Saimnieks LV / 2019.gads (Augusts.)

Labvēlīgs mikroklimats cilvēkam rada patīkamus uzturēšanās apstākļus, labu miegu, darbspējas un atpūtu. Savukārt govju kūtī klimatam ir ietekme uz dzīvnieka produktivitāti un veselību.

Govis 24 h diennaktī uzturas kūtī, tāpēc svarīgi nodrošināt vismaz svarīgākos kūts mikroklimata faktorus: ventilāciju un apgaismojumu. Katrs no tiem ir mainīgs lielums, kas pamatā atkarīgs no klimatiskās zonas laikapstākļiem. Mikroklimats ir attiecināms arī uz cilvēku, jo darbiniekiem kūtī jāveic ikdienas darba pienākumi. Iekārtas un būves arhitektoniskie risinājumi, kas palīdz uzturēt labvēlīgu klimatu govju kūtī, ir liela investīcija. Jāsaprot, ka, paļaujoties tikai uz iekārtām, izmaksas klimata uzturēšanai pieaugs nesamērīgi augstu, tāpēc palīgā jāņem dabiskie klimata veicinātāji – vējš un saule. Būvējot kūti, ir jāizvēlas pareizs izvietojums attiecībā pret debess pusēm, valdošajiem vējiem, reģiona klimata īpatnībām, piemēram, jūra, kontinentālā daļa, kalni u.tml. Ārzemju literatūrā pieejami dažādi dati par klimata normām. Šāda informācija jāuztver un jāvērtē kritiski, jo klimats Holandē, Kalifornijā un Latvijā ir atšķirīgs. Turpmāk apskatīsim svarīgākos mikroklimata faktorus.

Attēls Nr. 1. Govs mikroklimata komforta apstākļos.

Ventilācija govju mītnē
2018. gada vasara arī Latvijā parādīja, cik svarīgi ir uzturēt komforta temperatūru kūtī. Saimniecībām, kas nebija aprīkojušas mītnes ar pietiekamu ventilāciju, nācās saskarties ar ievērojamu piena apjoma kritumu un reprodukcijas spēju pazemināšanos. Karstuma stresa ietekmē izmainās dzīvnieku uzvedība (24 stundu diennakts ciklā atbilst trešā un ceturtā govju uzvedības kolonna – skatīt žurnāla Saimnieks LV jūlija numura rakstu Slaucamo govju komforts 2. tabulu).

Pateicoties saviem ķermeņa termoregulācijas mehānismiem, govs pati tiek galā ar paaugstināto temperatūru kūtī, bet līdz zināmai robežai. Nodrošinot optimālus apkārtējos apstākļus, piensaimnieki atvieglo šo procesu:
1. Siltuma izvadīšana konvekcijas vadā – uzlabojam gaisa apmaiņas dabīgos un mākslīgos apstākļus – būvējam jaunas kūtis vai aprīkojam esošās ar ventilatoriem.
2. Siltuma izvadīšana ar kondukcijas palīdzību, pareizi izveidojot guļvietas, lai slaucamā govs, atrodoties guļvietā 12 stundas diennaktī, varētu justies komfortabli un aizvadīt lieko siltuma daudzumu caur guļvietas segumu. Ja guļvietas virsma spēs aizvadīt siltumu, govij pagarināsies uzturēšanās un gremošanas laiks.
3. Siltuma izvadīšana, izdalot mitrumu caur ādu un paātrināti elpojot. Paātrinātā elpošana īpaši novērojama pārkaršanas stresa apstākļos. Šeit ļoti būtiska loma ir labai ūdens pieejamībai un temperatūrai.
4. Siltuma izvadīšana starojuma veidā. Te ir svarīgi, lai kūts jumta segums karstā laikā nebūtu uzkarsis un govis neatrastos tiešā saules starojuma ietekmē.

Attēls Nr. 2. Govju mītnes parametri dabīgās ventilācijas nodrošināšanai

Govis komfortabli jūtas temperatūrā 0–17 °C un gaisa kustības plūsmā līdz 0.2 m/s. Ja gaisa temperatūra kūtī būs ilgstoši zem –10 °C, tas būtiski neietekmēs govju labsajūtu, ja barība būs ar palielinātu enerģijas saturu un paaugstinātu dzeramā ūdens
temperatūru.

Ļoti svarīgs rādītājs ir gaisa mitrums, kas vēlams līdz 80 % robežās. Temperatūrai paaugstinoties, aug arī kaitīgo gāzu (amonjaka NH₃, oglekļa dioksīda CO₂, sērūdeņraža H₂S) koncentrācija, pārlieku liela tā kaitē elpošanas un maņu orgāniem un var būt pat nāvējoša. Piemēram, maksimālā NH₃ pieļaujamā koncentrācija kūts gaisā ir līdz 14 mg/m³. Īpaši uzmanīgiem maisīšanas laikā jābūt kūtīs ar mēslu kanāliem zem grīdas. Jo lielāka ir ārējās un iekšējās temperatūras starpība, jo ātrāk notiek gaisa apmaiņa caur pieejamām atverēm, tāpēc, lai nodrošinātu nepieciešamo gaisa apmaiņas apjomu (skat. tabulu un attēlu Nr. 2.), svarīgi neveidot caurvēju.

