Šī gada decembrī tika realizēts 2019. gada uzsāktais demonstrējums LAP 2014.-2020 apakšpasākums “Atbalsts demonstrējumu pasākumiem un informācijas pasākumiem” iepirkuma identifikācijas Nr. ZM/2018/7_ELFLA, LAD līguma Nr. LAD100119/P2, projekta Nr. 19-00-A00102-000001, Demonstrējuma tēma: “Nelimitētas jaunpiena izēdināšanas (at libitum) metodes ietekme uz teļu augšanu un attīstību” (8.lote)
Latvijā, pēc Lauksaimniecības datu centra publiski pieejamās informācijas, pienu ieguva 10 475 piena lopkopības saimniecībās, no tām piena pārraudzību veic 3547 saimniecībās. Pavisam Latvijā uz 01.09.2021. bija 11 5679 slaucamās govis, kuru vidējie standartražības rādītāji pirmpienēm 386 laktācijas dienās bija 8020 kg, piena tauku saturs 3,91%, olbaltumvielu saturs 3,30% un somatisko šūnu skaits 105 tūkst./1 ml piena. Savukārt piena pārraudzības ganāmpulkos esošo visu govju vidējā ražība laktācijā 2021. gadā bija 8320 kg, piena tauku saturs 4,02%, olbaltumvielu saturs 3,36%, vidējais somatisko šūnu skaits pienā bija 222 tūkst./1 ml. Atražošanas rādītāji Latvijas piensaimniecībās 2021 .gadā: vaislas teļu vecums, uzsākot mākslīgo apsēklošanu, bija 15 mēneši, pirmo laktāciju uzsāk 26,2 mēnešos, vidējais servisa periods – 143 dienas, vidējais mākslīgās apsēklošanas reižu skaits uz vienu sievišķās kārtas dzīvnieku 1,9 reizes, vidējais cietstāves periods 60 dienas.
Lai demonstrējuma ierīkošana un tā īstenošana notiktu sekmīgi, bija nepieciešams izraudzīties saimniecību, kura atbilst LAD noteiktajiem vērtēšanas kritērijiem, un tajā bija jābūt lielam dzīvnieku skaitam. Galvenais demonstrējuma saimniecības izvēles kritērijs bija tas, ka saimniecībai nav nodokļu parādu, tā nav iekļauta soda reģistrā un to govju ražība nav zemāka par valstī esošajiem ražības rādītājiem piena pārraudzības ganāmpulkos. Saimniecībā AS “Agrofirma Tērvete” 2019. gadā vidējais izslaukums laktācijā no govs bija 9736 kg ar vidējo tauku saturu 4,03%, olbaltumvielu saturu 3,37% un somatisko šūnu skaitu pienā 386 tūkst. 1 ml piena. Atražošanas rādītāji saimniecībā 2019. gadā: vaislas teļu vecums, uzsākot mākslīgo apsēklošanu, 14 mēneši, pirmās atnešanās vecums pirmpienēm 24 mēneši, apsēklošanas reižu skaits uz vienam sievišķās kārtas dzīvniekam 2019. gadā bija 3,4 reizes. Ik dienu saimniecībā vidēji dzimst 4 līdz 7 teļi, tādēļ saimniecība tika atzīta par piemērotu demonstrējuma ierīkošanai. Uzsākot demonstrējumu 2019. gada aprīlī, AS “Agrofirmā Tērvete” bija 2256 slaucamās govis un 2068 dažāda vecuma vaislas teles, no tām 512 teles vecumā līdz 6 mēnešiem. Vidējais servisa periods saimniecībā, uzsākot demonstrējumu, bija 147 dienas, noslēdzot demonstrējumu šis rādītājs bija 136 dienas. Cietstāves periods vidēji visu demonstrējuma laiku variēja no 51 līdz 55 dienām. Vidēji laktācijā no govs 2022. gadā iegūst 10 400 kg piena ar sekojošiem piena satura un kvalitātes rādītājiem: piena tauku saturs 3,96%, olbaltumvielu saturs 3,42%. Vidējais somatisko šūnu skaits 1 ml piena visu demonstrējuma laiku saimniecībā nepārsniedz 150 tūkstošus, kas ir vērtējams kā ļoti labs rādītājs. Noslēdzot demonstrējumu 2022. gada decembrī, vidējais vaislas teļu vecums, uzsākot mākslīgo apsēklošanu ir 14 mēneši, pirmās atnešanās vecums 24 mēneši, No visiem piedzimušajiem teļiem dzīvi iegūti ir 92,4% teļi, no tiem saglabāti 93,7%. Ievērojami saimniecībā uzlabojusies slaucamo govju auglība. Vidējais mākslīgās apsēklošanas reižu skaits ir samazinājies par 0,9 reizēm un 2022. decembrī tas saimniecībā bija 2,5 reizes. Lai uzlabotu piena kvalitāti demonstrējuma laikā, AS “Agrofirma Tērvete” bez valsts atbalsta ir veikusi slaukšanas iekārtas modernizāciju, nomainot esošos slaukšanas iekārtas pret inovatīvākiem ADF sistēmas slaukšanas ķekariem, kas pēc katras govs slaukšanas procesa pabeigšanas automātiski tiek dezinficēti. Iegādāta pupu tīrīšanas un masāžas birste, ar kuras palīdzību tiek veikta govju pupu ātrāka notīrīšana un sagatavošana slaukšanas procesa uzsākšanai. Lai nodrošinātu tīras un sausas guļvietas, saimniecībā ir iegādāta pašgājējtehnika ar birsti guļvietu tīrīšanai un digestāta izkliedētāju guļvietās. Tā at saimniecībā bez valsts struktūrfondu atbalsta ir iegādātas vairākas traktortehnikas vienības un rupjās lopbarības sagatavošanas tehnika, lai savlaicīgi sagatavotu labas kvalitātes rupjo lopbarību.
Demonstrējuma uzdevumi:
Demonstrējuma zinātniskais pamatojums:
Jaundzimušajiem teļiem jaunpiena izēdināšana ar zondi pirmajās 2 dzīves stundās nodrošina 3-4 litru ievadīšanu gastrointestinālajā kanālā (E. Hamersma, 2011) un lielākas imūnglobulīnu (Ig) devas uzņemšanu nekā jaunpienu izēdināšana no kannas ar zīdekli (vidēji 2-2,6 litrus), kas nodrošina zemāku Ig koncentrāciju. Teļiem, kas saņēmuši augstāku jaunpiena devu ar zondi, seruma kopējā proteīna, globulīnu (t. sk., Ig) līmenis 24 stundu vecumā ir augstāks nekā zemāku devu saņēmušajiem teļiem (L. Liepa, 2014). Piecpadsmit dienu periodā augstāku jaunpiena devu saņēmušajiem teļiem ir augstāks dzīvmasas pieaugums, vieglākas diarejas klīniskās pazīmes, serumā augstāks kopējā proteīna, globulīnu un glikozes līmenis (L. Liepa u. c., 2014.). Piena izēdināšana ad libitum (J. Jaspers, 2002.), līdzīgi kā ad libitum piena aizstājēju izēdināšana (C.T . Schaff, 2016.) salīdzinājumā ar ierobežotu izēdināšanu, rada lielāku barības patēriņu un arī dzīvmasas pieaugumu; taču, pēc atšķiršanas no piena, iepriekš izēdinātā piena deva neietekmē spēkbarības un rupjās barības uzņemšanas spējas. Piena aizstājēja izēdināšana ad libitum seruma proteīna, albumīna līmeni nepaaugstina salīdzinājumā ar ierobežotu ēdināšanu. No teļiem ar lielāku dzīvmasas pieaugumu izaugušās govis pirmajā laktācijā producē vairāk piena (H. Berends, 2015).
