Cūkgaļa Latvijā ir populārākais gaļas veids, ko iedzīvotāji izmanto uzturā, taču lielākoties tā uz patērētāju galdiem nonāk no konvencionālajām saimniecībām, kurās ir izplatīta antibiotiku lietošana, kas arvien palielina cilvēku un dzīvnieku antibakteriālās rezistences attīstību. Lai mazinātu draudus sabiedrības veselībai un veicinātu cūkgaļas ražošanu bioloģiskās lauksaimniecības sistēmā, vairāki uzņēmumi un pētnieki jau aizvadītajā gadā sāka kopīga projekta “Latvijas cūkkopības ilgtspējīga attīstība uz antibiotiku brīvas un bioloģiskas saimniekošanas pamatiem” īstenošanu.

Cūkgaļas kvalitāte un faktori, kas par to liecina

“Cūkkopības nozarei Latvijā ir senas tradīcijas. Pēdējo desmit gadu laikā cūkkopības produkts - cūkgaļa lopkopības preču galaprodukcijas struktūrā vienmēr ieņem otro vietu aiz piena.  Tomēr Latvijā apmēram 40% no patērētā cūkgaļas apjoma ir ražots citās valstīs, kurās, tāpat kā Latvijā, cūkgaļas ražošana galvenokārt notiek konvencionālajās saimniecībās, kurās ir plaši izplatīta antibiotiku lietošana. Latvijā tikai nelielā skaitā saimniecību notiek cūku izaudzēšana ar bioloģiskās saimniekošanas metodēm, galvenokārt tādēļ, ka saņemtie ienākumi nekompensē ražošanas izmaksas,” stāsta LLU Lauksaimniecības fakultātes profesore, vadošā pētniece Daina Jonkus.

Viņa atklāj, ka patērētāji arvien lielāku uzmanību pievērš gaļas izcelsmei un tās kvalitātei, ko ietekmē tādi faktori kā cūku audzēšana (selekcija) un ēdināšana, dzīvnieku labturība un veselība, pirmskaušanas procesu vadība un kaušanas tehnoloģija, gaļas sadale un uzglabāšana. Termins “kvalitāte” attiecas gan uz liemeņa vizuālo izskatu, gan gaļas ķīmisko sastāvu, gaļas higiēnisko / toksikoloģisko un tehnoloģisko kvalitāti. Praktiski par gaļas kvalitāti liecina tādi kritēriji kā bioloģiskā vērtība (olbaltumvielas, to sastāvs, tauki un holesterīns, vitamīni, minerālvielas), gaļas krāsa, aromāts, konsistence, ūdens saistīšanas spēja, pH līmenis, higiēniskie un toksikoloģiskie faktori.

“Savukārt uztura kvalitāti nodrošina informācija par olbaltumvielu un aminoskābju sastāvu, taukiem un taukskābju profilu, vitamīniem un minerālvielām gaļā. Gaļa ir ļoti koncentrēts olbaltumvielu avots ar augstu bioloģisko vērtību, kas satur visas svarīgākās aminoskābes. Tāpat gaļa satur nozīmīgus vitamīnus (B1 (tiamīns), B3 (niacīns), B2 (riboflavīns), B12 (kobalamīns), B6, A (retinols), minerālvielas (dzelzs, varš, cinks un selēns) un ir svarīgs lipīdu avots. Uzturā gaļa nesniedz tikai ogļhidrātus, šķiedrvielas, K un C vitamīnu. Gaļas krāsa, aromāts, konsistence ir organoleptiskie kritēriji, kuri patērētājiem var būt subjektīvi, taču tie arī liecina par gaļas kvalitāti un tos būtiski ietekmē gaļas pH. Higiēniskā un toksikoloģiskā kvalitāte attiecas uz pārtikas nekaitīgumu, kas vienmēr ir svarīgāka par organoleptisko kvalitāti,” skaidro D. Jonkus.

Antibiotiku izmantošana gaļas ražošanā

 “Antibiotikas ir viens no 20. gadsimta svarīgākajiem atklājumiem, kas glābis neskaitāmas cilvēku dzīvības, diemžēl attīstoties antimikrobiālo līdzekļu lietošanai paralēli ir attīstījusies mikroorganismu rezistence pret tām. Veterinārmedicīnā, tāpat kā medicīnā, antibiotiku lietošana bieži vien ir bijusi nepamatota, un tam par iemeslu var kalpot vairāki faktori. Piemēram, veterinārmedicīnā, cūkkopības industrijā veterinārārsta antibiotisko līdzekļu izvēli un lēmumu lietot tos vai nelietot var ietekmēt, dzīvnieka īpašnieks, likumdošana un sabiedrības nostāja. Savukārt dzīvnieka īpašnieka vēlmi lietot antibiotikas ietekmē vispārpieņemtā ražošanas prakse, antibakteriālos līdzekļu cena un lietošanas ekonomiskais izdevīgums, kā arī kopējā sabiedrības nostāja un īpašnieka izglītotības līmenis antimikrobiālās rezistences jautājumos,” stāsta veterinārārsts, LLU Veterinārmedicīnas fakultātes dekāns un profesors Kaspars Kovaļenko.

