2020. gadā tika uzsākts LIFE GoodWater IP projekts “Latvijas upju baseinu apsaimniekošanas plānu ieviešana laba virszemes ūdens stāvokļa sasniegšanai”, kurā iesaistīti 19 projekta partneri. Projekta LIFE GoodWater IP kopējais mērķis ir uzlabot riska ūdensobjektu stāvokli Latvijā, izstrādājot, adaptējot Latvijas apstākļiem un ieviešot dažādus inovatīvus apsaimniekošanas un pārvaldības pasākumus. Lai sasniegtu šo mērķi, projektā tiek īstenotas vairākas aktivitātes. Viena no tām ir C14 aktivitāte “Profesionālās izaugsmes veicināšana un zināšanu papildināšana par virszemes ūdens resursu ilgtspējīgu apsaimniekošanu” par nozarēm, kas visvairāk ietekmē virszemes ūdeņu kvalitāti – lauksaimniecība, mežsaimniecība, akvakultūra un notekūdeņi.

C14 aktivitātes ietvaros tiek īstenoti vairāki pasākumi mērķa sasniegšanai. Viens no tiem –  kapacitātes stiprināšanas pasākumi, kas ietver arī mācības. Pamatojoties uz iepriekšminēto, Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrā (LLKC) 20. un 22. novembrī tika organizētas mācības C14.2 aktivitātē par virszemes ūdens resursiem un to ilgtspējīgu apsaimniekošanu, kuru ietekmē tieši lauksaimniecības nozare. Mācībās ikviens interesents tika aicināts pilnveidot zināšanas un prasmes, kā arī veicināt izpratni par:

• meliorācijas nozīmi lauksaimniecības zemju apsaimniekošanā un potenciālo ietekmi uz ūdeņu kvalitāti, uzmanību pievēršot slāpekļa un fosfora zudumiem;
• lauksaimniecības ietekmi uz  ūdens resursiem, lai veicinātu to aizsardzību, labāku resursu pārvaldību un ilgtspējīgu apsaimniekošanu, ievērojot labu lauksaimniecības praksi.

Mācības vadīja projektā LIFE GOODWATER IP iesaistītie lektori no LLKC, Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes (LBTU) un Latvijas Dabas Fonda (LDF).

Mācībās piedalījās dažādu nozaru pārstāvji no zemnieku saimniecībām, uzņēmumiem, pašvaldībām, privāto zemju īpašnieki, konsultanti, studenti u. c.

20. novembra mācību tēmu apguve deva iespēju apzināt un izprast saimnieciski nozīmīgus un videi draudzīgus meliorācijas sistēmu risinājumus, kas nodrošina ne tikai ūdens līmeņa un mitruma regulēšanas jautājumus, bet arī veicina dabas daudzveidības palielināšanos, samazina slāpekļa un fosfora savienojumu, suspendēto vielu koncentrācijas ūdenī. Mācību tēmu apguve deva arī iespēju uzzināt par meliorācijas sistēmu ekspluatāciju un uzturēšanu, to nozīmi un veicamajiem pasākumiem augsnes mitruma režīma noregulēšanā, labāk izprast ES Zaļā kursa mērķus, nosacījumu nepieciešamību un virzīt to ieviešanu ilgtspējīgā ūdens apsaimniekošanā, bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā u. c. Tāpat šī mācību kursa saturs sniedza izpratni par līdzšinējo pieredzi atbalsta saņemšanā, īstenojot videi draudzīgus meliorācijas sistēmu elementus un risinājumus. Mācību laikā tika izteiktas vairākas atziņas. Lūk, dažas no tām:

• Ja nestrādā meliorācijas sistēma, tad nebūs iespējams iegūt vēlamās ražas no lauka;
• Viss noskatīts no dabas (piemēram, divpakāpju grāvis), mēs tikai mērķtiecīgi to ierīkojam, kur tas ir efektīvāk.

22. novembra mācību tēmu apguve deva iespēju labāk izprast ES zaļā kursa mērķus, nosacījumu nepieciešamību un virzīt to ieviešanu ilgtspējīgā saimniekošanā. Tāpat šī mācību kursa saturs sniedza izpratni par atbalsta saņemšanas iespējām, īstenojot labu lauksaimniecības praksi, t. sk. ekoshēmu un agrovides atbalstu. Mācību laikā tika gūtas arī vērtīgas atziņas. Te dažas no tām:

- Jo vecāka, dabiskāka pļava, jo tā izturīgāka pret invāzijām;

- Veģetācijas buferjosla gar ūdensobjektu samazina erozijas veidošanās risku un mazina barības vielu noteci;

- Slāpekļa un fosfora notece ūdensobjektos var veidoties ne tikai no mēslojuma, bet arī organisko vielu mineralizācijas procesā, ko pastiprina augsnes apstrāde, meteoroloģiskie apstākļi un citi faktori.

Lektore no LDF mācību laikā aicināja zemniekus sētos, ilggadīgos zālājus un ganības tuvināt dabiskajiem zālājiem. Kā arī vērsa uzmanību uz grāvju malu kopšanu un to nozīmīgumu bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā.

Lektori no LLKC akcentēja augu maiņas nozīmi un starpkultūru pozitīvās īpašības augsnes auglības uzlabošanā un ūdens kvalitātes saglabāšanā. Mācībās lektori uzsvēra buferjoslu ierīkošanas nozīmi intensīvas lauksaimniecības teritorijās, kā arī aicināja vairāk pievērst uzmanību sabalansēta mēslojuma nodrošināšanai kultūraugiem, lai samazinātu barības vielu izskalošanos un ūdens piesārņojuma veidošanos.

Savukārt kapacitātes stiprināšanas pasākumu ietvaros attālināti zoom vidē 22. novembrī tika organizētas mācības C14.3 aktivitātē par virszemes ūdens resursiem un to ilgtspējīgu apsaimniekošanu, kuru ietekmē mežsaimniecības nozare. Mācībās lektore no VSIA “Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs” Daugavpils Universitātes studentiem sniedza zināšanas un  izpratni par ūdens fizikāli ķīmiskām īpašībām un tā dabiskiem mainības cikliem.

Kopumā mācību dalībnieki tika aicināti domāt un rīkoties ilgtspējīgi, lai veicinātu labāku virszemes ūdens resursu apsaimniekošanu, ievērojot labas saimniekošanas prakses gan lauksaimniecībā, gan mežsaimniecībā.