Rezultāti un to analīze:
1. tabula. Teļu ēdināšanas stratēģija piena periodā, barojot teļus ar pienu pēc klasiskās metodes (limitēti)
Saimniecībā teļu barošanu limitētajā piena grupā veic divas reizes dienā ar siltu pienu, kura temperatūra ir +25 līdz 28°C. Teļus līdz 4 nedēļu vecumam tur individuālajos sprostos, pēc tam veido apvienotas teļu grupas līdz 40 teļiem vienā. Grupas veido no līdzīga vecuma un viena dzimuma teļiem, ar mērķi, lai izveidotajā teļu grupā pēc iespējas mazinātu konkurenci pie barības galda. Apvienotajā LPG[1] teļu barošana un spēkbarības izdale notiek automatizēti teļu barošanas stacijās. Lai teļi saņemtu vajadzīgo diennakts piena un spēkbarības daudzumu, tiem ir kakla siksnas ar elektroniskajiem responderiem, kas nodrošina teļu atpazīšanu automātiskajās teļu barošanas stacijās, barošanas laikā, tādejādi tiek sniegta informācija saimniecības speciālistiem par teļu barības staciju apmeklējumu skaitu un uzņemtā piena un spēkbarības daudzumu. Atkarībā no iegūtajiem datiem par teļu spēju uzņemt barību saimniecības speciālistiem ir iespēja veikt ātrāk dažādus preventīvos pasākumus, veicot savlaicīgu slimo teļu identificēšanu, ārstēšanu un slimību profilaksi. Pirmajā tabulā apkopotajiem datiem ir informatīvs raksturs. Saimniecības teļkopējas cenšas ievērot šo teļu barošanas protokolu, taču ir jāņem vērā teļu individuālās īpatnības, īpaši pirmajā dzīves mēnesī. Tajā teļiem piena periodā ir jāiemācās ēst spēkbarība un siens, jo šie barības līdzekļi un to uzņemtais daudzums veicina teļam kļūt par atgremotāju. Tiem teļiem, kuri kaut kādu apstākļu dēļ nespēj uzņemt pietiekamā un vajadzīgajā daudzumā spēkbarību un sienu, gremošanas trakts ir attīstīts vājāk, īpaši priekškuņģī, tādēļ to augšana un attīstība aizkavējas.
2. tabula. Teļu ēdināšanas stratēģija piena periodā, barojot teļus ar pienu pēc at libitum metodes (nelimitēti)
Otrajā grupā – at libitum (NPG[2]), kurā teļus ar pienu baroja nelimitēti, no katras govs iegūtajam jaunpienam noteica optisko blīvumu ar BRIX refraktometru. Pirmo jaunpiena devu 3,5-4,0 kg, kurai pēc BRIX optiskais blīvums bija ≥22-23%, katram teļam ievadīja ar zondi, tādējādi nodrošinot šīs grupas teļiem dzīves sākumā augstāku kolostrālo imunitāti. Izēdināmā jaunpiena temperatūra +25 līdz 28◦C. Neizbaroto kvalitatīvo jaunpienu saimniecībā sasaldēja -26° C temperatūrā un uzglabāja kriptokamerā/saldētavā ar mērķi izveidot jaunpiena banku. Jaunpienu no tās plāno izbarot tiem teļiem, kuru mātēm ir nekvalitatīvs jaunpiens. Vairāk par jaunpiena kvalitāti un tā izbarošanas efektivitāti informāciju var iegūt Kornelas universitātes mājaslapā, atverot šo saiti: https://www.vet.cornell.edu/animal-health-diagnostic-center/programs/nyschap/modules-documents/ColostrumCollection
Izēdinot lielu jaunpiena devu teļiem, tas veicina straujāku mekonija izvadīšanu no taisnās zarnas, asinīs ir lielāks imūnglobulīnu saturs, tādēļ teļu izdzīvošanas iespējas ir lielākas, nekā pēc klasiskās metodes barotiem teļiem. Otro teļu ēdienreizi NPG veic ne ātrāk par 6-8 stundām, jo teļiem nav izsalkuma sajūtas. Teļiem pienu bagātina ar paskābinātāju un izbaro +4 līdz 10◦C temperatūrā. Pienu var paskābināt ar citronskābi, propionskābi, pienskābi (Chase, 2011), skudrskābi, etiķskābi u. c. organiskām skābēm. Atdzesētam pienam uz 1 l pievieno 1-2 ml paskābinātāju, lai piena pH sasniegtu 5,2-4,2, pienu kārtīgi izmaisa. Šādi pagatavots piena maisījums dzīvnieku novietnē vai lauka apstākļos var uzglabāties līdz 24 stundām. Zinātniski ir pierādīts (Jud Heinrichs, 2014.), ka paskābināts piens teļu gremošanas traktā vieglāk fermentējās un tā sašķeltās proteīna molekulas ātrāk no gremošanas trakta uzsūcās asinīs, tādējādi nodrošinot teļiem labāku augšanu, attīstību un noturīgāku kolostrālo imunitāti. Otrajā barošanas reizē teļiem diennaktī izbaro 6-8kg paskābinātu pienu, pēc tam vidēji izbaro 8-10,5 kg paskābinātu pienu. Atradināšanu no paskābināta piena izēdināšanas veic sākot ar 7, dzīves nedēļu (2. tabula). Pilnībā paskābināta piena izbarošanu pārtrauc, kad teļš diennaktī spēj apēst 1,5-1,7 kg spēkbarības. Teļu dzīvotspēja pēc dzemdībām visbiežāk ir atkarīga no atnešanās viegluma un to dzīvmasas. Demonstrējuma laikā tika konstatēts, ka govīm, kurām teļi dzimst apgrūtinātās dzemdībās un to dzīvmasa pārsniedz 45 kg biežāk saslimst ar respiratorām slimībām, slimības gaita ir smaga, pievienojoties sekundārajai mikroflorai, kā komplikāciju novēro caureju un spēcīgu organisma dehidratāciju, tādēļ to izdzīvošana ir visvairāk apdraudēta pirmajās trijās dzīves nedēļās. Caureju gadījumā teļu izdzīvošana bija atkarīga no organisma vispārējās dehidratācijas pakāpes, ja organisma dehidratācija pārsniedz 30% (noteica saimniecībā ar ādas elastības testu) teļi nobeidzās 90% gadījumos.
