AS “Latvijas valsts meži” (LVM) pērnā gada pieredze, kad šķeldas uzglabāšanas laukumā Kuldīgā tika konstatēta produkta pašaizdegšanās, mudinājusi aktīvi meklēt risinājumus, kā minimizēt šādu situāciju atkārtošanās risku. Zināšanu apmaiņas nolūkā LVM speciālisti viesojās SIA “Schwenk Latvija”, kas savas darbības nodrošināšanai uzglabā cita veida ugunsnedrošus produktus – ogles un viegli uzliesmojošu, no pārstrādātiem atkritumiem veidotu, alternatīvo kurināmo materiālu.

Škeldas kaudzes sāk degt no iekšpuses un dzēšanas darbi ir sarežģīti – jāpārrok visa šķeldas kaudze, lai atrastu gruzdošos perēkļus. Šādu ugunsgrēku dzēšana ir gan laika, gan darba ietilpīga, tāpēc ļoti nozīmīgi ir preventīvi ugunsdrošības pasākumi.  

“Pēc viesošanās “Schwenk Latvija” rūpnīcā, stiprinājām pārliecību, cik svarīgi ir racionāli un rūpīgi izvērtēt šķeldas pašaizdegšanās riskus un pieņemt pareizos lēmumus par ieguldījumiem tehnoloģijās, salāgojot investīciju apmērus ar riskiem,” skaidro “LVM Mežsaimniecība” piegādes izpilddirektors Mārtiņš Krūze.

LVM speciālisti pēc vizītes uzņēmumā novērtē, cik būtiski laikus veikt visas iespējamās darbības, lai mazinātu ugunsnelaimes riskus – kontrolēt materiālu uzglabāšanu, veikt ikdienas termonovērošanu un uzraudzību, nodrošināt papildu uzraudzību pie pirmajām pazīmēm par iespējamu pašaizdegšanos. Papildu tam nepieciešams izstrādāt skaidru rīcības plānu gadījumiem, kad degšana sākusies.

Enerģētisko šķeldu LVM ražo no koku biomasas – gan no ciršanas atliekām, piemēram, zariem, galotnēm, atgriezumiem, sīkkokiem, skujām, gan no apauguma un sīkkoksnes, kas paliek mežā pēc ceļmalu un grāvju apauguma novākšanas un jaunaudžu kopšanas. Enerģētiskajai koksnei pēc tās sagatavošanas no 3 līdz 6 mēnešiem dabiski jāizžūst, lai sašķeldošanas brīdī tā sasniegtu optimālāko enerģētisko vērtību un būtu piemērota tūlītējai izmantošanai – siltuma ražošanai.

Lai  sekmētu atjaunojamo resursu izmantošanu un veicinātu Latvijas enerģētisko neatkarību, uzņēmums 2023. gadā plāno saražot kurināmo šķeldu 664 tūkstošu megavatstundu apjomā. “LVM Mežsaimniecība” pārdošanas izpilddirektore Līga Ozola-Šmite skaidro: “Sākot no agra pavasara līdz ar apkures sezonas noslēgumam, pieprasījums pēc šķeldas piegādēm ir būtiski samazinājies. Tomēr apzinoties, ka, iestājoties rudenim, pieprasījums atkal pieaugs, vasaras mēnešus izmantojām enerģētiskās koksnes sagatavošanai un škeldas krājumu veidošanai uzglabāšanas laukumos. Šāda pieeja ļauj reaģēt uz pieprasījuma sezonalitāti un apmierināt jebkura pircēja – kā koksnes pārstrādes, tā enerģijas ražošanas uzņēmuma – atšķirīgās vajadzības”. Vienlaikus Līga Ozola-Šmite atgādina, ka šķeldas pārdošanas process 2023./2024. gada apkures sezonai tiek uzsākts augustā un aicina šķeldas patērētājus plānot dalību pārdošanas procesā, lai apkures sezona tiktu uzsākta ar savlaicīgi noslēgtu līgumu un garantētām piegādēm.

2022. gadā šķelda tika pārdota 661,1 tūkstoša megavatstundu apmērā, ieņēmumos gūstot 17,5 miljonus eiro. Salīdzinājumā ar 2021. gadu, pērn ieņēmumi no šķeldu pārdošanas bija par 9,6 miljoniem eiro lielāki.