Saimnieks LV / 2019.gads (Maijs.)

Galvassāpes ir samērā bieža sūdzība, ko neirologs dzird pieņemšanā. Galvassāpes ir sāpju sajūta galvas vai apkakles rajonā. Lielākoties katrs no mums vismaz reizi dzīvē ir saskāries ar šo problēmu. Tas ir viens no izplatītākajiem simptomiem, kam var būt daudzi iemesli. Tās var būt primāras vai sekundāras, proti, var būt dažādu saslimšanu izraisītas.

Elīna Malkiela, Rehabilitācijas centra Jaunķemeri neiroloģe.

Primārās galvassāpes parasti nav saistītas ar kādu slimību vai traumu. Tās var skart cilvēkus, kuriem nav atklāti veselības traucējumi un izmeklējumi neuzrāda nekādas novirzes. Ikdienas neirologa pieņemšanā sastopos ar primārām galvassāpēm: migrēnām un tensijām jeb saspringuma tipa galvassāpēm. Retāk primāro galvassāpju iemesli ir tregiminālā neiralģija (šaujoša rakstura sāpes sejas apvidū), klāstera tipa galvassāpes jeb kūlīšu galvassāpes, kas var izpausties ar ļoti izteiktām sāpēm ap aci. Savukārt migrēnai piemīt tipisks sāpju raksturs: pulsējošs, kas visbiežāk pārņem vienu galvas pusi. Migrēnai arī var būt raksturīga aura – pacienti ar migrēnu citreiz jūt redzes asuma, redzes lauka izmaiņas, pirms parādās galvassāpes, var būt arī citas pazīmes, kas liecina par galvassāpju tuvošanos, – reibonis, slikta dūša. Migrēnas galvassāpes var būt samērā spēcīgas un ierobežot ikdienas darbus. Šo sāpju izcelsmē ļoti liela loma ir stresam jeb psiholoģiskiem faktoriem, bet ne tikai.

Parasti cilvēki paši nespēj diagnosticēt sāpju tipu un, vēloties pēc iespējas ātrāk no tām atbrīvoties, izlemj iedzert kādus pretsāpju medikamentus. Taču paradoksāli ir tas, ka bieža un pārmērīga pretsāpju medikamentu lietošana var galvas sāpes tieši palielināt (piemēram, tādi medikamenti kā citramons, bieža migrēnas ārstēšanai paredzēto medikamentu (triptānu) lietošana). Jāņem vērā, ka galva var sāpēt, arī uzturoties nevēdinātās telpās, izsalkuma, šķidruma trūkuma, neērtas pozas, atmosfēras spiediena izmaiņu, ciešas galvassegas dēļ, karstā laikā.

Sekundārās galvassāpes izraisa slimības ārpus galvaskausa, piemēram, miofasciālas sāpes, kuras ir visbiežākās un kuru iemesls ir palielināts tonuss kakla vai muguras muskuļos. Miofasciālo sāpju sindromu var izraisīt vairāki faktori, piemēram,
stājas traucējumi, arī ilga statiska poza, kas raksturīga sēdoša darba darītājiem, akūta vai hroniska muskuļu pārslodze, kas var rasties straujas smaguma celšanas rezultātā vai ilgstoši veicot vienveidīgas kustības. Tad pamazām pieaug noguruma sajūta, sāpes plecu joslā un pakausī.

