Lai gūtu jaunas atziņas, dalītos pieredzē un iegūtajos rezultātos par augmaiņas un augsnes apstrādes sistēmām projekta “Progresīva zemkopības sistēma kā pamats vidi saudzējošai un efektīvai Latvijas augkopībai” ietvaros tika organizēta projekta noslēguma konference, kas notika LLKC Ozolniekos. Tajā piedalījās gan zinātnieki, gan lauksaimnieki, gan konsultanti. Konferencē varēja piedalīties gan klātienē, gan attālināti sociālajos tīklos.

Konferences ievaddaļā projekta vadītāja, Agroresursu un ekonomikas institūta vadošā pētniece Dr. agr. Inga Jansone iepazīstināja ar projekta mērķi: rast jaunus, eksperimentālā pieredzē un ekonomiskā novērtējumā balstītus risinājumus progresīvas zemkopības sistēmas (augmaiņas, augsnes apstrādes sistēmas) ieviešanai augkopības ražošanā, kas spētu sniegt ieguldījumu energopatēriņa un ar to saistīto SEG emisiju samazināšanā, slāpekļa noplūdes mazināšanā un oglekļa piesaistē, uztvērējaugu efektīvākā izvēlē iekļaušanā ražošanas augmaiņās, augsnes īpašību uzlabošanā, mēslošanas līdzekļu lietošanas vajadzības iespējamā samazināšanā, augu aizsardzības līdzekļu lietojuma apjoma vajadzības apzināšanā. Lai to realizētu, iesaistījās gan zinātnieki no AREI, SIA EdoConsult, gan konsultanti no LLKC, kooperatīviem, gan lauksaimnieki no 7 integrētām un 2 bioloģiskām saimniecībām. Zemkopības sistēmu salīdzinošie pētījumi tika veikti, lai salīdzinātu atšķirīgus augsnes apstrādes veidus, lai noskaidrotu optimālāko uztvērējaugu maisījumu dažādām augmaiņām, kā arī tika apkopoti dati no saimniecībām esošo zemkopības sistēmu analītiskā monitoringa veikšanai. Vides jomā tika veikta zemkopības sistēmu elementu un uztvērējaugu ietekmes uz vidi novērtēšana, kā arī slāpekļa izmantošanas efektivitātes prognozēšanas risinājuma izveide. Ekonomikas sadaļā tika veikts projektā pētīto un Latvijā izmantoto zemkopības sistēmu elementu un uztvērējaugu izmantošanas agronomiskā efekta saimnieciskā izdevīguma novērtējums un izstrādāts zemkopības sistēmas lēmuma pieņemšanas rīks. Projekta aktivitātes tika atspoguļotas dažādos pasākumos, gan lauka dienās, gan semināros, gan pieredzes apmaiņas braucienos.

