Dārzs un Drava / 2020.gads (Ziema.)

Kāds varbūt iebildīs – kas tad ziemā vāc drogas, tam jau domāti pārējie gadalaiki. Tomēr arī ziemā pastaigas laikā vērīgākie dabā ko derīgu noteikti atradīs.

Ir dažas lietas, kas labāk pamanāmas tieši koku bezlapu periodā. Viena no tādām ir melnā bērzu piepe jeb melnā spulgpiepe, vairāk pazīstama kā čaga. Šis nosaukums gan cēlies no krievu valodas, bet labi iedzīvojies arī latviešu valodā un tiek lietots visai bieži. Čaga ir parazītiska sēne, kas mitinās uz dažādu koku – bērzu, retāk alkšņu, gobu, pīlādžu stumbriem. Sēnes sporas iekļūst mizas bojājumu vietās, koksnē veidojas micēlijs, kas to pakāpeniski noārda, bet stumbra ārpusē veidojas melni, ieapaļi vai iegareni, grumbuļaini izaugumi – sēnes sterilā forma. Šie izaugumi tad arī ir drogai vācamā daļa. Čagu var vākt visu gadu, bet ziemā tā ir labāk pamanāma. Vāc no dzīviem vai nocirstiem bērziem (uz citiem kokiem augošā skaitās mazāk vērtīga), no nokaltušiem kokiem ņemtā drogai nav derīga. Izaugumus atdala no stumbra – nocērt vai nozāģē, attīra no koka mizas un koksnes paliekām, atdala piepes iekšējo irdeno, viegli drūpošo daļu. Piepi sadala nelielos gabalos (3–10 cm) un žāvē 60 °C temperatūrā. Čagas uzlējumu un tēju izmanto čūlas, gastrīta, ļaundabīgo audzēju ārstēšanā.

Vēl viena droga, ko var ievākt ziemas mēnešos, ir alkšņu augļkopas, biežāk pazīstamas ar nosaukumu alkšņu čiekuriņi. Īsti pareizs šis nosaukums gan nav, jo čiekuri veidojas tikai kailsēkļiem (un arī ne visiem), bet augļkopu izskats tiešām nedaudz atgādina čiekuriņu. Augļkopas nogriež ar aptuveni 1 cm garu kātiņu un žāvē 60 °C temperatūrā. No drogas gatavo novārījumu, kas noder gremošanas sistēmas orgānu iekaisuma ārstēšanai, pret caureju, iekaisušas rīkles skalošanai.

Ziemas periodā gadās arī saaukstēšanās slimības, kad ir paaugstināta ķermeņa temperatūra, drudzis. Te nu derēs vasaras periodā ievāktās sviedrējošās drogas, bet, ja nu to nav vai arī jau izlietotas, tad jāiet dārzā vai mežā un jāsagriež aveņu koksnainie stublāji. No tiem pagatavots novārījums veiksmīgi palīdzēs tikt galā ar saaukstēšanos.

Lai uzlabotu imunitāti, cilvēkam nepieciešami vitamīni, īpaši askorbīnskābe. Tad nu ziemas periodā tā par baltu velti saņemama mežā – zaļās egļu un priežu skujas ir īsta vērtīgo vielu krātuve.

No svaigām skujām gatavo spēcinošu vitamīnu dzērienu – sasmalcina apmēram 100 g skuju, aplej ar ½ l auksta ūdens, askorbīnskābes stabilizēšanai pievieno 1 citrona sulu vai ½ tējkaroti citronskābes, ļauj 1 stundu ievilkties, nokāš. Dzer pa ⅓ glāzes 3 reizes dienā pirms ēšanas. Pagatavošanas un lietošanas varianti ir dažādi, bet svarīgākais ir rezultāts – veselība.

Ziemas periodā var izrādīties noderīga arī Ķīnas citronliāna, kas ir viens no adaptogēnajiem augiem, palīdz organismam pielāgoties ekstremālām situācijām, veicina fizisko un garīgo izturību, stimulē sirdsdarbību, asinsriti, elpošanu un citas organisma funkcijas. Tradicionāli izmanto citronliānas augļus un sēklas, bet ziemas periodā labumu var gūt no zaru mizas un sīkajiem zariņiem. No tiem gatavo tonizējošu rīta tēju vai pievieno tējai no citām drogām – būs gan patīkams citrona aromāts, gan aktivizējoša darbība. Ja citronliānas dārzā vēl nav, derētu iestādīt. Pavasaris būs drīz!