, .
partlycloudy_day 11.3℃
Vārda dienu svin: Dzidra, Gunita, Loreta, Dzidris

Mantotā sirdslieta – zemnieku saimniecība "Jaunliepas"

Anda Purviņa , 21-07-2021
Mantotā sirdslieta – zemnieku saimniecība "Jaunliepas"

Saimnieks LV / 2021.gads (Jūlijs.)

Zemnieku saimniecība Jaunliepas Iecavas novadā nodarbojas ar putnu un trušu audzēšanu gaļas ieguvei. Jaunie saimnieki Elīna un Andrejs Jefimovi saimniekošanu pārņēmuši no Elīnas vecmāmiņas. Liels palīgs darbos ir arī saimnieces tēvs Aleksandrs Gržibovskis.

Jaunliepām ir vairāk nekā 40 gadus sena vēsture. Mēs šo saimniecību mantojām no savas vecmāmiņas. Sākumā viņai bija govis, pēc tam vistas. Tad nolēma, ka varētu ar putnkopību nodarboties nopietnāk. Tāpēc 1992. gadā uzcēla kautuvi un sāka realizēt putnu gaļu. Vienlaikus vecmāmiņai bija arī ekskluzīvu putnu ganāmpulks, ko apbrīnot brauca ļaudis no malu malām. Mēs esam vairāk orientēti uz gaļas ražošanu, tādēļ ekskursantus neuzņemam, bet darbs saimniecībā, tāpat kā savulaik vecmāmiņai, arī mums kļuvis par sirdslietu.

Jaunliepās rosāmies visa ģimene – es, mans vīrs un tētis, kurš vairāk nodarbojas ar putnu audzēšanu un barošanu, jo viņam tas no savas mammas, kas dienu un nakti varēja pavadīt putnu kūtī un ņemties ar tiem kā ar bērniem. Mans lauciņš ir uzskaite un realizācija. Savukārt vīra pārziņā ir trušu un tītaru audzēšana,” saimniecības vēsturi un mūsdienas ieskicē jaunā saimniece Elīna.

Saimniecībā līdztekus gaļas ražošanai, tiek audzētas arī dējējvistas un realizētas olas.

Garaušiem zāli nedod
Trušu saime dzīvo kūtī pie mājas. Īpaši ar šķirnēm šeit neaizraujoties, pārsvarā visi ir krustojuma dzīvnieki, jo tā varot iegūt labākas kvalitātes gaļu, tikai saimes ciltstēvi gan tiekot izvēlēti no auntrušiem. „Trušu mātes ir visdažādākās, tās pārsvarā pērkam, lai izvairītos no tuvradniecības. Esam mēģinājuši audzēt arī Kalifornijas šķirni, kas ir viena no populārākajām gaļas trušu šķirnēm, bet mums tā nepatika, jo truši salīdzinoši ilgi auga,” stāsta Andrejs.

Trusenēm mēnesi pēc sapārošanas jau dzimst mazie trusēni. Aptuveni mēnesi tie pavada kopā ar mammu, tad tiek atšķirti un trušu mammu atkal var lecināt. Gadā tiek iegūti 5–6 metieni. Pēc pusotra gada trušu mātes maina. Metienā parasti esot 4–13 mazuļi. „Mazākos metienos trusēni ir spēcīgāki, veselīgāki un ātrāk aug,” piebilst Elīna.

Truši realizācijai ir gatavi 3–5 mēnešu laikā, kad sasnieguši 4 kg dzīvsvara un aptuveni pāri par 2 kg kautsvara. Garaušu ēdienkarte sastāv no dārzeņiem, siena un spēkbarības. „Svaigu zāli trušiem nedrīkst dot, jo tiem ir jutīgs gremošanas trakts un var rasties problēmas. Zāli ieteicams nedaudz apvītināt,” skaidro Aleksandrs.

Trušu saimes lielums nepārtraukti mainās – no 150 uz augšu, savukārt trušu mātes ir piecpadsmit, tēvi – divi 8 kg smagi Lielie auntruši, kurus tur aptuveni četrus gadus.