Par augsnes apstrādes veida ietekmi uz augsnes auglības rādītājiem informēja AREI vadošā pētniece Dr. agr. Līvija Zariņa. Vispirms skaidrojot augsnes apstrādes veidus, jo bieži vien lauksaimniekiem nav skaidras definīcijas. Augsnes apstrāde var būt ar apvēršanu, t. i., tradicionālā aršana un bez augsnes apvēršanas, kas savukārt var būt vienlaidus (dziļi vai sekli), rindās (strip-till) un tiešā sēja (no-till). Ja augsne tiek apstrādāta, lai iesētu sēklu rindās, tad tā nav tiešā sēja, jo ir veikta rindu apstrāde. Lai novērtētu augsnes apstrādes ietekmi uz augsnes auglību, 7 saimniecībās noteica augsnes fizikālos rādītājus: tilpummasu, penetrometrisko pretestību, kas parāda augsnes sablīvēšanās spēju un augsnes mitrumu. Pētījumā iekļautajās saimniecībās lielākā daļā bija smilšmāls, bet 2 saimniecībās smagāka augsne – māls. Lai izvērtētu augsnes apstrādes veidu ietekmi uz augsnes īpašību izmaiņām,  saimniecības tika sagrupētas 4 grupās pēc sējuma struktūras un saimniekošanas veida: 1 – bioloģiskas saimniecības (2), 2 –  graudaugu saimniecība (1), 3  – saimniecības, kas audzē labību un kukurūzu (2), 4 – audzē labības un pākšaugus (3). Noteikta augsnes penetrometriskā pretestība, pa saimniecībām pa gadiem dati atšķiras. Kopumā iegūtas atziņas, jo lielāks augsnes mitrums, jo mazāka pretestība. Augsnes apstrādes veids ietekmē augsnes pretestību. Artajā variantā šāda sakarība nav tik izteikta kā variantā bez augsnes apvēršanas. Konstatēts arī būtisks mijiedarbības efekts starp saimniecībām un tajās pielietotajām tehnoloģijām. Projekta realizācijas laikā vēl netika novērotas būtiskas augsnes tilpummasas izmaiņas starp augsnes apstrādes veidiem. Pētījumā iekļauto saimniecību iedalījums grupās atkarībā no sējumu struktūras, lai izvērtētu kultūraugu maiņas potenciālo ietekmi, attaisnojās. Tā kā saimniecībās iegūto rādītāju maksimālās un minimālās vērtības pa gadiem mainījās atšķirīgi, tas norāda uz faktu, ka būtiska nozīme ir ne tikai izvēlētajam augsnes apstrādes veidam, bet arī citiem faktoriem.

Kas ir uztvērējaugi un kuri bija efektīvākie konkrētos saimniecības apstākļos, konferencē informēja AREI pētniece, Mgr. lauks. Solveiga Maļecka. Uztvērējaugi ir augi, kuri tiek izkliedēti pirms vai sēti pēc pamatkultūras novākšanas un tie turpina augt un uzņemt barības vielas pēc pamatkultūras novākšanas. Uztvērējaugiem ir pozitīva ietekme uz barības vielu aizturēšanu, izskalojoties no augsnes, tie arī samazina augsnes eroziju, palielina organiskā oglekļa saturu augsnē, uzlabo N pārnesi uz nākamo kultūraugu, rada barjeru nezāļu attīstības ierobežošanai. Audzējot uztvērējaugus, jāņem vērā, ka pēc iespējas agrāk jānodrošina sējas laiks, minimāli nepieciešamas 50 dienas, vēlams 70–80 dienas, jābūt optimālai biezībai, jo brīvā telpā aug nezāles. Ja pēckultūrā ir airene, tā var būt miltrasas avots. Spēju piesaistīt N nosaka izvēlētā suga un sējas laiks, jo agrāk iesēs uztvērējaugu, jo tiks iegūta lielāka auga biomasa un efektivitāte. Uztvērējaugu audzēšanu ietekmē reģiona klimatiskie apstākļi, nokrišņu sadalījums, kas ievērojami  atšķiras pa reģioniem un vietām, ietekmē arī augu augšanu arī tas, vai augsnē ir pieejamas barības vielas pēc pamatkultūras audzēšanas.