Vidēji piena periodā vienam LPG teļam tika izēdināts 330 kg labas kvalitātes svaigpiens, 61,6 kg spēkbarība un 20,3 kg siens.
Vidēji piena periodā vienam NPG teļam tika izēdināts 561 kg labas kvalitātes svaigpiens, 57,7 kg spēkbarība un 20,3 kg siens.
Sasniedzot trīs mēnešu vecumu atšķirības vaislas teļu ēdināšanā nebija. Vidēji periodā no 4-11 mēnešu vecumam vienai vaislas telei izbaroja sekojošus barības līdzekļus: kukurūzas skābbarību-547kg, zāles skābbarību-1478kg, miežu miltus-40,8kg, rapša raušus-64,8kg, sojas spraukumus-64,8kg, kaļķu miltus-19,2kg, sāli-12kg, minerālbarību Celamin-38,4kg. Vidēji vienai vaislas telei no 11-24 mēnešu vecumam saimniecībā izbaroja sekojošus barības līdzekļus: kukurūzas skābbarību-1680kg, zāles skābbarību-6300kg, salmus-462kg, miežu miltus-756kg, rapšu raušus-273kg, sāli-8,4kg, kaļķu miltus-21kg, minerālbarību TOP 5000-58,8 kg. Saucamajām govīm ar vidējo izslaukumu pirmajā laktācijā, vidēji vienai demonstrējuma grupas govij tika izbaroti sekojoši barības līdzekļi: kukurūzas skābbarība-7800kg, zāles skābbarība-7800kg, salmi-195kg, miežu milti-390kg, auzu milti-1443kg, sojas spraukumi-936kg, drabiņas-390kg, melase-273kg, minerālbarība-382kg.
Lai vērtētu pirmpieņu atnešanās vieglumu, teļu dzīvotspēju pēc dzemdībām un teļu augšanas intensitāti, demonstrējuma laikā tika noteikta dzīvmasa pirmpienēm 100. laktācijas dienā un teļiem piedzimstot.
1. attēls. Pirmās laktācijas demonstrējumu grupu slaucamo govju vidējā dzīvmasa (kg)
Vienas demonstrējumu grupas ietvarā pirmpieņu dzīvmasas atšķirības ir nebūtiskas, taču, vērtējot abu atkārtojumu pirmpieņu dzīvmasu, nedaudz lielāka dzīvmasa bija otrā atkārtojuma LPG2M[3] un NPG2M[4] nekā pirmā atkārtojuma LPGM1[5] un NPGM1[6] (1. attēls). Pirmpienēm dzīvmasa tika noteikta ar verificētu mērlenti. Pieļaujamā kļūda, veicot mērījumu, ±15 kg.
Demonstrējuma grupās iekļauto teļu dzīvmasu “Agrofirmā Tērvete” veica ar svēršanas metodi, izmantojot speciāli aprīkotus verificētus svarus ar svēršanas kasti. Pieļaujamā kļūda šiem svariem ir ±2 kg. Teļu pirmo svēršanu saimniecībā veic pirmajā dzīves dienā, katra nākamā demonstrējuma teļu grupās notika saskaņā ar demonstrējuma laikā izstrādāto metodiku, vienu reizi posmā līdz vaislas telēm tika uzsākta mākslīgā apsēklošana.
2. attēls. Teļu dzīvmasa (kg) piedzimstot
Iegūtie dzīvmasas rādītāji jaundzimušajiem teļiem būtiski nav atšķirīgi. Visneizlīdzinātākā dzīvmasa jaundzimušajiem teļiem tika konstatēta LPG1[7] (2. attēls). Šajā grupā bija viena vaislas tele ar 30 kg dzīvmasu un divas vaislas teles ar 47 kg dzīvmasu. Starp 1. un 2. atkārtojuma demonstrējuma grupām NPG1[8], NPG2[9] un LPG2[10] teļu dzīvmasas rādītājos būtiskas atšķirības nav novērotas (2. attēls). Praktiski, uzsākot vaislas teļu izaudzēšanu, sākuma pozīcija visām teļu grupām saimniecībā tika nodrošināta vienāda, ar atšķirīgām piena izēdināšanas devām un metodēm.
Ikvienas piensaimniecība veiksmīgas ražošanas norisei ļoti svarīga ir katra jaundzīvnieka izaudzēšanas diena. Pasaules un Latvijas vadošajās piensaimniecībās ilgu laiku tiek praktizēts, ka ekonomiska un efektīva vaislas teļu izaudzēšana līdz pirmās mākslīgās apsēklošanas uzsākšanai ir jāveic tad, kad tās 12-13 mēšu vecumā ir sasniegušas 65% no saimniecībā esošo pieaugušo govju dzīvmasas. Par pieaugušu govi uzskata, ka tā ir sasniegusi trešo laktāciju. Tādēļ viens no demonstrējuma uzdevumiem bija noteikt demonstrējuma grupu vaislas teļu augšanas un attīstības tempu, kā arī vecumu, kad tām sāk veikt pirmo mākslīgo apsēklošanu, ievērojot vispār pieņemtos nosacījumus, 65% no pieaugušas govs dzīvmasas.
