Saimnieks LV / 2018.gads (Maijs.)

Krustziežu gaišā lapu plankumainība ir nozīmīga eļļas rapšu (Brassica napus) slimība Eiropas valstīs: Apvienotajā Karalistē, Francijā, Vācijā, Ukrainā, Polijā, Austrālijā, Dānijā, Nīderlandē un Krievijā. Kā novērojuši Lielbritānijas pētnieki, no 2012. līdz 2015. gadam krustziežu gaišās lapu plankumainības infekcijas izplatība palielinājusies un pārsniegusi melnkājas (ierosinātājs Phoma lingam) infekcijas līmeni, kas novedis pie ievērojamiem ziemas rapšu ražas zaudējumiem.

Slimības attīstību veicina:
1) paaugstināts mitrums un + 10–15 °C temperatūra;
2) lietus, vējains laiks;
3) inficēto augu atlieku klātbūtne;
4) sabiezināts sējums.

Slimību ierobežošanas pasākumi:
1) nodrošināt laukā optimālu augu blīvumu;
2) ierobežot krustziežu dzimtas nezāles;
3) audzēt izturīgas šķirnes;
4) lietot fungicīdus;
5) ievērot augu maiņu.

Polijā slimība novērota galvenokārt valsts rietumu daļā, parasti pēc siltas, mitras ziemas, tur plaša slimības izplatība tika novērota 1999. un 2002. gadā. Ukrainā šī slimība skāarusi 1–10 % rapšu lauku un ir izplatīta visās Ukrainas agroklimatiskajās zonās. Krustziežu gaišā lapu plankumainība attīstās ziemas un arī vasaras rapšu sējumos, taču tās izplatība un ekonomiskā nozīme vasaras rapšiem pagaidām ir mazāka. Patogēns inficē ne tikai rapšu augus, bet arī citus Brassicae kultūraugus, kā arī krustziežu nezāles. Slimības izplatības un attīstības pakāpe atkarīga no laikapstākļiem. Karstums un sausums kavē slimības attīstību.

Līdz šim par slimības sastopamību Latvijā ir ļoti maz informācijas. Pēdējos gados klimats strauji mainās, ziemas kļūst siltākas un pavasari ir mitrāki, tas veicina jaunu Latvijas kultūraugiem netipisku slimību parādīšanos un izplatīšanos. Krustziežu gaišā lapu plankumainība potenciāli varētu būt bīstama slimība, un tās izplatība Latvijā var nest rapšu sējumiem saimnieciski nozīmīgus bojājumus. Šīs infekcijas slimības izraisītie ražas zudumi var pārsniegt 30 %, īpaši mitros gados. Tādēļ ir ļoti svarīgi laikus reaģēt uz infekcijas parādīšanos, lai efektīvi ierobežotu slimības izplatību.

Pēc LAAPC novērojumiem, 2017. gadā Jelgavas rajonā ziemas rapšu šķirnei ‘Pioneer’ kopā ar tādām slimībām kā sausplankumainība (Alternaria brassicae), neīstā miltrasa (Peronospora brassicae) un fomoze (Leptosphaeria spp.) uz rapšu lapām tika novēroti augu bojājumi ar raksturīgām gaišās lapu plankumainības pazīmēm.

Slimības ierosinātājs ir sēne Cylindrosporium concentricum Grev. (sin. Gloeosporium concentricum Berk. et Br.), pieder Deuteromycetes klasei. 1978. gadā tika atklāta sēnes dzimumstadija, kas nosaukta par Pyrenopeziza brassicae, pieder Ascomycetes klasei.

Uz rapšu lapām infekcija izpaužas kā mazi gaiši zaļi plankumi, kas pakāpeniski palielinās, dažreiz saplūst. Uz robežas starp veselajiem un slimajiem audiem veidojas slimības ierosinātāja pelēkbalts micēlijs, kurā veidojas stromas ar bezdzimumsporām – konīdijām. Plankumi pārsvarā veidojas starp galvenajām lapu dzīslām gan lapu virspusē, gan apakšpusē (1. attēls).

1. att. Lapu bojājums ar krustziežu gaišo lapu plankumainību Cylindrosporium concentricum (Pyrenopeziza brassicae). Foto: O. Treikale, LAAPC.

Vēlāk plankumi saplīst, lapa deformējas un priekšlaicīgi atmirst. Krustziežu gaišo lapu plankumainības simptomus var sajaukt ar citu rapšu slimību – fomozi (ierosinātājs – Leptosphaeria spp.). Galvenā atšķirība starp šīm slimībām ir tāda, ka uz bojātām lapām ar fomozi ir melni punktiņi – piknīdijas, kuras var redzēt ar neapbruņotu aci (2. attēls).

2. att. Rapšu lapu bojājums ar fomozi (Leptosphaeria spp.). Foto: O. Treikale, LAAPC.

Gaišās lapu plankumainības infekcija izplatās pa visu augu, uz kātiņiem redzami iegareni, gaiši brūni plankumi ar tumši brūnu malu. Spēcīgi bojātie rapšu augi deformējas un atmirst. Uz pumpuriem un pāksteņiem no sākuma parādās mazi koncentriski, bālgani plankumi, kas vēlāk kļūst gaiši brūngani un pakāpeniski pārklāj bojātas vietās. Ziedpumpuri nobrūnē un neatveras, bieži nobirst. Uz pāksteņiem veidojas smilškrāsas plankumi ar tumšām malām, pāksteņi deformējas un nogatavojas priekšlaicīgi, no tiem izbirst sēklas. Slimība attīstās no apakšējām lapām līdz pat ziedkopām un pāksteņiem, no viena auga uz otru un tādā veidā izplatās pa visu lauku. Ziemas rapšu sējumi inficējas jau rudenī. Nākamajā veģetācijas periodā no rudenī inficētajiem augiem slimības ierosinātājs izplatās ar konīdijām. Sēnes augļķermeņi – apotēcijas pārziemo uz ziemas rapšu augu atliekām augsnes virspusē. Pavasarī vējainā un lietainā laikā asku sporas (galvenais infekcijas avots) nonāk uz jauniem ziemas rapšu augiem. Papildu infekcijas avots ir inficētās sēklas, kurās pārziemo patogēna micēlijs.

Lai izvairītos no infekcijas izplatības, laukus, kur aug krustziežu dārzeņi (kāpostaugi, rāceņi, kolrābji, kāļi, redīsi un citi), nevajadzētu iekārtot eļļas rapšu lauku tuvumā, jo slimības ierosinātāja konīdijas var pārnest ar vēju no viena lauka uz otru. Slimības ierobežošanai izmantojamo augu aizsardzības līdzekļu saraksts pieejams Valsts augu aizsardzības dienesta mājaslapā.