Saimnieks LV / 2019.gads (Maijs.)

Pretēji daudzkārt dzirdētajiem stereotipiem par to, ka lauki iznīkst un tur jau nekas prātīgs nenotiek, ja neskaita dažas lielsaimniecības, fakti un skaitļi liecina par pilnīgi pretējo. Latvijas reģionos ir gana daudz aktīvu lauksaimnieku, turklāt mazu un vidēju uzņēmumu, kas domā gan par savas saimniecības attīstību, gan paplašināšanu.

Lauksaimnieki ir disciplinēti kredītņēmēji
Attīstības finanšu institūcijas Altum reģionālo centru vadītāji stāsta, ka aizvien aktīvāk laukos vēlas saimniekot gados jauni cilvēki, no kuriem daļa pārņem savu vecāku un vecvecāku saimniecības, turklāt īpaši pozitīvi ir tas, ka Latvijas reģionos atgriežas tie, kuri krīzes laikā no valsts aizbrauca. Protams, maziem un vidējiem lauksaimniekiem vajadzību ir gana daudz – ir gan jāpalielina apgrozāmie līdzekļi, gan jāiegādājas jauna tehnika (nereti Lauku atbalsta dienesta finansētos projektos), tāpat aktuāla ir zemes iegāde, kuru daudzi līdz šim ir nomājuši. Lauksaimnieki iraktīvi Altum klienti, kas piedāvātos kredītus izmanto savas saimnieciskās darbības attīstībai. Visi Altum reģionu vadītāji uzsver, ka, tāpat kā citos segmentos, arī lauksaimniecības jomā Altum piedalās tikai tādu projektu finansēšanā, kur banku finansējums kādu iemeslu dēļ ir ierobežots, taču projekts ir dzīvotspējīgs un valsts attīstībai nozīmīgs.

Saskaņā ar Altum pārstāvju teikto lauksaimnieki ir vieni no disciplinētākajiem kredītņēmējiem. Iespējams, tāpēc, ka lauksaimnieciskā darbība ir ne tikai bizness, bet arī dzīvesveids. Kopējais aizdevumu un garantiju finansējums lauksaimniekiem šā brīža portfelī pārsniedz 116 milj. EUR. Jāmin, ka Altum klientu vidū lielākā grupa ir mazie un vidējie uzņēmumi, lai gan aizmirsti netiek arī lielie lauksaimniecības uzņēmumi, kuriem tiek sniegti galvojumi komercbanku kredītiem, kuri paredzēti pārsvarā dažādiem būvniecības darbiem, piemēram, fermu celtniecībai. Visvairāk finansētā nozare ir augkopība, tai seko lopkopība (apgriezta secība ir tikai Vidzemē un Centra reģionā), un visvairāk kredītu izsniegts tieši zemes iegādei. Visā Latvijā Altum portfelī šobrīd ir gandrīz 1700 lauksaimniecības uzņēmumu, kuros nodarbināti vairāk nekā 3700 darbinieki. Altum finansējums nekonkurē ar komercbankām, bet gan papildina to pakalpojumu klāstu.

Šitaki sēnes Zemgalē
Kredītportfeļa ziņā visapjomīgākais ir Zemgales reģions, kur izsniegto kredītu summa veido apmēram 30 % no visa kredītportfeļa. Pēc Altum Zemgales reģiona vadītājas Mārītes Lazdiņas teiktā, lai gan lauvas tiesa finansējuma ir novirzīts zemes iegādei, tomēr netrūkst projektu, kas vērsti uz lauksaimniecības dažādošanu. Tradicionāli lielākā daļa finansējuma novirzīta augkopības, piena un gaļas lopkopības saimniecību attīstībai, bet arvien vairāk interesi par finansējuma nepieciešamību izrāda arī citu nozaru saimniecības.

Altum ir finansējis putnkopības saimniecību Auces novadā, šitaki sēņu audzēšanas saimniecību Jelgavas novadā, lauksaimniecības produktu pārstrādes uzņēmumus Bauskas, Jelgavas, Vecumnieku, Skrīveru, Krustpils novados, lauku tūrisma attīstību visā Zemgalē, stādu audzēšanu Dobeles, Jelgavas novados, dārzeņkopību Iecavas, Bauskas novados u.c. projektus.

Altum Zemgales reģiona vadītājas Mārīte Lazdiņa.

Vidzemē saimnieko jaunā paaudze
Izsniegto kredītu ziņā otrs lielākais ir Vidzemes reģions, kur lauksaimniekiem izsniegtie kredīti veido 26 % no kopējā kredītportfeļa. Altum Vidzemes reģiona vadītāja Olita Untāla stāsta, ka viņas reģionā izteikti daudz klientu ir mazie lauksaimnieki, kur vidējā kredīta summa ir ap 25 000 EUR. Aptuveni pusei no Vidzemes lauksaimniekiem Altum isniegto kredītu paredzēti zemes iegādei. Ļoti bieži iemesls ir nomātas zemes iegāde, nereti saimniecības paplašināšana. Vidzemē novērotā tendence jaunajiem pārņemt vecāku saimniecības, tāpat laukos biznesu vēlas izvērst reemigrējušie iedzīvotāji.

