Saimnieks LV / 2025.gads (Septembris)

Rovensa Next vislabāk raksturo vārds ilgtspēja. Uzņēmuma agronome Lāsma Lapiņa ir pārliecināta, ka Latvijas lauksaimniecības nākotnes pīlāri ir elastīga, drosmīga rīcība, sastopoties ar pārmaiņām, gatavība eksperimentēt un cieša sadarbība ar agronomu. Šajā sarunā par situāciju Latgalē un Vidzemē.

– Kā ir aizvadīts gads Latvijas laukos?
Lāsma: – Pamatā darbojos Latgalē un Vidzemē. Pērn un aizpērn tur valdīja sausums, bet šajā sezonā, kā kompensējot iekavēto, nokrišņi mērcējuši ar uzviju. Šogad pavasaris sākās ar lielām cerībām un potenciālu, ziemāji attīstījās fantastiski, bet pašlaik esam atgriezušies skarbajā realitātē. Madonā, Barkavas pusē, Lubānas kreisajā krastā un daļā ap Līvāniem lijis tik bagātīgi, ka lauki pārvērtušies dīķos. Esmu saņēmusi foto no klientiem, kur rapšu laukā peld zivis. Lielais saimnieka ieguldītais darbs nu ir vējā. Jūlija noslēgumā Latvijā sāka vākt ziemas miežus, kādi jau bija beiguši, bet mums Latgalē tas vēl ne tuvu nebija iespējams.

– Ņemot to vērā, uz ko, novācot ražu, varam cerēt?
Lāsma: – Pāragri izdarīt secinājumus nevar. Laiks un situācija var krasi mainīties. Jūlija vidū ziemāju potenciāls bija ļoti labs. No vasarājiem īpaši padevušies tauriņzieži – pupas un zirņi. Protams, tas atkarīgs arī no apstrādes veida, augsnes un priekšauga. Manā saimniecībā šogad tauriņziežus sēja ļoti agri – jau 2. aprīlī un smilšainā laukā. Tā bija mazliet neprātīga ideja, pēc diviem gadiem sēt tādā augsnē, bet iznākumā esam ļoti lieli ieguvēji. Mālaināki lauki gan sagādājuši pārbaudījumus. Šogad tauriņziežu laukos ļoti labi var arī redzēt, kur papildus lietoti biostimulanti, īpaši jūraszāļu produkti.

Kurzemē esmu viesojusies mazāk, bet iespaidi līdzīgi kā Vidzemē.

Problēmas varētu sagādāt kartupeļi, jo ļoti daudzās saimniecībās jūlijā tie pat nebija vēl stādīti.

– Kādi šogad ir biežāk sastopamie kaitēkļi un slimības?
Lāsma: – Siltums un mitrums paticis gan kaitēkļiem, gan slimībām – pilns komplekts, sākot ar visa veida plankumainībām un beidzot ar rūsām. Ziemājos jūlijā konstatēju arī fuzariozi. Kartupeļos redzēju plankumainības un puves. Pupās, pat intensīvi lietojot fungicīdu, manāma brūnplankumainība.

Vasarāju auzās ļoti daudz, bet ziemas kviešu vārpās mazāk bija laputis. Rudzos un tritikālē bija tripši, kad vārpa nebija iznākusi ārā. Kartupeļos saimniekoja Kolorādo vabole...

Pilnu rakstu lasiet septembra SAIMNIEKS LV numurā!