Projekta pētījumā izmantoti 6 uztvērējaugu maisījumi: 1) kontrole – diskota rugaine, 2) rudzi+ziemas rapsis+facēlija 50/2/1 – attiecīgi izsējas norma kg/ha, 3) auzas+vasaras vīķi+facēlija 100/7/1, 4) auzas+sinepes 50/6, 5) redīss/eļļas rutks+sinepes 6(10)/10  (nav ieteicams, ja ir krustzieži augu maiņā), 6) viengadīgā airene+griķi+facēlija 15/20/1, 7)  vieng. airene(auzas)+ink.ābol.+facēlija 10(50)/10/1. Pētījumi ierīkoti divās vietās: Stendes pētījumu centrā un Dobeles novada saimniecībā. Analizēta agrometeroloģisko apstākļu ietekme uz uztvērējaugu audzēšanu, būtiski ir nodrošināt optimālu gaisa temperatūru un mitrumu augu attīstībai. Zaļmasas un sausnas raža pa gadiem variēja, bet kopumā lielāko zaļmasu un sausnas saturu nodrošināja maisījumi Nr. 3., 4. un 5. Pētījumā noteikts arī augos saistītais slāpeklis, kuru vismaz 20–30 kg N/ha var ar uztvērējaugiem uzņemt, ja tiek nodrošināta 60–70 dienas augu veģetācija. Augstākos rādītājus uzrādīja maisījumi Nr. 3., 4. un 5. Stendes pētījumu centrā novērtējot pēckultūras – vasaras miežu – ražas pieaugumu divos gados, augstākais ražas pieaugums tika konstatēts, sējot miežus pēc maisījumiem Nr. 3. auzas+vasaras vīķis+facēlija un Nr. 5. redīss/eļļas rutks+sinepes. Kopumā lauksaimniekiem iesaka uztvērējaugu maisījumus veidot, iekļaujot auzas+sinepes , auzas+vīķi+facēliju, kas nodrošina arī vislabāko slāpekļa uzņemšanu un mazina tā izskalošanos no augsnes. Rapšu audzētājiem iesaka audzēt maisījumus, kas satur viengadīgo aireni+griķi+facēliju, kā arī auzas+vas. vīķi+facēliju un citus maisījumus, izvērtējot saimniecības iespējas sējas laika nodrošināšanai.

Ar apkopojumu par uztvērējaugu ietekmi uz agroekosistēmu ar konferences dalībniekiem dalījās AREI pētniece, PhD. Inga Morozova. Viņa sniedza ieskatu dažādu uztvērējaugu īpašībās, izvērtēja tos pēc sekojošiem rādītājiem: N uztvērējs rizosfērā, N uzkrājējs biomasā, erozijas samazinājums, vai nomāc nezāles, irdina aramkārtu, ierobežo nematodes un slimības, vai ir alelopātiskais efekts. Novērtējums veikts 5 ballu sistēmā.

1. Maisījuma ziemas rudzi+ziemas rapsis+facēlija raksturojums. Ziemcietīgs maisījums, aug ātri, dīgst zemā temperatūrā, rapsis jutīgs pret sablīvēšanos. Maisījumā rudzi – labākā suga maisījumā, jo ir N uzkrājējs biomasā, erozijas samazinātājs, nomāc nezāles, atbrīvo P un K no augsnes, irdina aramkārtu.

2. Maisījuma auzas+viķi+facēlija raksturojums. Auzas un facēlija aug ātri un nodrošina zaļo masu, šķiedraina sakņu sistēma, kas labi saglabā N līdz pavasarim. Vīķis – fiksē N. Maisījums labi nomāc nezāles, irdina aramkārtu, ierobežo slimības un nematodes.

3. Maisījuma sējas auzas+baltās sinepes raksturojums. Maisījumam raksturīga ātra dīgtspēja, straujš zaļās masas pieaugums. Labi nomāc nezāles (auzas), uzkrāj N biomasā, samazina eroziju un sinepes ierobežo nezāles, slimības, ir alelopātiskais efekts, labi irdina aramkārtu.

4. Maisījuma baltās sinepes+sakņu redīss raksturojums. Raksturīga ātra dīgtspēja, straujš zaļās masas pieaugums. Pēc Igaunijas un Vācijas pētījumiem, šis ir optimālākais maisījums, jo labas N un K saglabāšanas spējas biomasā, var pat pārspēt tauriņziežu maisījumus. Kopumā sakņu redīss irdina augsnes apakškārtu, atbrīvo P un K, samazina eroziju, uzkrāj N biomasā, ierobežo slimības un nematodes, labs alelopātiskais efekts.

5. Maisījuma viengadīgā airene+griķi+facēlija raksturojums. Maisījumam straujš zaļās masas pieaugums, airenei plaša sakņu sistēma, airenei un facēlijai – šķiedraina sakņu sistēma. Griķi – aug mazāk auglīgās augsnēs, nav izturīgi pret salu, temperatūras svārstībām. Maisījums labi nomāc nezāles, uzkrāj N biomasā (airene), samazina eroziju, irdina aramkārtu.

