Saimnieks LV / 2025.gads (Septembris)

Mainoties un pilnveidojoties saimniekošanas pieejai un agrotehnikai – minimālā augsnes apstrāde, tiešā sēja u.c., kas palīdz taupīt laiku un resursus, laukos arvien biežāk nākas sastapties ar grūti kontrolējamām viendīgļlapju nezālēm. Pavisam nesen galvenās galvassāpes mūsu laukos sagādāja rudzusmilgas vai vējauzas ierobežošana, bet nu šo situāciju sarežģī tādas viendīgļlapju nezāles kā dažādu sugu lāčauzas – neauglīgā jumtauza, rudzu lāčauza, mīkstā lāžauza, tāpat arī viengadīgā airene, daudzgadīgā airene un maura skarene. Turklāt pēdējo divu gadu laikā mūsu platuma grādos ir novērota arī viena no būtiskākajām problēmām Rietumeiropā – peļastīšu lapsaste.

Arī šogad vairumā laukos sastapāmies ar kādu no šīm iepriekš minētājām viendīgļlapju nezālēm un nevienmēr šo nezāļu ierobežošanas izvērtās produktīva. Praksē zināms, ka viendīgļlapju nezāles ierobežošana graudaugos ir īpaši komplicēta. Bieži tās savu sēklu banku augsnē veido graudaugu ražas novākšanas laikā. Kopā ar graudaugu novākšanu notiek jauno nezāļu sēklu izkliede laukā, kur dažādu iemeslu dēļ šo nezāļu kontrole ir bijusi nesekmīga. Parasti šie iemesli ir:
• nepiemērota herbicīda izvēle,
• pārāk zema deva,
• nepiemēroti laikapstākļi herbicīdu smidzināšanai,
• pārāk lielas nezāles apstrādes brīdi.

Atsevišķos gadījumos problēmas sakne var būt arī nezāļu rezistence pret kādu noteiktu darbīgo vielu vai pat atsevišķu darbīgo vielu grupu.

Līdz šim par viendīgļlapju nezāļu kontroli divdīgļlapju kultūraugos, piemēram, rapšos, zirņos un pupās, mēs īpaši neuztraucāmies. Šis gads parādīja, ka arī šajos kultūraugos cīnīties ar viendīgļlapju nezālēm paliek aizvien grūtāk – veģetācijas otrā pusē laukos bija redzamas airenes, rudzusmilgas, lāčauzas un maura skarenes, kas veiksmīgi attīstījās līdz ar rapšiem, pupām un zirņiem...

Pilnu rakstu lasiet septembra SAIMNIEKS LV numurā!