2022. gada oktobrī Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums veidoja 4,2 miljardus eiro, kas faktiskajās cenās bija par 22,2 % vairāk nekā pirms gada, tai skaitā preču eksporta vērtība pieauga par 15,7 %, bet importa vērtība par 27,6 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) provizoriskie dati. Oktobrī Latvija eksportēja preces 1,82 miljardu eiro apmērā, bet importēja par 2,38 miljardiem eiro.

Salīdzinājumā ar 2021. gada oktobri ārējās tirdzniecības bilance pasliktinājās, eksportam kopējā ārējās tirdzniecības apjomā samazinoties no 45,7 % līdz 43,3 %. Jāņem vērā, ka preču ārējās tirdzniecības dati tiek atspoguļoti faktiskajās cenās un aprēķināti, ņemot vērā preču vērtību eiro nevis to fizisko daudzumu.

Šā gada desmit mēnešos Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās sasniedza 39,19 miljardus eiro – par 9,78 miljardiem eiro jeb 33,3 % vairāk nekā 2021. gada atbilstošajā periodā. Eksporta vērtība veidoja 17,34 miljardus eiro (pieaugums par 4,08 miljardiem eiro jeb 30,7 %), bet importa – 21,85 miljardus eiro (pieaugums par 5,7 miljardiem eiro jeb 35,3 %).

Atbilstoši kalendāri un sezonāli koriģētiem datiem 2022. gada oktobrī salīdzinājumā ar 2021. gada oktobri eksporta vērtība faktiskajās cenās bija par 16,4 % lielāka, bet importa – par 25,5 %. Salīdzinot ar mēnesi iepriekš, eksporta vērtība samazinājās par 11 %, bet importa pieauga par 1,1 %.

Svarīgākās izmaiņas eksportā 2022. gada oktobrī, salīdzinot ar 2021. gada oktobri:

• minerālproduktu eksports lielāks par 130,7 milj. eiro jeb 2,3 reizes;
• pārtikas rūpniecības ražojumu eksports lielāks par 45,2 milj. eiro jeb 39,4 %;
• mehānismu, mehānisko ierīču un elektroiekārtu eksports lielāks par 28,5 milj. eiro jeb 11,2 %;
• parasto metālu un to izstrādājumu eksports mazāks par 59,6 milj. eiro jeb 36 %;
• koka un tā izstrādājumu; kokogles eksports mazāks par 11,6 milj. eiro jeb 3,8 %.

Svarīgākās izmaiņas importā 2022. gada oktobrī, salīdzinot ar 2021. gada oktobri:

• minerālproduktu imports lielāks par 435,5 milj. eiro jeb 3,2 reizes;
• mehānismu, mehānisko ierīču un elektroiekārtu imports lielāks par 84,6 milj. eiro jeb 24,7 %;
• pārtikas rūpniecības ražojumu imports lielāks par 43,9 milj. eiro jeb 32,8 %;
• parasto metālu un to izstrādājumu imports mazāks par 105,4 milj. eiro jeb 42,6 %;
• satiksmes līdzekļu un to aprīkojuma imports mazāks par 38,9 milj. eiro jeb 17,9 %.

Oktobrī svarīgākie eksporta partneri bija Lietuva (17,5 % no eksporta kopapjoma), Igaunija (11,5 %), Vācija (7,2 %) un Zviedrija (6,7 %). Nozīmīgākie importa partneri – Lietuva (29,2 % no importa kopapjoma), Igaunija (9,9 %), Vācija (8,9 %) un Polija (8,7 %).

2022. gada oktobrī salīdzinājumā ar 2021. gada oktobri Eiropas Savienības valstu īpatsvars kopējā eksporta vērtībā palielinājās par 3,5 procentpunktiem, savukārt kopējā importa vērtībā – par 13,2  procentpunktiem. NVS valstu īpatsvars eksportā palika nemainīgs, bet importā samazinājās par 9 procentpunktiem.