6. Maisījuma viengadīgā airene+inkarnāta āboliņš+facēlija raksturojums. Projektā ieguva lielāko zaļo masu. Kombinācija nodrošina efektīvāku barības vielu uzņemšanu. Liela nozīme, cik katra suga uztver N, galvenokārt no tauriņziežiem. Airene āboliņam palielina N uztveršanas spēju.

Airenei un facēlijai ir šķiedraina sakņu sistēma, kas labi saglabā N un novērš tā izskalošanos. Maisījums labi nomāc nezāles, irdina aramkārtu, ierobežo slimības, ir aleolopātiskais efekts.

Projektā ierīkotajos izmēģinājumos, uztvērējaugu maisījumus novērtējot pēc 2021. gada izmaksām, konstatēts, ka dārgākais maisījums – viengadīgā airene+griķi+facēlija, bet lētākais un aizturētā N daudzums visvairāk maisījumā, kur izmantotas auzas+sinepes. Divu vai vairāku uztvērējaugu sugu maisījums ir efektīvāks nekā viena suga. Pēc literatūras pētījumiem, uztvērējauga maisījumiem ir ilgtermiņa ietekme uz organiskās vielas sastāva palielināšanos. Pēc vairāku pētījumu rezultātiem tas variē no 0,3 līdz 42%. Lauksaimniekiem katram pašam jāizvērtē, kurš maisījums dos labāko pienesumu augsnē.

Konferences diskusijas daļā auditorijai ir jautājums par optimālāko maisījuma komponentu skaitu. S. Maļecka akcentē, ka jāņem vērā maisījuma izmaksas, var būt arī vairāki komponenti. Savukārt L. Zariņa iesaka maisījumā iekļaut ne vairāk kā 6 sugas kopā, jo katram ir savas īpašības, kas savā starpā var konkurēt, jāņem vērā arī tehniskās iespējas, kā iesēt šo maisījumu. Konferences dalībnieki aicināja iekļaut vairāk maisījumus ar tauriņziežiem pētījumos, lai akcentētu to labās īpašības N piesaistē. Projekta vadītāja informēja, ka šis projekts ir iepriekš realizēta projekta turpinājums, izvēloties labākos uztvērējaugu maisījumus tālākai izpētei.

Auditorijai izvirzās jautājums: art vai neart augsni, kur L. Zariņa atbild, ka projektā iegūtie rezultāti pārliecinošu pārsvaru neuzrādīja nevienai tehnoloģijai, turklāt bioloģiskām saimniecībām jāņem vērā, kā saimniecība ir tikusi galā ar nezālēm un kāds ir augsnes granulometriskais sastāvs. Atbilde ir: art tur, kur vajag, neart, kur var neart. Tikai vai mēs to zinām?

Konferences otrā daļa bija veltīta ekonomisko jautājumu risināšanai projekta ietvaros. AREI pētniece Ieva Leimane prezentēja autoru kolektīva apkopojumu par zemkopības sistēmu saimnieciskiem rezultātiem, kas ir vairāku gadu ekonomisko (saimnieciskais ienākums un atbalsts) un vides (SEG emisijas un N izmantošanas efektivitāte) rādītāju novērtējums. Rezultātu vērtēšanai iegūti partnersaimniecību dati. Izmantota cenu matrica pēc 2020. gada datiem, lai varētu savstarpēji datus salīdzināt.

Projektā izvērtēja Latvijas saimniecību augmaiņu datus četru gadu ciklā (2015.–2019. g.), izmantojot LAD datus (1,6–1,71 mlj ha). Sējumu struktūrā pieaugušas kviešu un rapšu platības, bet tauriņziežu platības nav mainījušās. Izvērtējot aramzemi, augu maiņā 3% aramzemju tiek audzēti kvieši kā monokultūra. Monokultūra izplatīta visos reģionos, galvenokārt kvieši, kukurūza un kartupeļi. Divkultūra – kvieši un rapši – visvairāk Zemgalē. Izvērtējot apkopotos datus, aprēķināts vidējais saimnieciskais ienākums gadā, kur augstākais iegūts augu maiņā: kvieši-rapsis-pākšaugi (444 EUR/ha), tad kvieši-rapsis (439 eiro/ha). SEG emisijas vidēji gadā no agrotehniskajām darbībām starp augmaiņām augstākās uzrāda augu maiņa, kur iekļauta kukurūza, kā arī kvieši-rapši-papuve.