Pēc CIGR (Commission Internationale du Génie Rural) datiem, laktācijā esošai govij nepieciešamā gaisa apmaiņa atkarībā no izslaukuma un dzīvmasas kilogramos, ja ārējā gaisa temperatūra vasarā pārsniedz +30 °C.

Lai nodrošinātu pietiekamu dabīgo ventilāciju govīm ar 10 000 litru laktācijas izslaukumu 35 m platai kūtij, govju mītnei jānodrošina vismaz tādi parametri, kā norādīts attēlā Nr.2.

Attēls Nr. 3. Dabīgās gaisa ventilācijas principiālā shēma.

Lai nodrošinātu šādu gaisa apmaiņu govju mītnēs, jācenšas maksimāli izmantot dabīgās gaisa apmaiņas iespējas, kas ir vienkārši panākams, ceļot jaunbūves. Projektējot visbiežāk svaigā gaisa ieplūdi nodrošina ar kūts sānu atverēm, kur svaigais tīrais gaiss ieplūstot uzņem mitrumu un kaitīgās gāzes, sasilst un, ceļoties augšā, izplūst caur kores atveri. Temperatūrās zem –15 °C un virs +20 °C dabīgo ventilāciju būtiski uzlabos jumta seguma termoizolācija.

Dabīgās ventilācijas nepietiekamības gadījumā šobrīd plašā piedāvājumā ir piespiedu ventilācijas risinājumi, tomēr, investējot tajos, jāievēro plānotais gaisa plūsmas ātrums, lai tas nepārsniegtu ieteicamos 2 m/s. Izvietojot virs barības galda horizontālos maisītājventilatorus, panāksim barības izžāvēšanu un kvalitātes pasliktināšanos. Tāpēc visvairāk lieto plūsmu veidojošus ventilatorus, kas vienmērīgi pārvieto gaisu, vienlaicīgi sajaucot ar gāzēm un izvadot tās ārā no kūts.

Attēls Nr. 4. Slaucamo govju mītnes sānu sienu ventilācijas atvere.

Attēls Nr. 5. Slaucamo govju mītnes polikarbonāta gaismu caurlaidīgās jumta kore.

Apgaismojums govju mītnē
Apgaismojumu kūtī dala zonās: guļvietu un eju zona, barības galds, uzgaidāmais laukums pirms slaukšanas iekārtas, slaukšanas iekārta un vispārējās telpas (biroji, noliktavas utt.). Ir novērots, ja kūtī rudenī un ziemā nodrošina pietiekamu apgaismojumu,
govju piena produktivitāte paaugstinās par 10–12 %. Mītnei jābūt apgaismotai 16 stundas diennaktī, bet svarīgākajās zonās (dzirdnes, barības galds, slaukšanas roboti) 24 stundas diennaktī. Astoņas stundas veltām govs atpūtai. Te gan jāpiemin, ka šāds bioritms ir laktācijas govīm. Cietstāvošajām ciltsmāsām ir cits bioritms un apgaismojuma nepieciešamība.

GEA piedāvā apgaismojuma sistēmas Agrilight. Tās standarta aprīkojumā ietilpst gaismas vadības automātika. Pieejamas vairākas programmas, kas iestatāmas atkarībā no gadalaika. Gaišajos gadalaikos mums gaismas ir pietiekami. Kūtī apgaismojuma intensitāte ir robežās no 100 līdz 300 lx. Attēlā Nr. 6 ir uzrādītas optimālās apgaismojuma robežas.

Apgaismojuma intensitāte kūtī mērāma viena metra augstumā no grīdas līmeņa. Parasti apgaismojuma armatūras izvieto 4–5 m augstumā, bet tas nav vienmēr. Nepieciešamā apgaismojuma intensitāte vispirms ir jāaprēķina, tad jāizvēlas atbilstoša apgaismojuma ķermeņi konkrētiem kūts ģeometriskajiem izmēriem. Diemžēl jāatzīst, ka Latvijas saimniecībās visbiežāk tiek nodrošināts nepietiekošs apgaismojums. Netiek pārsniegts pat 180 lx apgaismojums. Iemesls – neprofesionālās apgaismojuma armatūras. Piemēram, fluorescētas dienas gaismas armatūras, kuru izvietojums ir samērā blīvs. Tās diezgan regulāri pārdeg, netiek laicīgi nomainītas un turpina patērēt elektroenerģiju. Jāatzīmē, ka kūtī ir daudz agresīvāki apstākļi nekā citās ēkās. Tāpēc jaizvēlas profesionāli apgaismes šādās vietās apstājas. Govis baidās no ļoti stipra apgaismojuma, tās nelabprāt apmeklē šādas zonas.

Attēla Nr. 6. Optimālās apgaismojuma robežas

Izmantotie materiāli:
• DLG brošūra Nr. 381.
• Pēc CIGR (Commission Internationale du Génie Rural)
datiem.
• Koncerna GEA informatīvie un foto materiāli.