Trušādas neesot pieprasītas, tāpēc tās utilizē. „Agrāk, kad ar saimniecību nodarbojās mana vecmāmiņa, vēl bija iespēja realizēt, tagad tas ir apsīcis,” secina jaunā saimniece.

Ar vistām sanāk divi zaķi
Saimniecībā līdztekus gaļas ražošanai tiek audzētas arī dējējvistas un realizētas olas. Jaunliepās dzīvo 300–500 dažādu šķirņu vistas. Elīna: „Ziemā vistas dēj ļoti maz, bet, mainoties sezonām, divus mēnešus olu praktiski nav nemaz. Vistas barojam ar graudiem un visādiem lauku labumiem, jo pašiem ir mazdārziņš, kur audzējam dažādus dārzeņus. Papildus dodam kalciju saturošas minerālpiedevas: gliemežvākus, lopbarības krītu un kaļķi.”

Vienīgais trūkums dējējvistu audzēšanā – tik lielā putnu ganāmpulkā praktiski nevar zināt, kuras dēj un kuras jau ilgu laiku nedēj. Lai nu kā, bet ilgāk par gadu vistiņām šajā ziņā izpausties neļauj. Elīna: „Dējējvistu ganāmpulku mainām gada beigās, kad vistas ir aptuveni gadu vecas. Tad tās realizējam gaļā. Vecāku vistu gaļai vairs nav tā kvalitāte. Toties šādi ar vienu šāvienu rokā divi zaķi – gan olas, gan gaļa.”

Zemnieku saimniecības Jaunliepas saimniece Elīna Jefimova.

Ūdensputni
No ūdensputniem saimniecībā mīt gan pīles, gan zosis. „Mums ir aptuveni 200 – Pekinas, Muskusa un citu šķirņu pīles. Šķirņu dažādība tiek uzturēta, lai iegūtu kvalitatīvāku gaļu no dažādiem krustojumiem. Piemēram, pīlēm ir treknākas un liesākas gaļas šķirnes, tās sakrustojot, iegūst izcilas kvalitātes produktu. Pīles izaug 3–6 mēnešu laikā,” stāsta Elīna.

No skaļo gāginātāju šķirnēm Jaunliepās mīt aptuveni 150 Kubaņas zosis, kurām ir brūnīgs un pelēcīgs apspalvojums. Līdz gada beigām zosu saime kļūs kuplāka, jo tad ir lielākais pieprasījums – sākot no Mārtiņiem līdz pat Jaunajam gadam, kad gandrīz katrs otrais pavārs grib gatavot zoss cepeti. „2006. gada Ziemassvētkos mūsu saimniecībā audzētā zoss tika celta arī Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas svētku galdā,” ar lepnumu stāsta jaunā putnu audzētāja.

Jaunie saimnieki realizē arī pīļu un zosu olas: „Ja vēlaties izcilas omletes, gardus biskvītus un mīklā neizmantot raugu, tad zosu un pīļu olas ir labākais risinājums. Zosu un pīļu olām ir biezāka, stingrāka tekstūra nekā vistu olām, turklāt tās uzturā var lietot tikai pēc termiskas apstrādes.”

Tā kā pīles un zosis ar savu skaļo uzvedību var traucēt kaimiņus, tās izvietotas fermā, kas atrodas kādus 20 km tālāk no Jaunliepām. Pie mājas atstāti klusākie radījumi – truši un neliela uzvedīgāko mājputnu saime.

Pīļu šķirņu dažādība tiek uzturēta, lai iegūtu kvalitatīvāku gaļu no dažā­diem krustojumiem.

Visgrūtāk audzēt gaļas tītarus
Gaļas ieguvei saimniecībā audzē arī tītarus – gan mājas šķirnes, kas neizceļas ar lielu svaru, gan gaļas jeb Kanādas šķirnes tītarus, kuri var sasniegt pat 35 kg. Gaļas šķirnes pārstāvju esot ap 160, mājas tītaru gan neesot daudz, bet kopējais skaits visu laiku mainās.