Mūsdienās globālais gaļas patēriņš katru gadu arvien pieaug, un 2050. gadā pasaulē cūkgaļas patēriņš varētu palielināties par 43 miljoniem tonnu. Arī nišas produktiem, piemēram, bioloģiski audzētu dzīvnieku gaļas patēriņš, mainoties cilvēku informētībai un pirktspējai palielinās arī šo produktu pieprasījums.

Latvijā ir reģistrēti 325 antibakteriālie līdzekļi, kas paredzēti lietošanai dzīvniekiem. Latvija antimikrobiālo līdzekļu patēriņa ziņā produktīvajiem lauksaimniecības dzīvniekiem atrodas 23. vietā no 28 ES valstīm ar 6,3t kopējo pārdoto antibiotiku tīrvielas daudzumu. Neskatoties uz to, Latvijā ir novērojama salīdzinoši augsta no dzīvniekiem izdalīto patogēno baktēriju rezistence pret tetraciklīnu grupas preparātiem aminoglikozīdiem un fluorhinoloniem. Analizējot datus par mikroorganismu antimikrobiālo rezistenci ir novērojama tendence, ka valstīs, kurās antimikrobiālo līdzekļu patēriņš ir augstāks ir novērojama arī augstāka antimikrobiālā rezistence salīdzinot ar valstīm, kas antimikorbiālos līdzekļus patērē mazāk, tam par iemeslu var kalpot vairāki antimikrobiālās rezistences attīstības un noturēšanas mehānismi.

“Bioloģiskās saimniekošanas apstākļos antibiotiku lietošana ir pieļaujama, bet jāievēro ir divkāršs izdalīšanās periods, kas samazina atliekvielu līmeni gaļas produktos, bet tas nenovērš pret antibiotikām rezistento baktēriju gēnu izplatīšanos vidē, kas ietekmē mikroorganismu antimikrobiālās rezistences fonu un var izraisīt ar to saistītas problēmas nākotnē gan veterinārmedicīnā, gan medicīnā. Ņemot vērā pašlaik salīdzinoši nelielos bioloģisko saimniecību izmērus, šajās saimniecībās ir iespējams pielietot dažādas nekonvencionālas metodes dzīvnieku veselības uzlabošanai un infekcijas slimību novēršanai vai profilakse,” skaidro K. Kovaļenko.

Kā piemērus profesors min raudeni, timiānu un citas dabīgas izcelsmes antibakteriālas vielas un piedevas, ko var pievienot barībai, lai mazinātu bakteriālo infekciju risku. Taču viņš atgādina, ka šo piedevu efektivitātes pētījumi ir jāveic absolūti kontrolētos apstākļos, lai varētu noteikt to darbības principus, devas un izmaksu/ieguvumu aprēķinus. Protams, saimniecību apstākļos šīs piedevas var nedot arī vēlamo efektu, ņemot vērā saimniecībā esošo infekciju fonu, tāpēc projekta ietvaros, kuru uzsākuši 10 partneri kopā ar LLU zinātniekiem, nosakot bioloģiski audzētu cūku produkcijas kvalitāti, ir nepieciešams kontrolēt arī infekcijas slimību fonu, jo katra infekcijas slimība saimniecībā var ietekmēt gan gaļas kvalitāti, gan kopējo produktivitāti.

Sadarbojoties uzņēmējiem un zinātniekiem vēlas attīstīt ilgtspējīgu cūkkopību

Lai Latvijā attīstītu ilgtspējīgu, kopējā ES gaļas tirgū konkurētspējīgu cūkkopību, kas balstīta uz Latvijā inovatīvām metodēm – no antibiotikām brīvu cūku audzēšanas sistēmu, cūku audzēšanu bioloģiskajā saimniekošanas sistēmā ar atbilstīgu nozares gala produktu virzību tirgū un datorizētu fermas vadības rīku, kas salāgots ar selekcijas datu uzskaites sistēmu,- aizvadītajā gadā sākts apjomīgs projekts.

