, .
cloudy 16.5℃
Vārda dienu svin: Mirta, Ziedīte

Pārbaudām ozolu veselību pavasarī

Maija Pohodņeva , 08-04-2021
Pārbaudām ozolu veselību pavasarī

Pirms dažiem gadiem Latvijā tika konstatēta jauna problēma – ozolu akūtā kalšanas slimība. Marta beigas un aprīļa sākums ir īstais laiks, lai pievērstu uzmanību koku veselībai un izvērtētu, kā rīkoties, ja atklājat šo kaiti kādam ozolam, kas atrodas uz jūsu zemes vai tās tuvumā.

Slimību izraisa baktērijas
„Latvijā pirmo reizi slimība – ozolu akūtā kalšana (Acute oak decline) konstatēta 2017. gadā – ozoliem Talsu paugurainē,” stāsta Dienvidkurzemes virsmežniecības inženieris meža aizsardzības jautājumos Oskars Zaļkalns. Tagad zināms, ka slimie koki ir ne tikai Talsu paugurainē, bet arī Aizputē, Dobelē, Saldū, Jelgavā, Grenctālē, Cīravā, Viesītē, Gulbenē, Tukumā un Kazdangā. Izplatība tiek tikai apzināta teritoriju griezumā, bet koku uzskaite netiek veikta. Runājot par slimības attīstību, Zaļkalns skaidro, ka par izcelsmi ziņu nav, jo tā atklāta tikai 2017. gadā. Pazīmes ir līdzīgas arī sēņu izraisītām saslimšanām, kas varēja maskēt baktēriju darbību. Vajadzētu pievērst arī uzmanību klimata mainībai.

Šā gada janvārī Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) Nacionālajā fitosanitārajā laboratorijā (NFL) pabeigta pērn no ozoliem noņemto paraugu testēšana. Kopumā paraugi ņemti 36 kokiem, no kuriem 28 izrādījās pozitīvi uz kādu no ozolu akūto kalšanu izraisošajām baktērijām: Brenneria goodwinii un Gibbsiella quercinecans. Baktērija Brenneria goodwinii konstatēta 27 paraugos, bet baktērija Gibbsiella quercinecans – 9 paraugos.

Līdz šim slimība laboratoriski apstiprināta vēl tikai Lielbritānijā un Šveicē, bet tās simptomi novēroti Polijā, Vācijā, Francijā, Beļģijā un arī citās Eiropas valstīs.

Sākotnēji 2017. gada pirmos četrus paraugus Talsu pauguraines ozoliem VAAD Nacionālās fitosanitārās laboratorijas eksperti, nodibinot kontaktus ar britu laboratoriju, sūtīja testēšanai uz Lielbritāniju. Vēlāk 2018. gadā paši NFL eksperti bija mācību vizītē Lielbritānijas laboratorijā un apguva testēšanas metodi klātienē, atgriežoties to pielāgoja (verificēja) NFL, kur turpināja nākamo paraugu testēšanu jau Latvijā. Tā kā tagad visi paraugi tiek pārbaudīti jau tikai Latvijā.

Lai novērtētu ozolu kopējo veselības stāvokli un diagnosticētu kokus ar ozolu akūtās kalšanas slimības pazīmēm, Valsts meža dienesta (VMD) darbinieki 2018. gada laikā veikuši kopumā 652 ozolu audžu apsekojumus. Tas tika darīts atlases kārtībā pēc noteiktiem kritērijiem, lai vienmērīgi pārklātu lielāku teritoriju – tikai Kurzemē un Zemgalē, kur pagaidām pastāv augstākais baktērijas izplatības risks.

Stumbri asiņo
Inficētos kokus vieglāk pamanīt pavasarī, laikā no marta beigām līdz jūnijam, kā arī rudenī oktobrī – novembrī. Koki jāapskata sausā laikā, jo lietus, kas samitrina un noskalo stumbru, traucē.

Tad nevarēs skaidri pamanīt, ka no koka stumbra tek tumšs, lipīgs šķidrums – eksudāts. Tas izdalās no mazām, vertikālām plaisām. Saslimšanas sākumā eksudāta izdalīšanās novērojama vienu līdz divus metrus virs zemes, bet pēc tam – arī koka lapotnē.

