mocarts Koncerts flautai un arfai Do mažorā;
J. Haidns Septītā simfonija.

Avots: www.modernfarmer.com.

 


Izmantotie avoti:
Ann Jones The surprising internal and social life of cows, www.abc.net.au.
Anna O'Brien Milking to Music, www.modernfarmer.com.
Marc Bekoff Ph.D. Cows: Science Shows They're Bright and Emotional Individuals, www.psychologytoday.com.

 

 

 

 

 

 

Iesakām izlasīt Skatīt vairāk
Kombinētā piena – gaļas liellopu šķirne Simentāle
Kombinētā piena – gaļas liellopu šķirne Simentāle

Piena lopkopībā diezgan bieži sastopamies ar apzīmējumu kombinētās šķirnes....

Domāt, mainīties un pastāvēt
Domāt, mainīties un pastāvēt

Lauksaimniecības nozaru un zemnieku saimniecību attīstībā bieži varam pārli...

SIA "Griezes Lejnieki" laiku lokos
SIA "Griezes Lejnieki" laiku lokos

Latvijas piensaimniecību pēdējo divdesmit, trīsdesmit gadu laikā skārušas ...

Enerģijas uzglabāšanas sistēmas lauksaimniecībai
Enerģijas uzglabāšanas sistēmas lauksaimniecībai

Ar katru gadu elektroenerģija kļūst aizvien būtiskāks resurss jebkurā saimn...