Aizvadītais, 2022.gads Latvijas lauksaimniecības un mežsaimniecības kooperatīviem pagājis, gan sasniedzot jaunus panākumus, gan turpinot iepriekšējos – atsevišķās nozarēs samaksa par saražoto produkciju pagājušā gadā sasniegusi gandrīz Eiropas vidējo līmeni, kā arī mērķtiecīgi turpinās 2021.gadā dibināto liellopu gaļas kooperatīvu izaugsme.

Daudzi kooperatīvi atzinuši, ka par spīti izaicinājumiem, ko radījuši pasaulē valdošie notikumi – karš Ukrainā, no tā izrietošās ekonomiskās sekas, kā arī enerģētikas krīze, 2022.gads ir nesis izaugsmi un iespēju turpināt kooperācijas attīstību. Tā piemēram piena nozares kooperatīvi šogad sasniedza gandrīz Eiropas vidējo līmeni cenai, kas izmaksāta kooperatīvu biedriem par nodoto pienu. Savukārt, mežsaimniecības kooperatīvi pozitīvi vērtē faktu, ka 2022.gadā ir novērojama biedru skaita palielināšanās mežsaimniecības kooperatīvos. Tas nozīmē, ka meža īpašnieku interese par mežu apsaimniekošanu ilgtermiņā palielinās. Tāpat 2022.gadā palielinājusies interese par jaunu kooperatīvu dibināšanu nozarēs, kurās kooperācija līdz šim nav bijusi vai attīstījusies lēnākos tempos – biškopības, gaļas, sēklaudzēšanas nozarēs.  “Ļoti ceram, ka 2023.gadā redzēsim jau reālus darbus kooperācijas virzienā, ņemot vērā aizvadītajā gadā ražotāju izrādīto interesi,” teic LLKA izpilddirektore Linda Uzkalne.

2022.gadā turpinājās aktīvs darbs pie Latvijas Kopējās lauksaimniecības politikas stratēģiskā plāna izstrādes laika posmam no 2023. līdz 2027.gadam. Galvenais uzdevums, iesaistoties šī dokumenta izstrādē, LLKA darbiniekiem un kooperācijas speciālistiem bija pārliecināties, vai ņemti vērā un tiek atbalstīti arī kooperācijas veicināšanas mērķi un to sasniegšanas instrumenti. Lai gan darbs pie politikas izstrādes turpināsies arī 2023.gadā, tā mērķis paliek nemainīgs – kooperācijas veicināšanas instrumenti jāiekļauj dažādos atbalsta pasākumos. Jāatzīmē, ka kooperācijas būtisko lomu lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības attīstības veicināšanā nostiprina arī jaunās valdības deklarācijā paustais, kas paredz ar valsts un Eiropas Savienības atbalsta mehānismiem sekmēt lauksaimnieku, mežsaimnieku, zivsaimnieku un ražotāju kooperatīvu izveidi un to attīstību.

“Savukārt, 2023.gadā kooperatīviem lielākais izaicinājums  būs izvēlēties pareizos darbības veidus, sadalot riskus, lai savu uzsākto attīstības ceļu turpinātu. Tāpat būtiski lai, neskatoties uz nestabilo ekonomisko situāciju valstī, tiktu turpināti un pabeigti kooperatīvu jau uzsāktie projekti, kā piemēram, graudu audzētāju kooperatīva “Latraps” virzītais un realizētais zirņu proteīna ražotnes projekts,” uzsver L.Uzkalne.