Saimnieks LV / 2020.gads (Jūlijs.)

Marta vidū, kad Lietuvā tika izsludināta karantīna ar visiem no tās izrietošajiem ierobežojumiem un aizliegumiem, uzņēmējiem, ražotājiem un visiem citiem darbīgiem cilvēkiem, kā arī daudziem dažāda līmeņa ekspertiem šķita, ka viss – dzīve un ekonomika apstājusies. Protams, daudzām darbības jomām nodarīti milzu zaudējumi (daudzi tā arī neatgūsies). Vieni cieta zaudējumus, daudz netrokšņojot, citi par savām problēmām skaļi klāstīja visiem un visur. Lielāko vaimanātāju pirmajās rindās bija Lietuvas pārtikas ražotāji. Karantīna 17. jūnijā beidzās, Baltijas valstu un Polijas robežas atvērtas, dzīve rit tālāk.

Pandēmijas sākumā Lietuvas gaļas pārstrādātāji žēlojās, ka krīt eksporta apjomi, eksporta tirgi aizveras. Valsts Pārtikas un veterinārā dienesta dati rāda ko citu. Šā gada pirmajos četros mēnešos Lietuvas gaļas pārstrādātāji eksportējuši dzīvnieku izcelsmes produktus par 14 % vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā. 2020. gada 1. ceturksnī visu gaļas produktu eksports, salīdzinot ar 2019. gada 1. ceturksni, audzis par 23 %. Pirmais šā gada ceturksnis bija veiksmīgs arī piensaimniekiem. Piena produktus eksportēja par 27 % vairāk nekā pērn tajā pašā laikā.

Pēc šādiem cipariem jājautā – vai nav par daudz raudu un žēlabu? Lietuvas valdība jau apstiprinājusi 174 milj. EUR lielu valsts atbalstu lauksaimniecības un pārtikas produktu ražotājiem, kuri cietuši pandēmijas radīto zaudējumus dēļ. Vēl tikai jāsagaida Briseles svētība.

Lietuvas Gaļas pārstrādātāju asociācijas direktors Egīdijs Mackēvičs šā gada 10.jūnijā laikrakstā Valstiečių laikrakštisskaidro, ka skaitļus vēl neesot analizējis,bet tas, ka eksports augot, esot laba ziņa.Ja eksports būtu apstājies, būtu visaibēdīgi, jo lietuvieši liellopu gaļu saražo vairāk nekā patērē vietējā tirgū. Pandēmijasaizliegumu ietekmē sabiedriskās ēdināšanas sektors pārtrauca savu darbu. Labākogaļu – filejas, antrekotus utt. nevienamnevajadzēja. Pārdot nācies par zemākucenu, kā par mazāk vērtīgiem gabaliem.Eksporta apjoms – viena lieta, cena – cita.Rezultātā peļņa minimāla, mazāk maksātsarī liellopu audzētājiem.

Vilkiškių pienine (Vilkišķu pienotava) ģenerāldirektors Gintars Bertašs atzīst, ka gada pirmais ceturksnis esot bijis veiksmīgs, bet eksports labi gājis februāri un martā, bet aprīlī – krities par 11 %. Tagad gan tirgi pamazām atveras. Vilkiškių pienine daudz piena produktu piegādāja sabiedriskās ēdināšanas sektoram, kas nav vēl pilnībā atguvies gan Lietuvā, gan Eiropā kopumā.

Lauksaimniecības kooperatīva Lietuviškas pienas priekšsēdis Nikolajs Daņilčenko lēš, ka piensaimnieki pirmskrīzes periodā esot uzaudzējuši tauciņu rezervi, ko gan esot grūti pierādīt. Piena pārstrādes uzņēmumi piensaimniekiem, tā teikt, uz pandēmijas rēķina, ievērojami samazināja piena iepirkuma cenas. Karantīnas laikā, kad samazinājās piena iepirkuma cenas, auga pārdoto liellopu skaits.

Lietuvas tirgotāji atzīst, ka pārtikas patēriņš karantīnas laikā audzis, ko ietekmējis arī tas apstāklis, ka lietuvieši slēgto robežu dēļ nevarēja iegādāties pārtiku Polijā. Lielās tirdzniecības ķēdes karantīnas laikā skaļi stāstīja par vietējās izcelsmes pārtikas produktu cenu samazināšanu – pat par 15 %, bet pircēji ne vienmēr šos procentus saskatīja. Jūnija pirmajā nedēļā vidējā piena un kefīra cena bija pazemināta par diviem centiem, bet krējuma trauciņš bija kļuvis par trīs centiem dārgāks, salīdzinot ar iepriekšējo nedēļu.

Lietuvas Agrārās ekonomikas institūta Produktu tirgus izpētes nodaļas vadītājs Alberts Gapšis iesaka nepārvērtēt pirmā ceturkšņa rezultātus, vajagot sagaidīt, kā izskatīsies otrais ceturksnis, jo līgumus neslēdz uz vienu mēnesi. Runājot par izejvielu iepirkumu cenu kritumu, varot diskutēt, vai cenu mazināšana nebija ļaunprātīga situācijas izmantošana, tomēr karantīnas laikā kafejnīcas, restorāni tika slēgti, savas durvis aizvēra bērnudārzi, skolas, eksporta iespējas krasi samazinājās, kopumā tas viss radīja pamatotas bažas ražotājiem. A. Gapšis iesaka pārtikas ražotājiem neaizmirst vietējo tirgu, situācija parādīja, ka eksports nav visvarens.

Lauksaimniecībā problēmu nekad nav trūcis. Pandēmija problēmu skaitu vēl palielināja. Lietuvas Dārzeņu audzētāju asociācijas direktore Zofija Cironkiene ar nožēlu konstatē, ka daudzu lauksaimnieku noliktavās vēl ir dārzeņi, kurus bija paredzēts piegādāt sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumiem. Esot palicis daudz biešu, ko bija paredzēts eksportēt uz Itāliju un Spāniju. Noliktavas jau jāatbrīvo jaunajai ražai.

Dažādās auditorijās, medijos bieži tika atkārtots ,,karantīnai beidzoties mēs būsim citādi”. Laikam jau daudzi tam ticēja un vēl vairāk – gribēja ticēt. Vai nu tā ir, vai būs – rādīs laiks. Lauksaimniecībā problēmu mazāk nav palicis, bet karantīnas laikā lauksaimnieki, viņu priekšstāvji un valsts iestāžu darbinieki iemācījās vismaz daļu jautājumu risināt attālināti.