Latvijas ārējā tirdzniecība sadalījumā pa valstu grupām 2022. gada oktobrī

(faktiskajās cenās)

2022. gada oktobrī salīdzinājumā ar septembri eksporta vērtība uz Ukrainu pieauga par 6 milj. eiro jeb 20,1 %. To visvairāk ietekmēja ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru ražojumu (galvenokārt medikamentu) un pārtikas rūpniecības ražojumu eksporta pieaugums attiecīgi par 2,5 milj. eiro un 2,2 milj. eiro. Eksports uz Krievijas Federāciju palielinājās par 16,2 milj. eiro jeb 15,4 %, savukārt uz Baltkrieviju – par 842,5 tūkst. eiro jeb 5 %. Eksporta pieaugumu uz Krievijas Federāciju lielākoties ietekmēja pārtikas rūpniecības ražojumu eksporta pieaugums par 15,6 milj. eiro jeb 36,4 %, savukārt uz Baltkrieviju – optisko ierīču un aparatūras par 1,2 milj. eiro jeb 37,2 %.

2022. gada oktobrī, salīdzinot ar mēnesi iepriekš, importa vērtība no Ukrainas palielinājās par 7,6 milj. eiro jeb 29,3 %. To ietekmēja ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru ražojumu (galvenokārt diagnostikas vai laboratorijas reaģentu uz pamatnes) importa pieaugums par 2,8 milj. eiro jeb 42,1 %. Imports no Krievijas Federācijas samazinājās par 12,9 milj. eiro jeb 8,9 %, ko galvenokārt ietekmēja augu valsts produktu importa kritums par 7,4 milj. eiro jeb 52,6 %. Imports no Baltkrievijas samazinājās par 2,6 milj. eiro jeb 16,7 %, to ietekmēja dzīvnieku vai augu tauku un eļļu importa samazinājums par 3,7 milj. eiro jeb 51,5 %.

2022. gada oktobrī Latvijas ārējās tirdzniecības bilance bija pozitīva ar 114 partnervalstīm, preču eksporta vērtībai pārsniedzot importa vērtību. Negatīva tā bija tirdzniecībā ar 48 valstīm.

Minerālā kurināmā, naftas un tās pārstrādes produktu eksporta kāpumu 2022. gada oktobrī salīdzinājumā ar 2021. gada oktobri visvairāk ietekmēja dabasgāzes gāzveida stāvoklī un elektroenerģijas eksporta pieaugums attiecīgi par 72,1 milj. eiro un 24,6 milj. eiro. Savukārt koka un tā izstrādājumu, kokogles eksports samazinājās, sarūkot zāģmateriālu eksportam par 64 milj. eiro jeb 50,6 %.

Svarīgākās preces Latvijas eksportā 2022. gada oktobrī

(faktiskajās cenās)

Minerālā kurināmā, naftas un tās pārstrādes produktu importa kāpumu 2022. gada oktobrī salīdzinājumā ar 2021. gada oktobri visvairāk ietekmēja dabasgāzes gāzveida stāvoklī importa pieaugums par 301,5 milj. eiro. Savukārt dzelzs un tērauda imports samazinājās, sarūkot plakanu dzelzs un neleģētā tērauda velmējumu importam par 96,1 milj. eiro jeb 84,1 %.

Svarīgākās preces Latvijas importā 2022. gada oktobrī

(faktiskajās cenās)

CSP informē, ka atbilstoši metodoloģijai preces ārējā tirdzniecībā tiek ieskaitītas, ņemot vērā preču fizisko kustību. Lai gan komerciāls elektroenerģijas imports no Krievijas Federācijas ir pārtraukts, CSP elektroenerģijas importa un eksporta uzskaitei izmanto pārvades sistēmas operatora ikmēneša informāciju par elektroenerģijas fiziskās plūsmas pārvadi pāri Latvijas robežai, ieskaitot transportēto caur Latviju, izteiktu MWh. Elektroenerģijas fiziskās plūsmas vērtības aprēķiniem eiro tiek izmantota elektroenerģijas biržas “Nord Pool AS” norādītā mēneša vidējā cena.

Plašāka informācija par Latvijas ārējo tirdzniecību mēnešu un ceturkšņu griezumā sadalījumā pa valstu grupām un preču nodaļām pieejama oficiālās statistikas portāla sadaļā “Ārējā tirdzniecība” un eksporta un importa datu analīzes rīkā.