Saimnieks LV / 2019.gads (Augusts.)

Bioloģiskajā saimniekošanas sistēmā strādājošajiem augkopjiem pavisam neveicas nezāļu menedžēšanā. Tās ir gan veiklākas, gan pielāgoties spējīgākas nekā kultūraugi, gan arī tik dzīvelīgas, ka saglabājas pat apstākļos, kas tām nepavisam nav labvēlīgi. Taču tā tam arī jābūt. Dabasmāte nezālēm ekoloģiskajā sistēmā ierādījusi ļoti nozīmīgu vietu.

Nozīmīgākās nezāļu funkcijas (to pienesums) dabā.
Nezāles ir
• trofiskās (barošanās) ķēdes posms;
• barības avots augsnē dzīvojošajiem organismiem (sēklas barībā);
• virknes patogēnu – augu slimību izraisītāju ierobežotājas un kaitēkļu aizbaidītājas;
• estētiski skaistas;
• pārtikas līdzeklis cilvēkiem;
• ārstniecības augi,
kā arī
• piesaista oglekli;
• sekmē augsnes stabilitāti un aizsargā to pret eroziju;
• nodrošina bioloģisko starpsugu kontroli;
• ir barības bāze apputeksnētājiem;
• irdina augsni;
• regulē augsnes hidrorežīmu.

Tādēļ nezāles nav jāuzskata par ienaidnieku, kas pilnībā jāiznīcina, bet gan ar tām jāsadzīvo, neļaujot gūt virsroku un atsevišķos gadījumos pat priecājoties par to klātbūtni tīrumā. Atkarībā no nezāļainības situācijas tīrumā zemkopim jāizvēlas atbilstoša stratēģija. Vispirms ir jātiek skaidrībā, kas īsti notiek tīrumā, kuras nezāles tajā ir postošākās un cik lielu ļaunumu var nodarīt, ko iespējams darīt lietas labā un kas darāms tūlīt pat.

Stratēģija Nr. 1 – profilakse
Pierādījies, ka praktiski vienmēr nezāles gūst virsroku saimniecībās, kurās nav ievēroti visiem labi zināmie profilaktiskie nezāļu ierobežošanas pasākumi. Tie paši, kurus nenogurdami savās zemkopības lekcijās uzsvēruši LLU mācībspēki un kurus lektori atgādina regulāros kvalifikācijas celšanas kursos un semināros.
Profilaktiskie nezāļu ierobežošanas pasākumi:
• no nezāļu sēklām tīra sēklas materiāla izmantošana (tikai no vienas balandu sēklas izaug augs, kas spēj saražot daudzus tūkstošus sēklu);
• laukam tuvumā esošās neapstrādātās teritorijās (vietās) augošu nezāļu appļaušana, nepieļaujot sēklu nogatavošanos;
• pareiza kūtsmēslu un kompostu uzglabāšana/sagatavošana (glabātuves neapaudzēt ar nezālēm, nepieļaut to sēklu ienākšanos, gādāt, lai organiskās masas uzglabāšanas temperatūra sasniegtu 60–70 °C, kad vairums sēklu, kas tur atradīsies, zaudēs dīgtspēju);
• mērķtiecīgi plānota augu maiņa;
• papuvju lietošana (starpkultūru audzēšana);
• īstajā laikā, ar piemērotu augsnes apstrādes rīku veikta augsnes apstrāde.

Stratēģija Nr. 2 – izpētīt nezāļu floru savos tīrumos un pieskatīt kaimiņa laukus
Tikai labi pazīstot sāncensi, var gūt labas sekmes. Tāpēc svarīgi nezāles pazīt un izvērtēt to izplatību (esošo un potenciālo). Tikai tad varēs izvēlēties pareizo to ierobežošanas metodi. Latvijas tīrumos ir plašs nezāļu spektrs. Zemkopības ministrijas atbalstītā valstī veiktā monitoringa laikā tīrumos tika fiksētas vairāk nekā 100 sugas*. Ikdienas vajadzībām jau vairāk nevajag, kā savos tīrumos izplatītākās nezāles sagrupēt pēc agrobioloģiskā principa: īsmūža vai daudzgadīgas, kā vairojas un kāda ir to sakņu sistēma. Šīs zināšanas nepieciešamas, lai pareizi izkārtotu audzēto laukaugu sugu secību un atbilstoši tai izvēlētos piemērotāko augsnes apstrādes paņēmienu. Turklāt ar to vien nepietiek, ka saimnieks pārzina savu lauku nezāļu floru. Jāskatās arī, ko vējš vai putni var atnest no kaimiņa lauka.