Projektā analizēti saimnieciskie rezultāti dažādos augsnes apstrādes veidos, sadalot projektā iesaistītās 7 saimniecības pa 4 grupām pēc izmantotās augu maiņas. Saimniecībās laukos, kur aug graudaugi-rapsis-pākšaugi, raža bijusi zemāka minimālajā augsnes apstrādē, salīdzinot pret aršanu, bet tiešā sējā/minimālā apstrādē ir zemākas SEG emisijas, salīdzinot ar aršanu. Savukārt bioloģiskā augu maiņā – minimālā augsnes apstrādē ir būtiski zemāki saimnieciskie ieņēmumi, nekā izmantojot aršanu.

Par slāpekļa aprites novērtēšanu projekta saimniecībās informēja AREI vadošais pētnieks Dr. oec. Alberts Auziņš. Lai modelētu N apriti lauka līmenī, tika izveidots N bilances modelis, kur slāpekļa ienese vienāda ar slāpekļa iznesi no saimniecības.  

N bilancē iznesē ietilpst graudi ar ražu, N zudumi augsnē, savukārt iekšējo iznesi veido salmi, augu saknes, organiskie mēsli, kas ietekmi atstāj uz nākamo gadu.

N bilancē ienese veidojas no sēklas, augu atliekām, mēslojuma u. c. rādītājiem.

Lai noteiktu uztvērējaugu efektu N zudumu mazināšanai, tika aprēķināta slāpekļa izmantošanās efektivitāte (NUE). To raksturo lietderīgā N izneses attiecība pret ārējo N ienesi. Projektā N izmantošanas efektivitāte vērtēta trīs gadu periodā.

Projektā analizēts NUE attiecībā uz sešiem uztvērējaugu maisījumiem. Dati salīdzināti ar kontroles variantu. Analizējot pa reģioniem, Kurzemē visiem maisījumiem bijusi pozitīva ietekme, it īpaši maisījumam: viengadīgā airene+griki+facēlija, kā arī redīss+sinepes. Zemgalē – redīss+sinepes un auzas+sinepes.

Analizēta augsnes apstrādes ietekme uz NUE pa saimniecību grupām. Saimniecībā, kur minimālā augsnes apstrāde jau iepriekš pirms projekta tika izmantota, tur N efektivitāte pārsniedz 80%, kas parāda, ka ir pozitīva ietekme samazinātai augsnes apstrādei. Projektā novērtēta arī augu maiņas ietekme uz NUE, veikts monitorings no apmēram 200 saimniecību datiem. Tika izanalizētas populārākās augu maiņas par laika periodu no 2018. līdz 2021.gadam. Robežvērtību 70% pārsniedz kviešu maiņa monokultūrā, kā arī dažādu graudaugu maiņa un kukurūza. Rezultāti ir pretrunīgi, līdz ar to jāveic plašāks datu apkopojums, lai izdarītu secinājumus.

