Augsnes virskārta mežā tā arī nepaspēja sasalt, turklāt lielais mitruma līmenis apgrūtina meža izstrādes darbus, atzina Latvijas Meža īpašnieku biedrības (LMIB) valdes priekšsēdētājs Arnis Muižnieks.

Kā viņš norādīja, lai nebojātu augsnes virskārtu un būtu iespējams izmantot tehniku, mitrākajās platībās saimnieciskā darbība ir ierobežota, bet, cerams, tuvākajā laikā zeme sasals, jo kārtīga ziema ir labākais laiks mežizstrādei, gan no piekļuves viedokļa, gan meža kaitēkļu un slimību risku viedokļa.

Komentējot prognozes nākamajam gadam, Muižnieks norādīja, ka meža īpašniekiem veidosies lielākas izmaksas palielināto Valsts meža dienesta (VMD) nodevu dēļ, bet tas koksnes ieguves apjomus, visticamāk, būtiski neietekmēs, jo to visvairāk ietekmē koksnes cena tirgū.

Biedrībā pozitīvi vērtē to, ka tai ir izdevies panākt atļauju vienā apliecinājumā apvienot vismaz trīs viena veida cirsmas, kas ļaus meža īpašniekiem, laicīgi plānojot savas darbības, samazināt uz nodevām attiecināmās izmaksas. Tomēr Muižnieks pieminēja, ka tas nav pietiekami, jo mežu īpašniekiem ar mazākiem mežiem un vienu cirsmu izmaksas varētu palielināties būtiski.

"Jāsaprot, ka cilvēkiem ir sākumā jāiegulda nauda gan, lai cirsmu uzmērītu, gan iestigotu, gan vēl valsts nodeva jāsamaksā. Tik liels pieaugums nav pareizs," sacīja Muižnieks, norādot, ka mazākās cirsmās izstrādes darbu veikšanai trūkst arī darbinieku, kas veiktu manuālus darbus ar rokas instrumentiem, un cilvēki arvien mazāk grib strādāt fiziski smagu darbu neatkarīgi no laikapstākļiem.

Vienlaikus Muižnieks uzsvēra, ka mežu īpašniekiem nākamajā gadā ir arī svarīgi veikt izmaiņas kompensācijas par aizsargājamajām platībām, lai tās būtu godīgas un atspoguļotu koku vērtību. Savukārt, kamēr jautājums nav sakārtots, jaunas aizsargājamās platības nevajadzētu veidot.

Lai problēmu atrisinātu, biedrība no jaunās valdības sagaida darba grupas atjaunošanu un reālas iestrādes budžetā, nevis tikai vienu teikumu valdības deklarācijā.

Tāpat viņš stāstīja, ka nākotnē bažas rada arī egļu astoņzobu mizgrauža invāzijas attīstība, tāpēc nepieciešams rīcības plāns, kādas speciālas darbības veikt vai neveikt, lai mazinātu invāzijas riskus.

Viņš norādīja, ka arī šajā gadījumā būtu jāsakārto jautājums par aizsargājamām teritorijām, kur ir daudzas pieaugušas un pāraugušas egļu audzes un kur šī invāzija ir sastopama.

"Jādomā, ko darīt tālāk, vai atstāt platības ar mirušiem kokiem, kādas tās ir, vai tomēr ļaut īpašniekam novākt kokus un veidot jaunu mežu" atzīmēja Muižnieks.