Kāds ir miofasciālo sāpju mehānisms? Pastāv vairākas miofasciālo sāpju patoģenēzes teorijas. Visprecīzāk sāpju rašanos raksturo išēmisko spazmu teorija, saskaņā ar kuru sākotnējais stimuls ir akūta vai hroniska muskuļa pārslodze (piemēram, nepareiza pozīcija, strādājot pie datora vai nepareizā pozā veicot āra darbus, nepareiza poza, vadot transporta līdzekli). Pārslodze rada audu mikrotraumas, kā rezultātā no šūnām atbrīvojies intracelulārais kalcijs izsauc un uztur muskuļu kontrakcijas, kas darbojas kā sāpju avots. Sakrājoties iekaisuma mediatoriem, aktivējas sāpju receptori, kas arī uztur reflektoru muskuļu spazmu. Uz lokāli traucētas asinsrites fona un muskuļa spazmas rezultātā notiek pienskābes uzkrāšanās, kas papildus kairina nervu šķiedras. Veidojas apburtais loks, kurā iesaistās mikrotrauma, lokāls iekaisums un muskuļa kontrakcija. Veidojas trigera punkti – sāpju punkti, uz kuriem uzspiežot pieaug sāpes.

Miofasciālo sāpju gadījumā sāpes no muguras muskuļiem var izstarot, radot sāpīgos punktus dažādos muskuļos plecu joslā, arī sejas muskuļos, un parādīties kā spēcīgas galvassāpes. Vairumā gadījumu miofasciālo sāpju sindroms parādās vecumā no 27 līdz 50 gadiem. Tātad ļoti svarīga ir ergonomikas un locītavu aizsardzības pamatprincipu ievērošana, pareiza darbavietas iekārtošana. Tāpat liela nozīme ir fizioterapeita konsultācijai, lai iemācītos atslābināt muskuļus tajās muskuļu grupās, kurās ir saspringums, un stiprināt vājos muskuļus.

Bīstami! Jāatceras!

Pastiprināta uzmanība jāpievērš galvassāpēm, kuras pavada vēl nepieredzēti simptomi vai simptomu kombinācijas. Šie simptomi var liecināt par dzīvībai bīstamām situācijām.
Simptomi, kas prasa neatliekamu medicīnisko palīdzību:
1. Pēkšņas, līdz šim nepieredzētas vai citādāka rakstura (agrāk tādas nav bijušas) galvassāpes.
2. Galvassāpes, kuras pavada kustību traucējumi.
3. Galvassāpes un samaņas traucējumi.
4. Galvassāpes, kas pieaug, mainot ķermeņa stāvokli.
5. Galvassāpes pavadošie redzes, līdzsvara traucējumi.
6. Galvassāpes ar drudzi, stīvumu mugurkaula kakla daļā.

Ko darīt? Miofasciālo galvassāpju terapijas mērķis – ilgstoša skartā muskuļa relaksācija un trigera punktu izjaukšana.
• Miera režīms skartajam muskulim, mazināt statisko slodzi.
• Lokāla terapija ar sildošām ziedēm, kompreses.
• Fizioterapija – stājas korekcija, vingrinājumu komplekss, arī slinga jeb elastīgo saišu terapija – fizioterapijas metode, kuru pielieto pacientu rehabilitācijā un ārstēšanā, izmantojot speciālu un profesionālu fizioterapijas aprīkojumu.
• Ergoterapija – ergonomikas pamatprincipu apgūšana.
• Masāžas – gan klasiskā, gan zemūdens, arī vakuuma masāža.
• Fizikālā terapija – dažādas elektroprocedūras.
• Balneo – dūņu terapija – sildošās procedūras atslābina muskuļus un uzlabo asinsriti skartajā apvidū.
• Akupunktūra.
• Medikamentozā terapija: miorelaksanti, atsāpinoša terapija, antidepresanti, lokālas pretsāpju medikamentu injekcijas. Pirms terapijas izvēles noteikti būtu jākonsultējas ar ārstu vai fizioterapeitu!

Ikviens, kurš ir izjutis galvassāpes, piekritīs, ka dzīvei bez tām ir pavisam cita kvalitāte. Bieži vien mokošas galvassāpes var mazināt vai likvidēt, ievērojot ergonomiku vai veltot laiku ikdienas vingrinājumiem. Taču katrs gadījums nenoliedzami ir individuāls, tādēļ, vislabāko risinājumu varēs sniegt ārsts.