3. attēls. Vidējais vaislas teļu dzīvmasas pieaugums diennaktī demonstrējuma grupās
Par optimālu vaislas teļu dzīvmasas pieaugumu diennaktī tiek uzskatīts, ja tas variē no 700-1000 g/diennaktī līdz 6 mēnešu vecumam, taču ja tas ir mazāks par 700g/diennaktī, tad vaislas teļu pareiza izaudzēšana, līdz tie sasniedz 65% no pieaugušas govs dzīvmasas 12-13 mēnešu vecumā, būs apgrūtināta. Tādēļ demonstrējuma laikā īpaša vērība tika pievērsta vidējam dzīvmasas pieaugumam demonstrējuma teļu grupās (3. attēls). Nav labi, ja vidējais teļu dzīvmasas pieaugums diennaktī pārsniedz 1000 g robežu. Parasti šādos gadījumos teļi aptaukojas, tiem piena dziedzeru veidošanās procesā lielā skaitā saviešas taukaudi, bet mazāk izveidojās pienu secernējošās šūnas, kā rezultātā pirmpienes būs ar zemāku ražību, nekā tās pirmpienes, kuru augšana un attīstība ir notikusi optimāli. Ja teļiem augšanas temps ir zems, tiem nepietiekami attīstās iekšējie orgāni, jo īpaši sirds, aknas un nieres. Tiem nepietiekami attīstās skelets, tādēļ ievērojami atpaliekot no standarta augšanas un attīstības rādītājiem, tāpēc var pagarināties izaudzēšanas periods, kas savukārt ietekmē dzemdību gaitu un atnešanās vieglumu, kā arī šādi dzīvnieki ir ar ievērojami zemu ražību. Ceturtajā posmā visās demonstrējuma teļu grupās vidējais diennakts dzīvmasas pieaugums bija ievērojami zemāks nekā optimālais vidējais diennakts dzīvmasas pieaugums, kuru būtiski ietekmēja straujš Corona vīrusa uzliesmojums vaislas teļu novietnē “Lieldzelmes”, kas izraisīja teļiem spēcīgu diareju un skāra ~80-85% ganāmpulkā esošos teļus līdz 4 mēnešu vecumam. Diarejas rezultātā teļiem novēroja vispārēju 1. un 2. pakāpes vispārēju organisma dehidratāciju, kā rezultātā teļi bija apātiski. Ceturtajā posmā tie maz ēda, tādēļ daļa no demonstrējuma grupu teļiem ievērojami zaudēja dzīvmasas pieaugumu (3. attēls), kas savukārt ietekmēja to augšanu un attīstību. Šo būtisko, neplānoto apstākļu dēļ 5. posmā LPG2 nobeidzās pieci teļi, NPG2 nobeidzās 6 teļi. Divus vairāk cietušos teļus no vispārējās dehidratācijas saimniecībā izbrāķēja NPG2.
Corona vīrusa izraisītā caureja vaislas telēm būtiski ietekmēja pirmās apsēklošanas vecumu.
4. attēls. Demonstrējumu grupu vaislas teļu vecums, uzsākot mākslīgo apsēklošanu
Visātrāk mākslīgo apsēklošanu varēja uzsākt NPG2 vaislas telēm, ko raksturo vienmērīgāks vidējais diennakts dzīvmasas pieaugums grupā (3. attēls), savukārt LPG2 vaislas telēm mākslīgo apsēklošanu varēja uzsākt tikai 13,7 mēnešu vecumā. Pēc “Agrofirmas Tērvete” sniegtajiem datiem, vienas vaislas teles uzturēšanas izmaksas diennaktī līdz pirmajām dzemdībām vidēji ir 1,30 EUR. Analizējot demonstrējuma grupu vaislas teļu ekonomisko efektivitāti, saimniecībā samazinot infekciju un vīrusu slimību uzliesmojumus un veicinot straujāku vaislas teļu izaudzēšanas intensitāti, ar mērķi mākslīgo apsēklošanu uzsākt 12-13 mēnešu vecumā, uz katru demonstrējuma grupas dzīvnieku ir iespējams ietaupīt LPG1-15,61 EUR, LPG2-31,22 EUR, NPG1-19.51 EUR. Veicot preventīvas darbības infekcijas slimību ierobežošanā un izplatībā demonstrējuma grupu telēm, saimniecībai AS “Agrofirma Tērvete” būtu iespējams ātrāk uzsākt mākslīgo apsēklošanu, jo saimniecības dzīvniekiem ir nodrošināti labi turēšanas un kopšanas apstākļi, kā arī ietaupīt 2056,54 EUR.
Pareizāka un precīzāka vaislas teļu izaudzēšana saimniecībā samazinātu apgrūtināto dzemdību skaitu, augļu mirstību, kā arī saimniecības paplašināšanu varētu vairāk virzīt uz saimniecībā izaudzētiem dzīvniekiem. Pašlaik, lai saimniecībā sasniegtu izvirzīto mērķi, 3000 slaucamo govju ganāmpulks periodiski tiek papildināts ar grūsnām vaislas telēm. Neskatoties uz to, ka iepirktie dzīvnieki no ārzemēm ir ar augstu ģenētisko potenciālu, iepērkot dzīvniekus no citām saimniecībām, ievērojami palielinās infekcijas un vīrusu slimību periodiski uzliesmojumi. No tiem visvairāk cieš jaundzīvnieki, no saslimšanas ar gremošanas trakta un respiratorām slimībām, kā rezultātā daļa no pārslimojušajiem dzīvniekiem ir jāizbrāķē, smagāk slimie nereti nobeidzās.
Demonstrējuma laikā pirmajā un otrajā atkārtojumā tika analizēta dzemdību norise, pēc fakta konstatēts teļu dzimums, nedzīvi dzimušie teļi, noteikta dzemdību palīdzības sniegšana.
5. attēls. Dzemdību norise 1. atkārtojumā
6. attēls. Dzemdību norise 2. atkārtojumā
Analizējot 1. un 2. atkārtojuma norisi pa demonstrējuma grupām, konstatēts, ka saimniecībā abos atkārtojumos vaislas teles piedzimušas par ~15% vairāk nekā vīriešu kārtas dzīvnieki (5. un 6. attēls). Savukārt dzemdību palīdzība ievērojami vairāk ir sniegta NPG1 un NPG2 pirmpienēm, jo NPG govju dzīvmasa ir nedaudz lielāka (1. attēls). Analizējot datus par nedzīvi dzimušajiem teļiem, ir jāatzīst, ka iegūtais rezultāts 2. atkārtojumā ir nedaudz labāks par pirmajā atkārtojumā iegūto rezultātu. Atšķirības dzemdību norises rādītājos ir ļoti variablas, taču tendences ir līdzīgas gan pirmajā, gan otrajā atkārtojumā, taču šos rādītājus nevar attiecināt uz visu slaucamo govju dzemdību norises rādītājiem AS “Agrofirmā Tērvete”, jo slaucamās govis, no kurām tika iegūtas vaislas teles, veidojot demonstrējuma grupas, bija izvēlētas nejauši, pēc principa, ja dzimst saimniecībā teles, tās tiek iekļautas demonstrējuma grupā, kamēr tiek nokomplektēta līdz 40 teļiem.
Demonstrējuma laikā galvenais mērķis un uzdevums bija noteikt ražīgāko demonstrējuma grupu. Lai šo mērķi sasniegtu, tika izveidota datu bāze, kurā, uzsākot laktāciju, par katru demonstrējuma grupas govi tika apkopoti un analizēti ikmēneša piena pārraudzības rādītāji: diennakts vidējais izslaukums un piena satura rādītāji: piena tauku saturs (%), olbaltumvielu saturs (%), laktozes saturs (%), urīnvielas saturs (%) un somatisko šūnu skaits (tūkst./1 ml piena).