Līdztekus zemes iegādei kredīti tiek ņemti gan tehnikas iegādei, gan apgrozāmo līdzekļu palielināšanai, gan ilggadīgo stādījumu (piemēram, melleņu, upeņu) ierīkošanai. Ir vērojami arī mazāk izplatīti projekti, piemēram, vaislas zirgu iegāde un audzēšana. Interesanti, ka lauksaimnieki domā ne tikai par lauksaimnieciskās produkcijas audzēšanu, bet arī pārstrādi, kur kā pirmrindnieki jāmin slavenie Dimdiņi.

Altum Vidzemes reģiona vadītāja Olita Untāla.

Lavandu lauki Kurzemē
Ja raugās uz Kurzemi, tad šajā reģionā Altum finansējums lauksaimniekiem ir 20 % no kopējā apjoma. Tieši Kurzemē salīdzinājumā ar citiem reģioniem ir vislielākais zemes iegādei ņemto kredītu īpatsvars. Altum Kurzemes reģiona vadītāja Ilze Grundmane stāsta, ka pārsvarā tā ir nomātās izpirkšana.

No mazāk tradicionāliem Altum atbalstītajiem projektiem varētu minēt lavandu laukus Grobiņā, kurus apsaimnieko ģimene, kas atgriezusies no ārzemēm. Kurzemē līdztekus graudkopībai ļoti attīstīta ir arī gaļas lopu audzēšana. Vidējais kredītņēmēju vecums saskaņā ir I. Grundmanes teikto ir ap 40 gadiem, un netrūkst jaunu lauksaimnieku, kas vēlas attīstīt savu vecāku saimniecības. Kurzemē salīdzinoša jauna tendence ir bioloģisko saimniecību attīstība. Tas nozīmē, ka lauksaimnieki līdztekus tradicionālai saimniekošanai aizvien vairāk interesējas par jauniem projektiem un darbības virzieniem.

Altum Kurzemes reģiona vadītāja Ilze Grundmane.

Klasiskā saimniekošana Latgalē
Latgales reģionā attīstības finanšu institūcijas finansējums lauksaimniekiem veido 11 % no kopējā apjoma. Altum Latgales reģiona vadītāja Vita Pučka teic, ka reģions izceļas ar izteikti tradicionālu un klasisku lauksaimniecību, kur dominē ģimenes uzņēmumi un vērojama paaudžu pēctecība. Latgales reģionā ir lielāks īpatsvars apgrozāmo līdzekļu aizdevumu nekā citos reģionos, tomēr pārliecinošs līderis ir kredīti zemes iegādei. Vēl viena Latgales specifika ir ļoti maz projektu, kas vērsti uz ilggadīgo stādījumu ierīkošanu. Toties attīstīta ir gaļas lopu audzēšana. V. Pučka atzīmē, ka Latgales saimniecību attīstību raksturo divas tendences: tās vēlas paplašināties, tādēļ arī tiek iegādāta zeme, kā arī specializējas. Proti, mazumā iet tās saimniecības, kur nodarbojas ar dažādiem lauksaimniecības veidiem, dominē specializācija ar uzsvaru uz saimniekošanas efektivitāti.

Atšķirībā no citiem reģioniem Latgalē lauksaimniecības uzņēmumi, kas līdztekus savai pamatdarbībai piedāvā arī tūrisma pakalpojumus, ir drīzāk izņēmumi, nevis jauna tendence. Latgalē uzsvars ir uz tradicionālu klasisku lauksaimniecību tās labākajās tradīcijās, taču, protams, Altum ir atvērts arī jebkuram inovatīvam projektam.

Altum Latgales reģiona vadītāja Vita Pučka .

Investīcijas dominē Centra reģionā
Nav pārsteigums, ka Centrā reģions ir ar salīdzinoši mazāku lauksaimnieku kredītu īpatsvaru – 13 %. Altum Centra reģiona vadītāja Diāna Lopeta stāsta, ka reģiona īpatnība un atšķirība ir tā, ka dominē nevis kredīti zemes iegādei, bet tieši investīcijām. Taujāta, kur investīcijas pārsvarā tiek ieguldītas, D. Lopeta skaidro, ka pārsvarā tās izmanto modernas tehnikas iegādei. Centra reģiona lauksaimnieki, pēc D. Lopetas teiktā, ir izteikti orientēti uz inovācijām un efektivitāti. Tā, piemēram, lauksaimnieki var lepoties gan ar milzīgiem melleņu stādījumiem Lielvārdē, gan smiltsērkšķu stādījumiem, lai gan dominē lopkopība. Centra reģionā ar Altum atbalstu ļoti aktīvi ir attīstījušās bioloģiskās saimniecības, kas attīsta arī savu pārstrādi. D. Lopeta teic, ka reģiona lauksaimnieki ir izteikti vērsti uz sadarbību, piemēram, lai kopīgi pārdotu ražu lielākos apjomos, tādējādi iegūstot labāku cenu.

Altum Centra reģiona vadītāja Diāna Lopeta .