Projekta īstenošanā vadošais partneris kooperatīvā sabiedrība “Latvijas Cūku audzētāju asociācija” iesaistījis 10 sadarbības partnerus: SIA “Cūku ciltsdarba centrs”, SIA “Agrosels”, Agroresursu un ekonomikas institūtu, Latvijas Lauksaimniecības universitāti, biedrību “Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācija”, SIA “Ulbroka”, SIA “Ecoland Latvia”, ZS Jurkas, SIA “SKAI Baltija” un SIA PF “Vecauce”. LLU Lauksaimniecības un Veterinārmedicīnas fakultātes zinātnieku uzdevums projektā ir veikt gaļas kvalitātes pētījumus bioloģiski audzētas un no antibiotikām brīvas cūkgaļas virzīšanai tirgū.

Pirmie pētījuma rezultāti jau ir iegūti un K. Kovaļenko stāsta, ka vairākās saimniecībās, kurās tiek audzēti dzīvnieki, izmantojot bioloģiskās audzēšanas metodes, ir novērojams augsts mikoplazmu, cūku reproduktīvā respiratorā sindroma un cūku cirkovīrusa antivielu pozitīvo dzīvnieku skaits, kas viennozīmīgi ietekmē gaļas kvalitāti un dzīvsvara pieaugumu. Esošajā pētījuma stadijā galvenais ieteikums bioloģiskajām saimniecībām no cūku infekcijas slimību skatu punkta ir savlaicīga un skrupuloza vakcinācijas shēmas izstrāde un ievērošana, tādejādi mazinot slogu dzīvnieku veselībai ilgtermiņā.

Līdzīgi, kā ar antimikrobiālo rezistenci ir arī ar atsevišķu dehelmintizācijas līdzekļu rezistenci. Dehelmintizācijas līdzekļu nepamatota lietošana ir radījusi rezistenci atsevišķu parazītu grupām, tāpēc šo līdzekļu lietošanai ir jābūt izvērtētai un balstītai uz iepriekš veiktu diagnostiku.

“Šobrīd mūsu pētījums parāda, ka saimniecībās, kur ir augsti biodrošības un higiēnas standarti, cūkām nenovēro augstas parazitožu invāzijas. Citāda aina ir saimniecībās, kur higiēnas prasības ir zemā līmenī. Cūkām biežāk var diagnosticēt parazītus no Eimeriidae, Strongylidae, Trichostrongylidae un Ascaridae dzimtām. Pētījuma ietvaros biežāk cūkām diagnosticējam Trichostrongylidae un Ascaridae dzimtas parazītus saimniecībās, kurās ir vāji biodrošības un higiēnas apstākļi,” tā K. Kovaļenko.

Pēc projekta noslēguma 2022. gada oktobrī lauksaimniekiem tiks piedāvātas: 1) bioloģiskajā un konvencionālajā saimniekošanas sistēmā aprobētas rekomendācijas antibiotiku brīvas cūku audzēšanas sistēmas ieviešanai cūkkopības saimniecībās; 2) selekcijas kritēriju formula bioloģiski audzētām cūkām, kas izstrādāta, pamatojoties uz bioloģiskajam cūku audzēšanas modelim piemērotāko Latvijā audzēto cūku šķirņu izvērtējumu; 3) bioloģiskajai cūkkopībai piemērotas medicīniskās aprūpes metodes; 4) izmēģinājumos aprobētas efektīvākās barošanas receptūras bioloģiskajai saimniekošanas sistēmai no Latvijas tirgū pieejamajiem bioloģiski sertificētiem barības līdzekļiem pilnvērtīgai, barības vielu sabalansētai cūku ēdināšanai; 5) pasākumu komplekss bioloģiski audzētas un no antibiotikām brīvas cūkgaļas virzīšanai tirgū, tajā skaitā bioloģiskās cūkgaļas tirgus perspektīvas novērtējums un ar pārstrādes sektoru saskaņoti produkcijas standarti; 6) sagatavots koncepts paaugstinātas labturības apstākļos audzētas cūkgaļas virzībai tirgū; 7) datorizēts cūkkopības fermas ražošanas vadības rīks, kas salāgots ar selekcijas datu sistēmu SELEKSS C-TS.

Projekts tiek īstenots Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai Latvijas Lauku attīstības programmas 2014.-2020. gadam pasākuma “Sadarbība” 16.1. apakšpasākuma „Atbalsts Eiropas Inovācija partnerības lauksaimniecības ražīgumam un ilgtspējai lauksaimniecības ražīguma un ilgtspējas darba grupu projektu īstenošanai” ietvaros.