Ja inficētā koka ārējā miza tiek noplēsta, zem tās saskatāmi tumši, slapji, neregulāras formas ievainojumi. Taču, tā kā nav zināms infekcijas izplatīšanās ceļš, speciālisti iesaka inficētos un aizdomīgos kokus labāk neaizskart, lai novērstu tālāku slimības izplatīšanos.

Slimība apdraud kokus ne tikai mežos. Ozoli var saslimt visur – arī parkos un apstādījumos, pie mājām. Tāpēc vajadzētu pievērst uzmanību arī kokiem, kas aug viensētās un saimniecību teritorijās, ne tikai mežos.

VAAD informē, ka slimība skar galvenokārt pieaugušus un nobriedušus ozolus, kas ir vairāk nekā 50 gadus veci. Tādus kokus, kuru diametrs pārsniedz 30 centimetrus. Slimība apdraud ne tikai Latvijā visbiežāk sastopamo parasto ozolu (Quercus robur), bet arī citas ozolu sugas, kas izplatītas apstādījumos. Pagaidām slimība vēl ir pārāk maz izpētīta, lai VAAD varētu sniegt kādus konkrētus ieteikumus tās ierobežošanai. Taču uzreiz steigties nocirst koku, kas šķiet aizdomīgs, nevajadzētu. Vienīgais, ko ieteicams darīt, ja slimība ir konstatēta, – informēt iestādes, kas šobrīd nodarbojas ar problēmas izpēti, un turpināt novērot kokus.

Risinājumus meklējot
Tā kā šo slimību ierosina zinātnei pilnīgi jaunas baktērijas, visbiežāk –Gibbsiella quercinecans un Brenneria goodwinii, nav iespējams prognozēt tās gaitu. Līdzīgi kā ozoli, saslimst arī citi koki, piemēram, valrieksti, vītoli un citi, bet tiem saslimšanu izraisa citi ierosinātāji, lai arī no šīs pašas baktēriju klases. Latvijā pagaidām konstatēts, ka cietuši tika ozoli. Viena no versijām par to, kā inficējas koki, ir tāda, ka slimību, iespējams, izplata šaurspārnu krāšņvabole (A. biguttatus), jo Lielbritānijā vairumā gadījumu tās klātbūtne tiek konstatēta uz saslimušajiem ozoliem, kas pagaidām netiek novērots Latvijā. O. Zaļkalns informē, ka koki inficējās arī bez kukaiņu darbības pazīmēm.

Augu veselībai mūsu valstī tiek pievērsta liela uzmanība. 2018. gada decembrī, parakstot vienošanos starp Valsts meža dienesta (VMD), Latvijas valsts mežzinātnes institūta (LVMI) Silava, Latvijas Lauksaimniecības universitātes Meža pētīšanas staciju (MPS), Valsts augu aizsardzības dienestu un SIA Amber wood, ir noteikta tālākā rīcība zinātniskā pētījuma projekta Risinājumu izstrāde Ozolu akūtās kalšanas ierobežošanai Talsu paugurainē Meža pētīšanas stacijas teritorijā, kuri pēc nepieciešamības piemērojami arī pārējā Latvijas teritorijā īstenošanai trīs gadu periodam. Projekta ietvaros jau izstrādāta ozolu paraugu (mizas un eksudāta) paraugu ņemšanas metodika (VAAD) un mežaudžu apsekojumu veikšanas metodika (VMD), ierīkoti monitoringa parauglaukumi izolētās ozolu audzēs Talsu paugurainē vietās, kur aug saslimušie ozoli. Monitoringa parauglaukumos zinātnieki pavasarī analizēs slimības progresiju inficētiem kokiem, sadalot simptomus pa gradācijas klasēm, un sekos jaunu infekcijas punktu (koku) veidošanās dinamikai laikā un telpā. Tāpat analizēs patogēno sēņu sugu klātbūtni un šaurspārnu krāšņvaboles Agrilus biguttatus lidošanas aktivitāti inficētās ozolu audzēs, ievāks paraugus mikrobioloģisko pētījumu veikšanai.

