Saimnieks LV / 2018.gads (Augusts.)

Rupjmaize Daujēnu mājas maize (Daujenų naminė duona) ir iekļauta Eiropas Komisijas Garantēto tradicionālo īpatnību reģistrā. Sarakstā iekļauto produktu ražošanā jāizmanto tikai vietējās izejvielas, tāpēc šajā gadījumā rupjmaize jācep no Lietuvā audzētu rudzu miltiem. Tradicionālo (īsto) rupjmaizi var nopirkt lielveikalu bioproduktu nodaļās, tirgos, zemnieku tirdziņos, gadatirgos. Lietuvas veikalos, protams, var nopirkt arī rupjmaizi ar ķimenēm, saulespuķu un dažām eksotiskām augu sēkliņām, lielākus vai mazākus klaipiņus, visa šī produkcija ir rupjmaize, bet vai vienmēr īstā?

Rudzus Lietuvā audzē no senseniem laikiem – vēsturnieki lēš, ka tie Lietuvas teritorijā bijuši zināmi jau dzelzs laikmetā. Rudzu maize ilgi ir bijusi lietuviešu pārtikas pamatā un ir tradicionāla Lietuvas vērtība, gluži kā Latvijā. Entomoloģe Nijole Marcinkevičiene skaidro seno lietuviešu cieņu pret rudzu maizi: ,,Mūsdienu cilvēkam grūti pat iedomāties pagātnes rituālu nozīmi un to cildenumu, sentēvu attieksmi pret dabu, un šeit liela nozīme bija maizei. Teica: maize aiziet ar sēju un atgriežas ar pļauju. Šis cikls izveidoja kultūru gadu garumā, kuras epicentrā esošā maize bija pielīdzināma dzīvei. Ja par cilvēku teica, ka viņa maize apēsta, tas nozīmēja, ka cilvēka dzīve šajā pasaulē ir beigusies.” Arī pašlaik Lietuvas emigranti, atgriežoties savās aizjūras zemēs, čemodānos un somās ved rupjmaizes klaipus, tāpat, braucot ciemos pie radiem un draugiem Anglijā vai Norvēģijā, kā viens no ciemkukuļiem tiek vesta rudzu maize.

Šā gada 3. jūlijā lauksaimnieki beidza deklarēt sējumus. Vislielākās platībās tiek audzēti ziemas kvieši – 311 790 ha un vasaras kvieši – 464 115 ha. Rudzu sējumu platības gan tikai 21 531 ha. Lai gan Lietuvā mazauglīgas augsnes aizņem gandrīz divas trešdaļas valsts teritorijas un varētu domāt, ka rudzi, kas taču ir mazauglīgo augšņu labība, ir pirmajā vietā, bet tā nav. Pirms desmit gadiem rudzu lauki bija aptuveni trīs reizes lielāki, nu tos Lietuvā var redzēt aizvien retāk, cerams, ka šie grauaugi neizzudīs no vietējās ainavas tāpat kā lini. Lietuvas zemnieki saprot, ka nevar ignorēt tirgus ekonomikas noteikumus un audzē ienesīgākas kultūras. Lietuvas Agrāro un mežu zinātņu centra Perlojas izmēģinājumu stacijas direktore Rūta Česnulēvičiene atzīst, ka visu izšķir pieprasījums un piedāvājums – rudzu cena tirgū ir daudz mazāka nekā kviešu, kam ir arī lielāka eksporta iespēja. Izmēģinājumu stacijas pieredze rāda, ka vislabākās ražas iegūst, ekoloģiski audzējot vietējās šķirnes. Nacionālajā augu šķirņu sarakstā ir ierakstītas četras lietuviešu ziemas rudzu šķirnes: ‘Janiai’, ‘Rūkai’, ‘VB Duoniai’ un ‘Virgiai’. Labākie rezultāti Perlojā sasniegti, audzējot šķirni ‘Virgiai’ – parasti nokuļ 3 t/ha. 2017. gadā Lietuvā vidējā rudzu ražība bija 2.44 t/ha.

Dzūkijas reģiona zemnieks Vītauts Raulonis, kas savā 500 ha lielajā saimniecībā audzē dažādas graudaugu kultūras, teic, ka zemnieki, ņemot vērā vietējos apstākļus, audzē to, kas vairāk atmaksājas: ,,Daļai zemnieku nav garantiju, ka rudzu graudus varēs realizēt par pieņemamu cenu, tāpēc izvēlas sēt vairāk pieprasītas kultūras. Nevajadzētu brīnīties, ka dažam maizniekam pietrūkst Lietuvā audzēto rudzu miltu un rupjmaizes cepšanai rudzu milti tiek meklēti Polijā un citās valstīs.” Polijā ir arī labas vasaras rudzu šķirnes, dažas no tām audzē arī Viļņas reģiona zemnieki.

Lietuvas Zemkopības institūta zinātnieks Vītauts Ruzgis skaidro, ka Lietuvas zemkopji parasti audzē populācijas rudzu šķirnes: ,,Pēdējos gados firmas grib pārdot tikai hibrīdo šķirņu sēklas. Zināms, ka hibrīdie rudzi dod vairāk graudu, bet no šiem rudzu miltiem ceptai rupjmaizei jau nebūs īstās garšas.”

Zemniekiem saglabāt rudzus un tautisko mantojumu palīdz partnersadarbība ar lielāko Lietuvas maizes ceptuvi Vilniaus duona un dzirnavām Malsena. Sadarbojoties ar ražotājiem, zemnieki var labāk izstrādāt realizācijas plānus un precīzāk prognozēt rezultātus. Nupat Vilniaus duona, Malsena, Lauksaimniecības ministrija un Lietuvas zemnieki parakstījuši manifestu un īsteno ilgtermiņa projektu Lietuvā audzēta rudzu maize.

V. Rulonis, kas piedalās minētajā projektā, uzsver, ka zemkopim ir svarīgi zināt – Lietuvā maizi cep no pašu zemē audzētiem rudziem. Maiznieki aicina iedzīvotājus atbalstīt tautiskā mantojuma saglabāšanu – par to, lai rudzi būtu ierakstīti Lietuvas Sarkanajā grāmatā, var parakstīties www.issaugokim.lt.

Regulāri lietojot uzturā rupjmaizi, cilvēka organisms saņem vajadzīgās uzturvielas – ogļhidrātus, olbaltumvielas, šķiedrvielas, B un PP grupu vitamīnus un minerālvielas – dzelzi, cinku, kāliju un magniju. Rudzu maize dod nepieciešamo enerģiju un sāta izjūtu, bet nerada problēmas ar lieko svaru. Ārste Filomena Taunīte (1925–2013) savā grāmatā 9/10 laimes augstu vērtē rupjmaizi. Agrāk Lietuvas laukos rupjmaize bija pamatēdiens, zemnieku ikdienas pārtikā bija maz dārzeņu un ogu (izņemot pāris vasaras mēnešus), bet nebija avitaminožu un alerģiju. Cilvēka organisms no rupjmaizes saražo vajadzīgos vitamīnus. Grāmatas nodaļu par rupjmaizi rakstniece beidz ar teikumu: ,,Un, nedod Dievs, ka šis vienkāršais gardums pazustu no mūsu galda!”