LLKC 26. janvārī notika divu projektu – ClimateSmartAdvisors (CSA) un ClimateFarmDemo (CFD) – kopīgi rīkotā ikgadējā sanāksme, kurā projektos iesaistītie konsultanti, kā arī lauksaimnieki un projektu koordinatori pārrunāja aktualitātes klimatviedas lauksaimniecības jomā. Dalībnieki dalījās aktuālajās atziņās un pieredzē, kā arī akcentēja galvenos izaicinājumus ceļā uz klimatviedu lauksaimniecību.

CSA ietvaros Latvijā jau otro gadu darbojas interešu grupa par augsnes veselību LLKC Vides nodaļas projektu vadītājas un augkopības konsultantes Daces Zariņas vadībā. Interešu grupas dalībnieki – pieci LLKC konsultanti un divu zemnieku saimniecību vadītāji – pārrunāja galvenās aktualitātes un ieguvumus, piedaloties  klimatviedo konsultantu kopienas darbā Eiropā un atskatoties uz Reģeneratīvo lauksaimniecības forumu Northern Roots (20.-21.01.2026., Tallinā, Igaunijā). Tika sniegta informācija par jauno klimatviedo treneru apmācībām (20.-22.01.2026. Freizingā, Vācijā), kurās piedalījās LLKC Kuldīgas biroja lopkopības konsultante Vendija Madara Andersone kā nākamās interešu grupas vadītāja un stāstīja par šīs grupas tēmu un dalībniekiem. Vendija secina: “Atziņu un ideju ir daudz, bet svarīgākais ir tas, ka mēs visi zinām, ka klimata pārmaiņas notiek, ka mēs esam atbildīgi par mūsu nākotni un ka mēs gribam spēt atbalstīt un palīdzēt mūsu zemniekiem būt gataviem šīm pārmaiņām”.

Savukārt CFD koordinatore un LLKC Lopkopības nodaļas eksperte Silvija Dreijere sniedza ieskatu CFD projekta īstenošanā Latvijā. Projektā iesaistītas 25 demonstrējumu saimniecības ar dažādu specializāciju, galvenokārt lopkopībā un jauktajā saimniekošanā. Galvenā uzmanība vērsta uz siltumnīcefekta gāzu emisiju aprēķiniem piena lopkopībā, gaļas liellopu audzēšanā, aitkopībā un augkopībā, ņemot vērā lauksaimnieku interesi par praktiski izmantojamiem rezultātiem. Tika identificēti būtiskākie izaicinājumi – lieli attālumi starp saimniecībām, to atšķirīgā struktūra, grūtības uzturēt saimniecību un konsultantu tīklu, kā arī nepieciešamība padarīt demonstrējumu pasākumus saistošākus. Tāpat uzsvērta starptautiskās sadarbības nozīme, praktisku demonstrējumu pieeja un projekta komunikācija, tostarp simboliskās aktivitātes (katra iesaistītā saimniecība saņem dāvanā ozola stādu) un popularizēšana sociālajos tīklos.

Kopumā jāatzīst, ka klimatviedi konsultanti sniedz zemniekiem mērķtiecīgu atbalstu augsnes veselības uzlabošanā, siltumnīcefekta gāzu emisiju mazināšanā, resursu efektīvākā izmantošanā un saimniecību noturības stiprināšanā. Balstoties gan zinātniskos datos, gan praktiskos demonstrējumos, konsultēšana palīdz lauksaimniekiem pieņemt pamatotus lēmumus un izvēlēties risinājumus, kas ir piemēroti konkrētajai saimniecībai. Nenoliedzami svarīga sastāvdaļa ir arī sadarbība un zināšanu apmaiņa – gan nacionālā, gan starptautiskā līmenī. Dalība dažādos projektos, konsultantu tīklos un interešu grupās veicina jaunu pieeju ieviešanu praksē, stiprina kompetences un ļauj ātrāk reaģēt uz nozares izaicinājumiem. Tas veicina pāreju uz ilgtspējīgāku lauksaimniecību, kurā tiek līdzsvarotas vides, ekonomiskās un sociālās intereses.