Latvija necīnās ar šo problēmu viena. Projekta ietvaros paredzēta aktuālās informācijas apmaiņa ar Lielbritānijas pētniekiem un citu valstu atbildīgajiem dienestiem. Projektu finansē Latvijas Lauksaimniecības universitātes valsts zinātniskās izpētes mežu apsaimniekošanas apsaimniekošanas aģentūra Meža pētīšanas stacija un SIA Amber wood.

Palīdzam pētīt
Slimība pagaidām ir par maz izpētīta, taču tieši tāpēc ir svarīgi, lai pēc iespējas katrs gadījums tiktu fiksēts. Katra reize, kad saslimušais koks būs apzināts, sniedz papildu informāciju pētniekiem. Pastāv iespēja, ka daļa no saslimušajiem kokiem atveseļosies paši, bet inficētie ozoli var arī nokalst un aiziet bojā aptuveni trīs līdz piecu gadu laikā kopš simptomu parādīšanās brīža.

Lai cilvēki varētu apzināt un novērtēt ozolu stāvokli savā mežā, Zemkopības ministrijas mājaslapā internetā izveidota anketa Mežu īpašniekiem par ozolu akūtās kalšanas izplatību. Tā gan domāta vairāk tieši mežu īpašniekiem, bet, tā kā anketā ir bojājumu attēli un apraksti simptomiem, kas jāmeklē, tad tā var noderēt ikvienam, kam rūp mūsu Latvijas ozolu veselība. Aizpildītās anketas nepieciešams nogādāt kādā no Valsts meža dienesta birojiem. Taču tas, ka anketa būs aizvesta uz VMD, nenozīmē, ka pie jums uzreiz dosies speciālists un ņems kokam analīzes vai to ārstēs. Šobrīd nepieciešama situācijas apzināšana, lai saprastu, cik izplatīta šī problēma, un varētu saplānot tālāko rīcību.

Diemžēl pagaidām nav saņemta neviena apsekojumu anketa no meža īpašniekiem. Šobrīd var teikt, ka visus apsekojumus veikuši VMD un VAAD darbinieki. 2019. gada veģetācijas periodam atsākoties, apsekojumus plāno arī A/S Latvijas valsts meži.

Kur meklēt anketas?
2017. gada sākumā izstrādātas divas dažādas apsekojumu anketas – viena meža īpašniekiem, otra – meža nozares pārstāvjiem:
http://vaad.gov.lv/sakums/informacija–sabiedribai/ozolu–akuta–kalsana.aspx

Jānorāda:
• koku atrašanās vieta – koordinātas pēc GPS (ieteicams) vai arī precīza atrašanās vieta, lai arī vietas nepārzinātājs to var atrast,
• novērotāja kontaktinformācija,
• sūtot e-pastu, vēlams pievienot attēlu, kur redzams ozola stumbrs ar plaisu, no kuras izdalās tumšais šķidrums – eksudāts.

Ozolu akūtā kalšanas slimības pazīmes:
• Redzamas 5–10 cm garas tumšas plaisas koka mizā.
• Uz stumbru vērojami tumši izdalījumi.
• Izdalījumi uz koka stumbra redzami visu gadu, bet vairāk pavasarī (martā – aprīlī) un rudenī (oktobrī – novembrī).
• Izdalījumi redzami 1–2 m augstumā. Izžūstot bojājuma vietai, veidojas garoza (apmale).
• Noplēšot bojātā koka ārējo mizu bojājuma vietā, zem tās saskatāmi tumši, slapji plankumi.
• Vaboles radītie bojājumi ir redzami bojājumu vietās zem mizas.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Komentāri


Jūsu komentārs

Iesakām izlasīt Skatīt vairāk
Jauna profesija – spēkratu mehāniķis
Jauna profesija – spēkratu mehāniķis

Šogad pirmo reizi Ogres tehnikums uzņems audzēkņus jaunā izglītības program...

Lašu stabilais pamats
Lašu stabilais pamats

ZS Laši saimnieks Artūrs Akmens iestājas par to, ka zemnieku spēks ir koope...

Trušus kopj ar mīlestību
Trušus kopj ar mīlestību

Aizputes novada Kalvenes pagastā jau trīs gadus savā uzņēmumā Trušu muiža v...

Nākotne pieder robotizētām fermām
Nākotne pieder robotizētām fermām

Mūsdienās govju fermas modernizāciju ir vērts veikt, ja tiek domāts par sla...