Projektā laikā sagatavots modelēšanas rīks zemkopības sistēmas izvēlei, par kuru informēja SIA EdoConsul ekonomists, Dr. oec. Andris Miglavs. Rīks radīts, lai sniegtu lietotājam iespēju salīdzināt savam laukam paša veidotu zemkopības sistēmas scenāriju. Modelēšanas rīkā var novērtēt, kā saimniekošanu ietekmē atšķirīgu augsnes apstrādes sistēmu izvēle, uztvērējaugu izvēle, cenu izmaiņas. Rīka pamatideja ir tā, ka ļauj vērtēt paša veidotus 2 zemkopības sistēmas scenārijus un salīdzināt tos ar pašreizējo praksi pēc ekonomiskā izdevīguma rādītājiem, kas savā būtībā ir standartizēti bruto segumi, tajā skaitā izcelti atsevišķi politikas maksājumu elementi, kā arī ietekmes uz vides rādītāji, SEG, N noplūdes, degvielas patēriņš. Lai izmantotu rīku, jānorāda lauka pamatdati – augsne, kultūraugs, uztvērējaugs, organiskais mēslojums. Modeli veido no augumaiņas (5–7gadiem), vērtē gada vidējo rezultātu no visa augu maiņas cikla nevis no viena gada, papildina ar uztvērējaugiem, augsnes apstrādes sistēmu, mēslošanas sistēmu, atbalsta pasākumiem no platībmaksājumiem, kā arī var koriģēt ražas līmeni. Rezultāti – saimnieciskais ieguvums vidēji cikla gadā. Ekonomists vērš auditorijas uzmanību uz to, ka pēc pašreizējiem datiem tauriņzieži būtiski veicina N izskalošanos. Mēs nezinām par N, kā kustas augu atliekas, kuras pāriet uz pēcaugu un kuras izskalojas. Pētnieks aicina vērst uzmanību uz normatīvās bāzes ieguvi, kas atbilstu šodienas agroklimatiskajiem apstākļiem.

Konferences noslēguma diskusijā projektā iesaistītās saimniecības pārstāve aicināja vairāk domāt par risinājumiem slāpekļa izmantošanas efektivitātes palielināšanai. Aicināja pārdomāt, vai nākotnē nevajadzētu veikt pētījumus, kas pamatotu arī citu faktoru ietekmi, ne tikai NUE, kas šobrīd ir kā viens no kritērijiem saimniecības darbībai saskaņā ar vides mērķiem.

Projekta vadītāja Inga Jansone kopsavilkumā vēlas uzsvērt, ka progresīva sistēma vispirms ir augu maiņa, tad tehnoloģijas. Zinātniece aicina uz sadarbību lauksaimniekus veidot jaunus projektus, jo vēl daudz nezināmo.

Noslēguma paneļdiskusijā moderators, LLKC Augkopības nodaļas vadītājs Oskars Balodis aicināja sniegt savas atziņas par projekta gaitu un rezultātiem projekta sadarbības partnerus: zinātnieci, konsultantu un lauksaimniekus.

Inga Jansone atzīmē, ka pētījumiem par augsnes apstrādes ietekmi 3 gadi ir par maz, lai novērtētu, tāpat kā par SEG emisiju ietekmi. Jaunais risinājums projektā ir kompleksa pieeja visai zemkopības sistēmai, ko katrs lauksaimnieks varēs lietot.

Lauksaimnieki atzīst, ka turpmāk noteikti ieviesīs starpkultūras, ko dara jau tagad un redz to nozīmi, bet augsnes apstrādē tomēr neatteiksies no arkla, bet vairāk vērtēs augsnes apstrādes iespējas. Konsultants no k/s VAKS uzsver, ka vairāk stāstīs un ieteiks starpkultūras lauksaimniekiem, kā arī izmantos datu materiālu par uztvērējaugu plusiem un mīnusiem, noderīgs būs rīks saistībā ar augu maiņas modeļiem – kur ilgtermiņā redz ieguvumus. Konsultants aicina turpināt datu vākšanu par augsnes apstrādi, lai rezultāti būtu pielietojami.

Kā notiks zināšanu pārnese? Dati būs pieejami LLKC un AREI mājaslapās. Kopumā visi atzīst, ka jāturpina kopīgi strādāt, izmantojot datus, kā arī jārod līdzekļi lai turpinātu pētījumus.

Projektu vadītāja izsaka pateicību sadarbības partneriem par veiksmīgu iesaisti projektā.

Konferences pilnais ieraksts skatāms ŠEIT 

Konferences atsevišķas tēmas skatāmas ŠEIT