7. attēls. Pirmpieņu ražība pirmajā atkārtojumā
Pirmajā atkārtojumā ievērojami augstāks diennakts vidējais izslaukums no govs bija pirmpienēm no NPG1 izaudzētajiem teļiem (7. attēls), tendencei saglabājoties visu laktāciju. Otrajā kontrolē NPG1 pirmpienes ražības ziņā LPG1 pirmpienes vidēji pārspēja par 2,8 kg, trešajā kontrolē par 3,5 kg, ceturtajā kontrolē par 2,9 kg, piektajā kontrolē par 3,9kg, sestajā kontrolē par 2,7 kg, septītajā kontrolē par 2,3 kg, astotajā kontrolē par 3,2 kg, devītajā kontrolē par 4,3 kg, desmitajā kontrolē par 4,8 kg, vienpadsmitajā kontrolē par 2,7 kg, divpadsmitajā kontrolē par 2 kg, trīspadsmitajā kontrolē par 5,3 kg. Kā redzams 7. attēlā, NPG1 pirmpienēm ir noturīgāka laktācijas līkne nekā LPG1 pirmpienēm.
Taču faktiski iegūtais piena daudzums ir subjektīvs rādītājs un par govju faktisko ražību iegūto informāciju neatspoguļo objektīvi, tādēļ pirmā un otrā atkārtojuma demonstrējuma govju grupām tika aprēķināts EKP[11].
EKP aprēķina pēc formulas:
8. attēls. Pirmā atkārtojuma aprēķinātais EKP demonstrējuma grupu govīm
Aprēķinot EKP kilogramus, tendence ir līdzīga kā faktiski iegūtajam pienam no pirmā atkārtojuma demonstrējuma grupu pirmpienēm, starpība ir mazāka, jo, palielinoties izslaukumam, samazinās pienā esošais sausnas saturs. Novienkāršojot EKP aprēķinu formulu, viens EKP kilograms atbilst vienam kilogramam piena ar tauku saturu 4,0% un olbaltumvielu saturu 3,1% (https://www.ldc.gov.lv/lv/media/764/download).
Pēc piena satura rādītājiem var spriest par slaucamo govju ēdināšanu, kā arī par pieļautām kļūdām slaucamo govju ēdināšanā. Lielās slaucamo govju grupās vienmēr būs samērā lielas rādītāju variācijas, jo barības devas tiek sastādītas, ņemot vērā rupjās lopbarības agroķīmiskās analīzes un vidējo diennakts izslaukumu grupā. Optimāli būtu, ja slaucamo govju grupā piena svārstības būtu ±5-10 kg, taču, ņemot vērā vairākus faktorus, govju skaitu grupā, blīvumu, piekļuvi pie barības galda un dzeršanas vietām, ražības rādītāju nobīde grupās mēdz būt lielāka ±10-17 kg, tādēļ ražīgākajām govīm novēro uzņemto barības vielu nepietiekamību, bet govīm ar zemāku ražību, barības vielu pārpalikumu. Šīs ēdināšanas nepilnības tieši ietekmē piena sastāva rādītājus: tauku saturu (%), olbaltumvielu saturu (%) un urīnvielu (%). Veselai govij piena tauku saturs ir robežās no 4,0 līdz 4,4%, olbaltumvielu saturs 3,2-3,6%, laktozes saturs parasti ar nelielu novirzi 4,85-4,90%, urīnvielas saturs mēdz būt ļoti mainīgs rādītājs un tā saturu pienā ietekmē vairāki faktori: pirmkārt tas atkarīgs no parauga noņemšanas laika. Ja piena paraugs ir noņemts ēšanas laikā, urīnvielas saturs vienmēr būs augstāks, to noņemt vajadzētu 2 stundas pēc svaigas barības izdalīšanas. Otrkārt, tā ir barības vielu sabalansēšana. Ja spureklī ir uzņemts vairāk proteīna nekā ogļhidrātu, nepārstrādātais proteīns pienā nonāk urīnvielas veidā un tās saturs vienmēr būs augstāks. Treškārt, urīnvielas saturs pienā ir atkarīgs no skābbarībā esošā N-NH4. Ja N-NH4 skābbarībā pārsniegs 1%, tad piena urīnvielas rādītāji būs augsti. Taču, ja tiek ievērots pareizs piena parauga noņemšanas laiks, barības deva ir pareizi sabalansēta un tā tiek apēsta, skābbarībā N-NH4 nepārsniedz 1%, tad par urīnvielas normu uzskata, ka tā ir robežās no 14-30%. Ja urīnvielas saturs ir <14%, barības devā nepietiek proteīnu saturoši barības līdzekļi, vai to uzņemšana ir apgrūtināta. Savukārt, ja piena urīnvielas koncentrācija ir >30%, ar barību uzņemtais proteīna daudzums ir pārmērīgi liels, kas govīm izsauc profūzu caureju un veicina ketozes attīstību.
9. attēls. Vidējais piena tauku saturs (%) pirmā atkārtojuma 1. laktācijas demonstrējuma grupu govīm
Analizējot pirmā atkārtojuma piena tauku saturu (%), tuvu optimālajam rādītājam tas ir LPG1 demonstrējuma grupas govīm. Nedaudz zemāks tauku saturs LPG1 govīm ir 3., 4., 5. un 6. kontrolē (9. attēls), ko var izskaidrot ar hierarhiju govju grupā, taču NPG1 pirmpienēm piena tauku saturs 3., 4. un 5. kontrolē ir tuvu kritiskam stāvoklim, jo ilgstoši zems piena tauku saturs pienā slaucamajām govīm veicina spurekļa acidozi un liecina par to, ka šīs grupas govis nespēj pietiekamā daudzumā uzņemt rupjo lopbarību, kā rezultātā govīm ir vājš spurekļa pildījums un to ķermeņa kondīcija nav augstāka par 3 ĶKP, vērtējot 5 punktu skalā.
Pienā esošais olbaltumvielu saturs liecina par uzņemtā proteīna daudzumu ar apēsto barību. Kritiska situācija veidojas tad, ja pienā esošais olbaltumvielu saturs ir <3,1%. Tas liecina, ka izbarojamajā barības devā nav pietiekams proteīnu saturošu barības līdzekļu daudzums. Proteīna nepietiekamības dēļ govīm veidojas enerģijas deficīts. Augstražīgos ganāmpulkos, ja barības netiek nodrošināta optimālā vajadzība pēc proteīna, govis strauji samazina piena izslaukumu un dzīvmasu, kā arī tiek traucēti barības fermentācijas procesi spureklī. Proteīnu saturošu barības līdzekļu iekļaušanu barības devā aprēķina pamatā pēc trīs parametriem: govju dzīvmasas, diennakts vidējā izslaukuma un rupjās lopbarības kvalitātes.