Stratēģija Nr. 3 – pareiza augu secība
Bioloģiskajās saimniecībās augu maiņa jāplāno ar tādu aprēķinu, lai tās nezāļu sugas, kuras labi jutušās vienā sezonā, nākamajā sezonā vairs tā nejustos. Šajā kontekstā ideāli, ja vasarāju sugas mainās ar ziemāju sugām, pēc kuru novākšanas uzreiz tiek iesēts zaļmasas (zaļbarības vai zaļmēslojuma) augu maisījums. Nezāļu ierobežošanai labi noder arī pasējas izmantošana, kurā tāpat jāievēro ābeces patiesības (skat. tabulu).

Eiropā ar politikas veidotāju atbalstu sekmīgi darbojas dažādas lauksaimnieciskās tematikas interešu grupas (EIP–AGRI Focus Groups). Visai aktīva ir arī grupa, kurā tiek apkopota un diskutēta pieredze tīruma nezāļu ierobežošanā, neizmantojot ķīmiskos pesticīdus. Kā efektīvākās metodes dažādās valstīs atzīmētas:
• saimniekot jaukta tipa saimniecībās (augkopība + lopkopība), jo tajās lopbarībai tiek audzēti daudzgadīgie zālāji, tadējādi dodot iespēju dažādot augu secību;
• dažādot zālaugu maisījumus – tos iesaka sēt pasējā, kas ir efektīvs paņēmiens nezāļu ierobežošanai;
• saistībā ar iepriekšminēto sekmīgāk iespējams dažādot augsekas, palielināt tauriņziežu īpatsvaru, audzēt āboliņu, vairāk sēt netradicionālos lopbarības augus un lopiem dot maksimālu iespēju attiecīgajās platībām ganīties (vēlams, lai arī aitas būtu ganāmpulkā, jo tās jo īpaši izēd daudzas nezāles, t.sk. latvāņus);
• pareizi sagatavot un glabāt kūtsmēslus un kompostu;
• mehāniski ierobežot nezāles (pamatā – sējumu ecēšana, rindstarpu rušināšana);
• audzēt starpkultūras! Tās izvēloties, izmantot nevēlamo kaimiņu efektu (vārpata paslēpsies, ja tīrumā augs griķi);
• izmantot šķirņu maisījumu efektu;
• spēlēties ar augsnes aršanas laikiem, pret nezālēm efektīvāks ir vēlais arums rudenī;
• lietot augstākas izsējas normas;
• nepiemirst par mulču.

Jāņem tomēr vērā, ka ne visi šie ieteikumi ir universāli. Ir jāpārliecinās, cik tie ir efektīvi konkrētos agroekoloģiskajos apstākļos. Pat it kā sen zināmās patiesības var nenostrādāt. Piemēram, „vasarāju labību sējumos pasējā sēti zālāji nodrošina nezāļainības samazināšanos”. Nodrošina jau gan, tomēr labību šķirnēm ir atšķirīga nezāļu konkurētspēja**. Mazāk cerotājas un īsa auguma šķirnes, kurām ir lēna attīstība sākumā, atpaliks un slikti konkurēs. Viena laukauga sugas šķirnes var būt ļoti atšķirīgas – gan pēc to ārējā izskata, gan attīstības ātruma. Šīs dažādās pazīmes arī nosaka laukauga šķirņu atšķirīgo konkurētspēju ar nezālēm. To nosaka arī sakņu sistēmas augšana un attīstība. Tieši tāpēc laukaugu konkurētspējas ar nezālēm vērtēšana ir kļuvusi nozīmīgāka līdz ar bioloģiskās augu selekcijas attīstību.

Otrs piemērs – āboliņu pasēja zem vasarājiem Ziemeļeiropas apstākļos ir efektīvs paņēmiens augsekās, kurās dominē labības. Savukārt, piemēram, Somijā secināts, ka āboliņš/stiebrzāles aug pārāk lēni, lai labi konkurētu ar atsevišķām nezālēm. Lai vai kā – par nezālēm augkopim jādomā ik dienas, tās jāpieskata un tām jāierāda sava vieta.

Avoti:
Projekta PRODIVA atskaites. https://www.agricology.co.uk/resources/annual– weed–management–organic–systems

*VAAD atskaite: http://www.llu.lv/sites/default/files/files/projects/Atskaite_2018_Nez%C4%81%C4%BCu_projekts.pdf.

**Nezāļu konkurētspēja – spēja paciest nezāļu konkurenci, saglabājot augstas ražas, un spēja pašām nomākt nezāļu augšanu un sēklu producēšanu.