Noslēgušies Valsts meža dienesta izsludinātie egļu astoņzobu mizgrauža masveida savairošanās ierobežojumi. Kopumā pasākumi vērtējami pozitīvi, ir novērots neliels svaigi invadēto egļu audžu apjoma samazinājums, tomēr dienesta speciālisti uzskata, ka aizsardzības pasākumi būs jāturpina arī nākamgad.

Saistībā ar egļu astoņzobu mizgrauža masveida savairošanos šogad Latvijā no 1. aprīļa līdz 31. oktobrim tika noteikti mežsaimnieciskās darbības ierobežojumi  egļu audzēs, tostarp koku ciršanas aizliegums mizgraužu aktivitātes periodā. Ar 1. novembri rīkojums par ierobežojumiem vairs nav spēkā un mizgraužu bojāto koku ciršana jāveic, ievērojot normas, ko nosaka Meža likums un Noteikumi par koku ciršanu mežā.

Ierobežojumu laikā Valsts meža dienesta darbinieki veica vērtīgo egļu mežaudžu apsekošanu izlases veidā visā Latvijā, atbilstoši LVMI “Silava” izstrādātai metodikai. Apsekošana tika veikta 13500 ha platībā,  33% no vērtīgajām egļu audzēm konstatējot svaigus egļu astoņzobu mizgraužu bojājumus 1-3% apmērā.

“Kopumā ir novērojams neliels svaigi invadēto egļu audžu apjoma samazinājums. Mēs vērtējam, ka pozitīvo ietekmi radījis tas, ka vasaras periodā samazināja skuju koku ciršanu, kas savukārt neveicināja masveidā jaunu mizgraužu ligzdu veidošanos. Arī vairāk nekā 6000 feremonu slazdu izvietošana pēc bojāto audžu nociršanas ir devusi savu pozitīvo efektu,” skaidro Valsts meža dienesta Meža un vides aizsardzības daļas vecākais eksperts Oskars Zaļkalns.

Ierobežojumu periodā – no 2023. gada 1. aprīļa līdz 31. oktobrim Valsts meža dienests ir izsniedzis 4557 atzinumus 5128 ha platībā mežaudzēs, kur konstatēti svaigi egļu astoņzobu mizgraužu bojājumi. Tomēr jāņem vērā, ka konkrētā veida cirsmu skaits līdz gada beigām pieaugs, jo meža īpašnieki turpina apsekot savus īpašumus un pieteikt bojātās audzes. Apkopotie dati liecina, ka vidējās cirsmas platība  ir  ap 0.3-0.5ha, tomēr ir arī atsevišķi gadījumi, kur cirsmas platība sasniedz 10 ha. Novērots, ka tas ir cieši saistīts ar bojājumu raksturu un meža tipu - egļu audzes kūdreņu meža tipos ir cietušas vairāk.

“Par tālāko attīstības gaitu, ņemot vērā gan LVMI “Silava”, gan VMD informāciju gan arī ekspertu darba grupas sagatavotos priekšlikumus ir jādomā savlaicīgi un jāsagatavo rīcība nākamajam gadam, lai būtu skaidri “spēles noteikumi” . Tāpēc jau novembrī būs kārtējā ekspertu darba grupa, lai pārrunātu un piedāvātu labākos priekšlikumus cīņai ar egļu astoņzobu mizgrauzi 2024. gadā. Būtiskākā ietekme uz mizgrauža attīstības dinamiku ir laika apstākļiem gan pavasarī, gan arī vasaras sezonā. Šobrīd svarīgākais ir izvākt no meža mizgraužu šā gada invadētos un vējgāžu bojātos skuju kokus (egli un priedi), kas cietuši augusta mēneša negaisos, lai neveidotos jaunu mizgraužu ligzdu rašanās iespēja,” skaidro Valsts meža dienesta Meža un vides aizsardzības daļas vadītājs Andis Purs.

2023. gada egļu astoņzobu mizgrauža ierobežojošās darbības rezultātus Valsts meža dienests sadarbībā ar LVMI “Silava” turpinās analizēt ziemas periodā, kad arī tiks lemts, kuras teritorijas būs pastiprināti jāuzrauga 2024. gadā. Plānots arī nākamgad izvietot slazdus tam piemērotos izcirtumos privātajos mežos.

Valsts meža dienests pateicās mežu īpašniekiem un apsaimniekotājiem par sapratni un sadarbību, kā arī aktīvu iesaisti egļu audzēm bīstamākā kaitēkļa ierobežošanā.