10. attēls. Vidējais piena olbaltumvielu saturs (%) pirmā atkārtojuma 1. laktācijas demonstrējuma grupu govīm
Pirmajā atkārtojumā iegūtie rādītāji par piena olbaltumvielu saturu pienā abās demonstrējuma grupās atbilst optimālajiem piena olbaltumvielu satura rādītājiem, jo rādītāji nav zemāki par 3,1% (10. attēls), taču piena olbaltumvielu saturs vidēji laktācijā par 0,2% ir lielāks LPG1 pirmpienēm, salīdzinot ar NPG1 pirmpieņu piena olbaltumvielu rādītājiem.
11. attēls. Vidējais piena urīnvielas saturs (%) pirmā atkārtojuma 1.l aktācijas demonstrējuma grupu govīm
Piena urīnvielas saturs 1. atkārtojumā laktācijas pirmajā pusē (11. attēls) līdz 6. kontrolei ir optimāls, taču iepriekš minēto faktoru ietekmē gan LPG1 un LPG2 ievērojami pārsniedz optimālos rādītājus, ka rezultātā 1. atkārtojuma grupu govīm ir diagnosticēta subakūta spurekļa acidoze un mākslīgās apsēklošanas reižu skaits vidēji abās demonstrējuma grupās variē 2,4-2,6 reizes. Šī apstākļa dēļ saimniecībai tika ieteikts pārskatīt iepriekš sastādītās barības devas ar mērķi stabilizēt urīnvielas saturu pienā līdz optimālajiem rādītājiem 14-30%.
Pienā esošās laktozes parasti ir nemainīgs un optimāls rādītājs ir ≥4,85%.
12. attēls. Vidējais piena laktozes saturs (%) pirmā atkārtojuma 1. laktācijas demonstrējuma grupu govīm
Laktācijas sākumā abās 1. atkārtojuma demonstrējuma grupās līdz 9. kontrolei pienā esošais laktozes saturs ir ≥4,9% (12. attēls), taču laktācijas beigu fāzē pienā esošais laktozes saturs ir nedaudz zemāks par optimālo rādītāju. Parasti laktozes satura pazemināšanās tiek saistīta ar somatisko šūnu skaita palielināšanos pienā vai tesmeņa iekaisumu izraisošo baktēriju nokļūšanu tesmeņa audos, jo tesmeņa iekaisuma gadījumā audos esošās baktērijas strauji vairojas un savā uzturā patērē pienā esošo laktozi.
Svaigpienā esošais somatisko šūnu skaits raksturo dzīvnieku imunitāti un tesmeņa veselību. Somatiskās šūnas veidojas no bojā gājušiem asins formelementiem: eritrocītiem un leikocītiem un atmirušām tesmeņa epitēlija šūnām, tāpēc praksē ir pieņemta šo šūnu gradācija, pēc kuras vadās, vērtējot tesmeņa veselību. Pirmpienēm, uzsākot laktāciju, somatisko šūnu skaits pienā nedrīkst pārsniegt 70-100 tūkst./1 ml piena. Vecāku laktāciju veselām govīm somatisko šūnu skaits pienā ir nedaudz augstāks un tas nedrīkstētu pārsniegt 100-130 tūkst./1 ml piena. Ja somatisko šūnu skaits kādā no kontrolēm sāk pārsniegt optimālos rādītājus, noteikti ir jāveic slaukšanas iekārtas testēšana un jāpārliecinās, vai tā darbojās pareizi, kā arī jāveic tesmeņa veselības pārbaude ar Kalifornijas mastīta testu. Somatiskajām šūnām sasniedzot 300 tūkst./1 ml piena, ieteicams būtu izlases kārtā noņemt piena paraugus bakterioloģiskai izmeklēšanai uz tesmeņa iekaisuma ierosinātāju klātbūtni, ja laboratoriskajos izmeklējumos tādus atrod, ir jāveic antibiotiku jutības noteikšana. Nereti somatisko šūnu straujš kāpums ir novērojams, ja govīm ilgstoši ir acidoze, tādēļ sabalansētas barības devas sastādīšana un izbarošana slaucamām govīm ir ļoti būtiska, jo, izbarojot sabalansētu barības maisījumu, vienlaikus palielinās slaucamo govju ražība, nenovēro piena satura rādītāju novirzes no normas, līdz minimumam tiek samazināti vielmaiņas slimību gadījumi, samazinās servisa periods un mākslīgo apsēklošanas reižu skaits.
13. attēls. Vidējais somatisko šūnu skaits pienā (tūkst./1 ml piena) pirmā atkārojuma 1. laktācijas demonstrējuma grupu govīm
Apkopojot un analizējot somatisko šūnu skaitu 1. atkārtojuma demonstrējuma grupu govīm (13. attēls), jāsecina, ka, turot abu grupu govis vienādos turēšanas, ēdināšanas un kopšanas apstākļos, ievērojami labāku rezultātu uzrāda NPG1 pirmpienes, taču LPG1 govīm ir bijuši četri kritiski periodi laktācijā: 2., 3., 6. un 12. kontrolē, kad LPG1 grupas govīm tika diagnosticēti atsevišķos ceturkšņos subklīniska un klīniska tesmeņa iekaisuma gadījumi.
Vadoties pēc izstrādātās demonstrējuma metodikas, 4. posmā tika izveidotas 2. atkārtojuma demonstrējuma grupas, katrā demonstrējuma grupā iekļaujot pa 40 vaislas telēm. Ēdināšanas, turēšanas un kopšanas apstākļi 2. atkārtojuma demonstrējuma grupu dzīvniekiem bija ļoti līdzīgi 1. atkārtojuma demonstrējuma grupu dzīvniekiem. Otrā atkārtojuma mērķis bija pārliecināties, vai iepriekš izvirzītā hipotēze par nelimitēta piena izbarošanu tik tiešām ietekmē būtiski dzīvnieku augšanu, attīstību un piena ieguves rādītājus laktācijā.
14. attēls. Pirmpieņu ražība otrajā atkārtojumā
Vērtējot vidējo izslaukumu diennaktī, faktiski būtiski augstāks izslaukums ir novērojams NPG2 pirmpienēm 2. kontrolē par 2,4 kg, 3. kontrolē par 4,9 kg, 9. kontrolē par 4,4 kg, 10. kontrolē par 3,4 kg , 11. kontrolē par 10,1 kg, 12. kontrolē par 8,7 kg un 13, kontrolē par 3,7 kg. Otrais atkārtojums būtībā apstiprina pirmā atkārtojuma tendences, ka NPG2 govis ir ievērojami ražīgākas (14. attēls) pirmajā laktācijā. Ir jāatzīst, NPG2 govīm laktācija ir noturīgāka nekā LPG2 govīm (14. attēls).