Elīna: „Visgrūtāk ir izaudzēt broilervistas – visu laiku vajadzīgs siltums un ir vislielākā cāļu mirstība. Arī gaļas tītari ir vārīgi, tie jātur trīs mēnešus siltumā, nedrīkst laist ārā, citādi uzreiz sāk klepot un grūti izārstēt. Tītari aug aptuveni astoņus mēnešus, tāpēc ieguldījumi to turēšanā ir lielāki nekā ieņēmumi.”

Visus mājputnus baro ar vienu barību – drupinātu dažādu graudu maisījumu, kuru pērk no Bauskas novada zemniekiem. Savukārt sienu iegādājas no kaimiņu saimniecības. Putnus baro divas reizes dienā.

Spārnoto ganāmpulku pavairo pašu spēkiem.

Realizācija tirgū
Jau vairāk nekā 40 gadus Jaunliepas savu produkciju realizē Rīgas centrāltirgū. Saimniecībā ir sava sertificēta kautuve, kur gadā tiek apstrādāti 30 000 putnu. „Kautuve darbojas otrdienās un ceturtdienās. Saskaņā ar ES prasībām putnu kaušanai tiek izmantoti konusi un triecienpistoles. Katķermeņus dzesē, 24 stundas nogatavina un pēc tam ved uz Rīgu,” stāsta Elīna.

Tirgū ikdienas pirkums esot broilervista – no mazākām līdz izciliem eksemplāriem, kas piemēroti buljonam un sautēšanai. Vairāk pērk vidēja un mazāka izmēra vistas, kam ir universāls pielietojums. Ziemas sezonā esot vairāk pieprasīta pīļu un zosu gaļa.

No olas līdz cālim
Spārnoto ganāmpulku pavairojot pašu spēkiem. Vispirms novēro, kuras mammas krāj olas vienkopus un grasās perēt, tad tās olas savāc un liek inkubatorā. Jo tur esot drošāk, turklāt ir konstanta temperatūra un mitrums, olas tiek grozītas, līdz ar to ir labāks iznākums.

„Vislabākie vecāki ir tītari, viņi, kamēr perē, var mēnesi neēst un nedzert. Mums pat viena tītariene perēja skudru pūznī, pacieta tos kukaiņus, bet sēdēja. Lai atpestītu apzinīgo mammu, nācās olas pārlikt citā vietā. Tas gan bija riskanti un nav ieteicams, jo putns varētu vairs nesēdēt uz tām,” Elīna nedaudz paver priekškaru uz putnu dzīves peripetijām.

Gaļas ieguvei saimniecībā audzē arī tītarus.

Nākotne
Saimniecības nākotnes plānus Elīna saista ar vecmāmiņas sapni par dekoratīvu un ekskluzīvu putnu ganāmpulku: „Gribētos izveidot mini zoo ar dažādām interesantām putnu sugām un šķirnēm. Tikai vajadzētu nedaudz vairāk zemes.” Tiekot domāts arī par saimniecības paplašināšanu, jo varētu ražot vairāk, bet pagaidām vēl neesot tik liels pieprasījums. Turklāt Covid-19 dēļ ievērojami sarukuši realizācijas apjomi. Tomēr pavisam taustāms nākotnes plāns ir jauna trušu ferma, kas jau uzcelta, vēl tikai jāuzliek jumts, un vasaras beigās garauši jau varēs ceļot uz jauno mītni.

 

 

 

 

Iesakām izlasīt Skatīt vairāk
Meža ieaudzēšana lauksaimniecībā neizmantotā zemē
Meža ieaudzēšana lauksaimniecībā neizmantotā zemē

Pēc Lauku atbalsta dienesta datiem, desmitā daļa – vairāk nekā 200 000 ha n...

Privātmāju energoefektivitātes uzlabošana
Privātmāju energoefektivitātes uzlabošana

Kā zināms, š.g. 8. martā Ministru kabinetā apstiprināta Ekonomikas ministri...

Mazie palīgi lielajos darbos
Mazie palīgi lielajos darbos

Viens no lielākajiem lauksaimniecības tehnikas tirgotājiem Latvijā – SIA Vo...

Notekūdens – sabiedrības veselības spogulis?
Notekūdens – sabiedrības veselības spogulis?

Izrādās, katru dienu tualetes podā līdz ar atkritumiem noskalojam liela apj...