Saimnieks LV / 2019.gads (Jūlijs.)
Latvijas lauksaimnieki ir pamatīgi kāpinājuši savas produkcijas ražošanas efektivitāti un ir konkurētspējīgi lauksaimniecisko izejvielu ražotāji, taču pie tā nevajadzētu apstāties, uzskata Kaspars Pavārs, SIA JVK Projekti valdes loceklis, norādot, ka nākamajā attīstības posmā ir nopietni jāveltī uzmanība saražotās produkcijas pārstrādei.
Kas attiecas uz graudu pārstrādi, tad te ir daudz dažādu iespēju: klasiski lopbarībā – tradicionālai piena un gaļas ražošanai; pārtikas patēriņam – putraimi, milti, pārtikas piedevas; tālāk jau maizes, konditorejas izstrādājumu u.tml. ražošana. Tāpat Latvijā parādās arvien jaunas kultūras – kvinoja, amarants, sinepes, kaņepes, speltes kvieši, kam var veikt vismaz nelielu pārstrādi. Latvijā arvien vairāk pieaug to zemnieku skaits, kas koncentrējas uz bioloģisku ražošanu, – arī tas var būt viens no mūsu virzieniem, jo, kā zināms, pieprasījums pēc ekoloģiskas produkcijas pieaug.
Lauksaimniekiem ir tikai jāiemācās sagatavot produkts tirgum, tāpēc mēs, JVK Projekti, piedāvājam iekārtas un strādājam gan ar nelielām, gan ļoti lielām saimniecībām un uzņēmējiem. Protams, intensitāte un apjomi abos gadījumos atšķiras, bet iespējas atrast iekārtas un risinājumus, kas dotu iespēju attīstīties, ir ikvienam: gan ļoti maziem uzņēmējiem un saimniecībām, kas pamatā produkciju realizē izbraukuma tirdzniecībā, gan arī lielāka apjoma ražotājiem. Protams, ražošanas apjomiem vajadzētu būt tādiem, lai tirgū justos droši. Lielajām un vidējām saimniecībām, kuras var pašu spēkiem nodrošināt nepieciešamo izejvielu apjomu, ražošanas uzsākšanai noteikti jau ir kaut kas no infrastruktūras, piemēram, uzglabāšana, kaltēšana, attīrīšana. Tad vien vajadzētu likt klāt kaut ko no pārstrādes. Mazākām saimniecībām var būt kopīgs projekts kooperatīva ietvaros, dažādas pārstrādes iespējas, izmantojot vairākiem biedriem, lai iegūtu vajadzīgo izejvielu apjomu un mazinātu individuālās izmaksas. Ja turklāt valsts un ES intensificētu atbalstošu subsīdiju politiku, iznākums būtu vēl labvēlīgāks pārstrādes veicināšanai.
Domājot par pārstrādi, iespējams, uzreiz būtu jāsāk domāt arī eksporta kategorijās. Te iespējas ir plašas – ir daudzas valstis, kur graudus uz vietas laikapstākļu dēļ tik intensīvi neaudzē. No Latvijas laukiem tur ik gadu nonāk tūkstošiem tonnu nepārstrādātu graudu. Veicot kaut minimālu pārstrādi jau tepat uz vietas un piegādājot lietošanai gatavus produktus, klientu loks būtu pavisam cits, tas dotu iespēju apiet intensīvo graudu tirgu un nonākt pa tiešo, ja ne pie patērētāja, tad pie tālākā pārstrādātāja, piemēram, maizes cepēja. Pasaules graudu tirgum globalizējoties, Latvijas graudkopjiem un tirgotājiem to praktiski nav iespējams ietekmēt, jo mēs neesam tik lieli. Savukārt pārstrādei novirzītā produkcija sniegtu līdzsvaru situācijā, kad graudu cenas krītas.
Iespēju ir daudz, taču lauku uzņēmēji ir maz šajā jomā taustījušies, un tagadējie tirgus dalībnieki savus biznesa sakarus atklāt negrib, tāpēc pašiem ir jāmeklē savi ceļi.
Tehnoloģiskie risinājumi ir daudzveidīgi, no to cenām nevajag baidīties. Ir pieejami gan vidēji industriāli risinājumi, kas var būt laba kombaina cenā un dod iespēju strādāt 24 h diennaktī un visa gada garumā, gan arī risinājumi maziem pārstrādātājiem ar pieņemamiem budžeta variantiem mazāka apjoma pārstrādei.
Mūsu sadarbības partneru katalogos ir dažādas iekārtas, kas piemērotas graudu, proteīna augu, dārzeņu un cita veida lauksaimniecības produktu pārstrādei, ir iespējas piedāvāt konkrētus tehnoloģiskus risinājumus pārstrādes veikšanai katrai saimniecībai, ir tikai jāsaprot procesu nianses un jāizveido nepieciešamā ražošanas tehnoloģiju shēma. Bez pārtikas pārstrādes iekārtām piedāvājam arī graudu pirmapstrādes un sēklu līniju iekārtas un procesu automatizācijas risinājumus. Tāpat ir iespēja veikt produkta testēšanu, pretī saņemot atbildi, kā konkrēto produktu un ar kādām iekārtām ir iespējams apstrādāt.
Katrai idejai var būt savs risinājums un iespējas. Pievienot vērtību savam produktam var tik daudz, cik mēs paši spēsim un gribēsim darīt un pārstrādāt. Ja kādam saimniekam ir interese, priecāšos aprunāties un apspriest katrai saimniecībai piemērotākās idejas un risinājumus (tālrunis 29415806). Plašāk par mūsu piedāvāto produkciju varat uzzināt un klātienē apskatīt izstādēs Riga Food 2019 septembrī Ķīpsalā un izstādē Lauksaimniecības un meža tehnika. Lauku sēta 2019 Rāmavā oktobrī.
Slaukt efektīvi nozīmē darīt to raiti, gādāt, lai dzīvnieki justos labi, un...
Agritechnica 2023 izstādē Strautmann iepazīstināja ar jaunu lopbarības savā...
Euromilk jau vairāk nekā trīs gadu desmitus ražo maisītājus, nepārtraukti p...
Gints Puplaksis, bijušais profesionālais elektriķis, nu ir viens no veiksmī...