Lai iegūtie dati būtu korekti un izanalizēto rādītāju informācija būtu objektīva, otrā atkārtojuma demonstrējuma grupām tika aprēķināts EKP pēc formulas:
15. attēls. Otrā atkārtojuma aprēķinātais EKP demonstrējuma grupu govīm
Arī otrajā aprēķinātās EKP vērtības ir ar līdzīgu tendenci kā pirmajā atkārtojumā. Lielāku aprēķināto EKP uzrāda NPG2 demonstrējuma grupas govis. Īpaši liela un būtiska atšķirība ir 3., 9., 10., 11. un 12. kontrolē. NPG2 demonstrējuma grupas govīm aprēķinātais EKP otrā atkārtojuma 3. kontrolē ir lielāks par 5,6 kg, 9. kontrolē par 4,1 kg, 10. kontrolē par 3,7 kg, 11. kontrolē par 8,6 kg un 12. kontrolē par 5,4 kg.
16. attēls. Vidējais piena tauku saturs (%) otrā atkārtojuma 1. laktācijas demonstrējuma grupu govīm
Analizējot 2. atkārtojuma piena tauku satura rādītājus pa kontrolēm (16. attēls), sevišķi izmanību piesaista LPG2 laktācijas beigu posma 12. un 13. kontrole. Piena tauku saturu 12. un 13. kontrolē var interpretēt dažādi. Piena tauku saturs laktācijas beigās palielinās, fizioloģiski samazinoties iegūtajam piena daudzumam, taču, ja vidējais izslaukums laktācijas beigās ir lielāks par 21 kg (14. attēls), tas ir signāls, ka govīm ir iespējama subklīniska vai pat klīniska ketoze, tādēļ govis, kurām konstatē laktācijas beigās piena tauku saturu ≥5,0%, ir jāpārbauda oksi-β-sviestkābes koncentrācija asinīs. Ja oksi-β-sviestkābes koncentrācija asinīs ir robežā no 1,2-1,4 mmol/l, tad uztraukumam nav pamata, ja tā ir lielāka par 1,4-1,6 mmol/l, nekavējoši jākonsultējas ar veterinārārstu un jāuzsāk slimo govju ārstēšana, iespējams, ka ketozes pats sākums ir bijis 10-14 dienas pirms dzemdībām, tādēļ profilakses nolūkā grūsnām telēm ir jānosaka ĶK, tām asinīs ir jānosaka oksi-β-sviestkābes koncentrācija un glikozes līmenis, kurš nedrīkst būt zem 3 mmol/l.
17. attēls. Vidējais piena olbaltumvielu saturs (%) otrā atkārtojuma 1. laktācijas demonstrējuma grupu govīm
Analizējot piena pārraudzības datus otrajā atkārtojumā par olbaltumvielu saturu pienā (17. attēls), jāsecina, ka olbaltumvielu saturs pienā ir atbilstošs Holšteinas šķirnes govju piena satura rādītājiem. Neliels olbaltumvielu kritums LPG2 un NPG2 grupās 2. kontrolē ir saistīts ar fizioloģisko negatīvo enerģijas balansu, kas rodas jebkurai govij pēc dzemdībām, jo pēc dzemdībām govis strauji zaudē savu dzīvmasu, kur šo dzīvmasu zudumu sastāda piedzimušais teļš, augļūdeņi un placenta. Taču, kā redzams 17. attēlā, olbaltumvielu kritums ir minimāls un tas stabilizējās jau 3. kontrolē.
18. attēls. Vidējais piena urīnvielas saturs (%) otrā atkārojuma 1.laktācijas demonstrējuma grupu govīm
Otrajā atkārtojumā demonstrējuma grupu govju pienā urīnvielas saturs kopumā visā laktācijā ir paaugstināts, kas līdzīgi raksturo situāciju saimniecībā kā pirmajā atkārtojumā.
19. attēls. Vidējais piena laktozes saturs (%) otrā atkārojuma 1.laktācijas demonstrējuma grupu govīm
Pēc piena pārraudzības matemātiskās datu apstrādes otrajā atkārtojumā demonstrējuma grupu govīm būtiskas novirzes no laktozes satura optimālajiem rādītājiem nenovēro (19. attēls). Iegūtie rezultāti ir raksturīgi Holšteinas šķirnes govīm augstražīgos ganāmpulkos.
20. attēls. Vidējais somatisko šūnu skaits pienā (tūkst./1 ml piena) otrā atkārtojuma 1. laktācijas demonstrējuma grupu govīm
Apkopojot un analizējot piena pārraudzības datus par piena kvalitāti, somatisko šūnu skaits nav viennozīmīgi vērtējams otrā atkārtojuma demonstrējuma grupu govīm. Laktācijas sākumā negatīva tendence 1. un 2. kontrolē bija novērojams LPG2 un NPG2, taču, sākot ar 5. piena pārraudzības kontroli, LPG2 somatisko šūnu skaits ievērojami stabilizējās un nepārspiedza 140 tūkst./1 ml piena robežu, kas ražošanas apstākļos ar lielu dzīvnieku blīvumu ir vērtējams kā ļoti labs rezultāts (20. attēls), taču NPG2 vidējie rādītāji ir ievērojami neapmierinošāki. Vērtējot somatisko šūnu skaitu, NPG2 visā laktācijas garumā ir jāatzīst, ka tika konstatēti saslimšanas gadījumi atsevišķiem dzīvniekiem ar klīniski izteiktām tesmeņa iekaisuma pazīmēm, kas izraisīja viļņveidīgu un strauju somatisko šūnu kāpumu 2., 5., 7., 10. un 13. kontrolē.
Demonstrējuma laikā regulāri dzīvnieku novietnēs, kurās atradās demonstrējuma grupu dzīvnieki, tika veikts dzīvnieku novietņu labturības un mikroklimata vērtējums. Saskaņā ar demonstrējuma saimniecībā pieņemtiem iekšējiem kārtības noteikumiem dzīvnieku barošana un kopšana tiek organizēta divas reizes diennaktī. Katru dienu pēc guļvietu tīrīšanas tiek dezinficētas individuālās guļvietas ar Staldren vai Stalosan dezinfektantiem. To vidējais patēriņš uz vienu individuālo guļvietu 150-200 g. Visās liellopu novietnēs, lai mazinātu govju traumatismu, grīdās un ejās tika iefrēzētas papildrievas 4 mm dziļumā, lai dzīvniekiem pārvietojoties neslīdētu kājas. Saimniecībā visās dzīvnieku novietnes ir uzstādītas automātiskās Curtaincontrol ACA/2 automatic mikroklimata kontroles sistēmas, ar kuru palīdzību tiek kontrolēta novietnes gaisa temperatūra un gaisa plūsma. Papildus demonstrējuma laikā AS “Agrofirmas Tērvete” dzīvnieku novietnēs tika veikta mikroklimata kontrole ar verificētām mikroklimata kontroles iekārtām, nosakot gāzu koncentrāciju (CO2, NH3, H2S), gaisa temperatūru, relatīvo gaisa mitrumu, gaisa kustības ātrumu, apgaismojuma intensitāti un trokšņu līmeni. Dati par veiktajiem mikroklimata mērījumu rezultātiem demonstrējuma laikā apkopoti 3. tabulā.
