Veicinot Latvijas enerģētisko neatkarību, AS “Latvijas valsts meži” (LVM) 2022./2023. gadā tirgū piedāvāja ap 800 tūkstošiem berkubikmetru (ap 650000 MWh) šķeldas. Visa LVM saražotā enerģētiskā šķelda tika piegādāta tikai vietējiem koksnes pārstrādes un enerģijas ražošanas uzņēmumiem.

Pieprasījuma kāpumu pēc enerģētiskajiem produktiem vietējā tirgū veicinājusi vairāku ģeopolitisko apstākļu ietekme, tostarp šķeldas importa plūsmas apstāšanās no Baltkrievijas, gāzes importa būtisks samazinājums no Krievijas, kā arī jaunu šķeldas katlumāju būvniecība vairākās Latvijas pašvaldībās, ļaujot samazināt atkarību no fosilajiem enerģijas resursiem un sekmējot atjaunojamo energoresursu izmantošanu siltumenerģijas ražošanā.

Vairākās Latvijas pašvaldībās notiek šķeldas katlu māju būvniecība vai esošo modernizācija un paplašināšana, kā piemēram, Valmierā, Cēsīs, Tārgalē, Olainē, Saldū, Liepājā u.c., kuras plāno sākt darbību jau šogad.

Jūnija beigās uzņēmuma “Liepājas enerģija” jaunā šķeldas katlumāja svinēja spāru svētkus, un plānots, ka 2023./2024. gada apkures sezonā jaunā katlumāja uzsāks savu darbību. Īstenojot projektu “Fosilā kurināmā aizstāšana Liepājā”, tiek izbūvēts jauns šķeldas siltumavots, kas apvienos triju katlumāju siltumapgādes sistēmas vienotā centralizētā siltumapgādes tīklā, pieslēdzot arī jaunus patērētājus. Projekta mērķis ir veicināt vietējo atjaunojamo energoresursu izmantošanu centralizētajā siltumapgādē, samazināt vai noturēt siltumenerģijas izmaksas pašreizējā līmenī, kā arī uzlabot katlumājas darbības efektivitāti.

Attēls: “Liepājas enerģija” arhīvs.

Savukārt, maija beigās jaunās "AS "RĪGAS SILTUMS" biokurināmas katlu mājas pamatos tika iemūrēta kapsula. Izbūvējot jauno siltumavotu, Rīgā pieaugs biokurināmā izmantošana līdz 45%. Plānots, ka katlumājai, uzsākot darbu, Rīgā pieaugs biokurināmā izmantošana līdz 45%, ļaujot samazināt fosilo energoresursu izmantošanu. AS "RĪGAS SILTUMS" valdes loceklis Raivis Elliņš, ka praktiski visus atjaunojamos resursus iegūst Latvijā, tādēļ siltumavotu attīstībai ir pozitīva ietekme uz Latvijas ekonomiku. AS "RĪGAS SILTUMS" tuvākajos gados plāno izbūvēt vēl divus jaunus siltumavotus Rīgā, un tad no atjaunojamajiem energoesursiem uzņēmums saražos vairāk nekā 90 %.

Daļu no 2022./2023. gada apkures sezonā izmantotās šķeldas "AS "RĪGAS SILTUMS" iegādājās no LVM,  tādējādi nodrošinot biokurināmā rezervi un daļu no siltumcentrālēm “Zasulauks” un “Imanta” nepieciešamās šķeldas.

Lai reaģētu uz sagaidāmo pieprasījuma kāpuma, tuvojoties apkures sezonai, LVM mērķtiecīgi gatavo krājumus, lai apmierinātu katra pircēja vajadzības pēc enerģijas ražošanai izmantojamā atjaunojamā resursa.

“Augstu novērtējam sadarbību ar pircējiem, kuriem ir svarīgs savlaicīgi noslēgts līgums un garantēts apjoms noteiktam laika periodam uz priekšu un apzināmies savu kā piegādātāja lomu, piegādes veicot siltumapgādes uzņēmumiem, kuru patēriņš ir ļoti atšķirīgs vasaras un ziemas sezonā. Savlaicīgi noslēgts līgums ļauj LVM izveidot nepieciešamos krājumus vasarā, lai veiktu ziemas patēriņam atbilstošas piegādes apkures sezonas laikā. Vienlaikus tas līdzsvaro arī šķeldas sagatavošanā iesaistīto pakalpojumu jaudas gada ietvaros”, skaidro  LVM Pārdošanas izpilddirektore Līga Ozola-Šmite. “Mēs aicinām neatlikt šķeldas iegādi uz pēdējo brīdi un gaidīsim visus esošos un potenciālos šķeldas pircējus LVM pārdošanas procedūrā,  ko tieši 2023./2024. gada apkures sezonas vajadzībām plānojam uzsākt augustā,” aicina Līga Ozola-Šmite.

Enerģētisko šķeldu LVM ražo no koku biomasas – gan no ciršanas atliekām, piemēram, zariem, galotnēm, atgriezumiem, sīkkokiem, skujām, gan no apauguma un sīkkoksnes, kas paliek mežā pēc ceļmalu un grāvju apauguma novākšanas un jaunaudžu kopšanas. Enerģētiskajai koksnei pēc tās sagatavošanas no 3 līdz 6 mēnešiem dabiski jāizžūst, lai sašķeldošanas brīdī tā sasniegtu optimālāko enerģētisko vērtību un būtu piemērota tūlītējai izmantošanai – siltuma ražošanai.