Tuvo Austrumu krīzes radītais cenu kāpums Latvijas lauksaimniecībā pilnā apmērā varētu būt jūtams tieši nākamajā sezonā. Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome (LOSP) brīdinājusi, ka lielākā problēma sāksies rudenī, kad saimniecībām būs jāiegādājas degviela, minerālmēsli un augu aizsardzības līdzekļi nākamajai sezonai – patlaban to cenas ir aptuveni par 30–50 % augstākas nekā pērnā gada rudenī. Šādos apstākļos lauksaimniekiem īpaši svarīgi būs vērtēt ne tikai minerālmēslu cenu par tonnu, bet faktiskās mēslošanas izmaksas uz hektāru. Tās ietekmē gan nepieciešamais mēslojuma daudzums un izkliedes reižu skaits, gan degvielas un darba izmaksas, gan tas, vai augs slāpekli spēs uzņemt vajadzīgajā brīdī, tāpēc šķietami lētākais produkts gala aprēķinā ne vienmēr būs ekonomiski izdevīgākais.

Dažādos mēslojumos slāpeklis augam kļūst pieejams atšķirīgā laikā: nitrātu slāpekli augs var uzņemt straujāk, savukārt karbamīdam amīdu formas slāpeklim vispirms jāpārveidojas augsnē augam pieejamā formā. Šā procesa ātrums ir atkarīgs no augsnes temperatūras un mitruma, tāpēc vienam laukam piemērots produkts citos apstākļos var dot atšķirīgu rezultātu. Šogad to var redzēt pat netālu esošos laukos, kur nokrišņu daudzums un kultūraugu attīstība atšķiras tik būtiski, ka vienā laikā veikta mēslošana nedod vienādu rezultātu.

To, cik svarīgs ir lietošanas laiks, parāda arī 2026. gadā Lietuvas Lauksaimniecības un mežsaimniecības pētniecības centrā veiktais ziemas kviešu izmēģinājums, kurā salīdzināja vairākas slāpekļa mēslojuma kombinācijas. Kvieši slāpekli visos salīdzinātajos variantos izmantoja ar līdzvērtīgu efektivitāti, bet ar dažādu iedarbības laiku, tāpēc rezultātu vairāk noteica tas, vai izkliedētais mēslojums bija augam uzņemams vajadzīgajā laikā. Ja augsne ir pārāk auksta vai sausa, kultūraugs uzņem mazāku daļu izkliedētā slāpekļa. Iepriekšējā sezonā izmantoto mēslošanas tehnoloģiju var ņemt par pamatu, tomēr lietošanas laiks jāpielāgo apstākļiem, kādi katrā laukā ir konkrētajā brīdī.

Katra papildu mēslojuma izkliede palielina izmaksas uz hektāru

Kad ir skaidrs, kuru produktu un kad lietot, saimniecībai jāaprēķina, cik darba prasīs tā izkliedēšana. Katru reizi, kad tehnika dodas laukā izkliedēt mēslojumu, saimniecība tērē degvielu un darba laiku, bet braukšana pa mitru augsni palielina tās sablīvēšanās risku. Ja mēslošanai piemēroti apstākļi saglabājas tikai dažas dienas un tajā pašā laikā jāveic citi lauku darbi, papildu izkliedi var nākties atlikt. Tādēļ divi varianti, kuros laukam paredzēts vienāds slāpekļa daudzums, saimniecībai var izmaksāt atšķirīgi, un produkts ar augstāku cenu par tonnu kopējā aprēķinā var būt izdevīgāks, ja to iespējams lietot tā, lai samazinātu izkliedes reižu skaitu. Salīdzinot piedāvājumus, produkta cenai jāpieskaita degvielas un darba izmaksas par katru reizi, kad mēslojums būs jāizkliedē.

Lai piedāvājumus salīdzinātu pēc vienādiem kritērijiem, saimniecībai katram laukam jānosaka, cik daudz slāpekļa kultūraugam paredzēts dot un kad augs varēs to izmantot. No šī aprēķina izriet vajadzīgais produkta daudzums un reižu skaits, kad tas būs jāizkliedē; pēc tam saimniecība var novērtēt, vai ar pieejamo tehniku visu platību pagūs nomēslot piemērotajā laikā. Šādi aprēķinātās izmaksas uz hektāru parāda, cik katrs variants saimniecībai maksās laukā.

Raža parāda, vai izvēle atmaksājusies

To, vai izvēlētais produkts bijis izdevīgs, saimniecība var novērtēt pēc ražas novākšanas, salīdzinot faktiskās mēslošanas izmaksas uz hektāru ar iegūtās ražas apjomu un kvalitāti. Šie dati noder nākamās sezonas lēmumiem, jo saimniecība redz, kuros laukos izvēlētais produkts un tā lietošanas laiks devuši labu rezultātu par samērīgām izmaksām.

Produkta cena par tonnu ir aprēķina sākumpunkts, savukārt izdevīgāko izvēli parāda tas, cik saimniecībai izmaksājusi viena hektāra mēslošana un kādu ražas apjomu un kvalitāti tā par šo ieguldījumu ieguvusi.