3. tabula. Mikroklimata rādītāji AS “Agrofirma Tērvete” dzīvnieku novietnēs
Par optimāliem mikroklimata rādītājiem uzskata, ja teļu novietnēs, kurās uzturas teļi no dzimšanas līdz 3-4 mēnešu vecumam tiek nodrošināti šādi mikroklimata rādītāji: CO2 nepārsniedz 0,22%, NH3 nepārsniedz 0,30 ppm, H2S nekonstatē jeb 0%, gaisa temperatūra +15 līdz 25°C, gaisa plūsmas ātrums ir robežās no 0,15-0,30 m/s, relatīvais gaisa mitrums no 60-80%, minimālais apgaismojums 40 lux/m2, trokšņu līmenis nepārsniedz 85 dB. Jaunlopu novietnēs pēc 4 mēnešu vecuma un slaucamajām govīm dzīvnieku mikroklimata optimālie rādītāji ir šādi: CO2 nepārsniedz 0,22%, NH3 nepārsniedz 1,50 ppm, H2S nekonstatē, jeb 0%, gaisa temperatūra īslaicīgi var būt pazemināta līdz -10°C, taču dzīvnieki šādā temperatūrā drīkst atrasties ne ilgāk par 1-2 stundām, optimāli +15°C, gaisa plūsmas ātrums ir līdz 2,0 m/s, relatīvais gaisa mitrums no 60-80%, minimālais apgaismojums 40 lux/m2, trokšņu līmenis nepārsniedz 85 dB. Dzīvniekiem atrodoties ilgstoši salā, sākās aukstuma stress, tie vairāk patērē barību, lai nodrošinātu savam organismam nepieciešamo enerģiju un siltumu. Ja gaisa temperatūra dzīvnieku novietnē ir ≥+25°C, atgremotāji cieš no karstuma stresa, tiem samazinās barības uzņemšanas spēja, tiem samazinās dzīvmasas pieaugums, kā arī laktējošām govīm samazināts diennakts vidējais izslaukums, notiek destruktīvas izmaiņas hormonālā līmenī, īpaši to hormonu līmenī, kuri regulē dzimumciklu, kā rezultātā pagarinās meklēšanās ilgums vai meklēšanās ir neizteikta, “klusa”, vai vispār uz laiku pazūd. Pamatā mikroklimata rādītāji AS “Agrofirmas Tērvete” dzīvnieku novietnēs ir optimāla, izņemot jaundzimušo teļu uzturēšanās vietā dzīvnieku novietnē “Jātnieki”, kur teļi pavada 1-3 diennaktis. Ir jāatzīst, ka vasarā, kad āra gaisa temperatūra palielinās virs +25°C atzīmes, visās dzīvnieku novietnēs gaisa temperatūra ir paaugstināta virs +25°C un dzīvnieki īslaicīgi cieš no karstuma stresa, kā rezultātā teļiem samazināts diennakts dzīvmasas pieaugums, slaucamajām govīm ir samazināta barības uzņemšanas spēja, samazināts izslaukums un apaugļošanās spēja.
Veterināro un infekcijas slimību profilakses pasākumi saimniecībā tiek veikti saskaņā ar bakterioloģisko izmeklējumu rezultātiem. Demonstrējumu teļu grupām respiratoro slimību ārstēšanā lieto antibiotikas un nestereoīdos pretiekaisuma līdzekļus, tiek veikta profilaktiska teļu vakcinācija pret paragripu-3, respiratoro sincitiālo vīrusu infekciju un govju virusālo diareju. Demonstrējuma teļu ārstēšanas un profilaktisko pasākumu izmaksas vienam demonstrējuma grupā iekļautam teļam ir apkopotas 4.tabulā.
4. tabula. Veterināro un slimību profilaktisko pasākumu izmaksas teļiem piena periodā
No dārgākajiem medikamentiem, kurus lieto saimniecībā teļu ārstēšanā, jāpiemin Carprodolor, vienas devas izmaksa teļam 0,812 EUR, šīs ir recepšu veterinārās zāles, ko saimniecības veterinārārsti lieto kā papildlīdzekli pretmikrobu terapijā, lai mazinātu akūtu elpceļu infekciju klīniskās pazīmes, kā arī akūta mastīta gadījumos slaucamajām govīm. Sāpju un iekaisuma mazināšanai, kā arī akūtu un hronisku skeleta muskuļu sistēmas bojājumu gadījumos saimniecībā lieto Meloxydil, kas ir recepšu medikaments. Kurš paredzēts tikai dzīvnieku ārstēšanai. Vienas devas izmaksas 0,703 EUR. Respiratoro saslimšanu gadījumos, ko izraisa tādi ierosinātāji kā Pasteurella haemolytica, Pasteurella multocida un Haemophilus, nagu slimību gadījumos pie interdigitālās nekrobacilozes, ko ierosina Fusarium necrophorum, saimniecībā lieto recepšu medikamentu Floron. Vienas devas izmaksas 0,508 EUR.
Demonstrējuma laikā gūtās atziņas un ekonomiskā analīze
Pirmajā laktācijā vidēji viena NPG1 pirmpiene saražoja par 1215 kg vairāk piena nekā LPG1 pirmpiene, savukārt NPG2 pirmpiene vidēji saražoja par 1200 kg vairāk piena nekā LPG2 pirmpiene.
Pēc demonstrējuma saimniecības AS “Agrofirma Tērvete” sniegtajiem datiem, vienas vaislas teles izaudzēšanas izmaksas līdz ražošanas uzsākšanai, barojot ar pienu limitēti, vidēji sastādīja 897,60 EUR, barojot ar pienu nelimitēti vienas vaislas teles izaudzēšanas izmaksas bija nedaudz lielākās, un tās sastādīja 1012,60 EUR. Saimniecības finansiālais ieguvums vidēji no vienas pirmpienes NPG1 595,35 EUR, NPG2 – 588,00 EUR. Saimniecībā lai uzturētu vienu slaucamo govi (ieskaitot visa vecuma jaunlopus) gadā patērē 750k w enerģiju. Piena lopkopības nozare valstij gadā dažāda veida nodokļos samaksā 2,5 milj. EUR.
Secinājumi:
Izmantotā literatūra:
LauksaimniecībaNo šā gada 4.novembra līdz 4.decembrim lauksaimnieki un mežsaimnieki var pi...
LauksaimniecībaValsts augu aizsardzības dienests aicina Sēklaudzētāju un sēklu tirgotāju r...
LauksaimniecībaKā novērtēt esošo situāciju saimniecībā, kā veidojas klimata un lauksaimnie...
Lauksaimniecība29. novembrī, vienā no Latvijas piejūras pilsētām, kas cieši saistīta ar zv...
