Pārtikas ražotāji arī sarežģītajos apstākļos spējuši atrast jaunus tirgus un kāpināt eksporta apjomus, aģentūrai LETA pauda Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas (LPUF) padomes priekšsēdētāja Ināra Šure.

Viņa skaidroja, ka, raugoties uz pandēmijas ietekmi uz pārtikas ražošanas nozari caur finanšu prizmu, šajā situācijā galvenie rādītāji, kuriem jāpievērš uzmanība, ir apgrozījums un eksports. Šādos apstākļos peļņa nav svarīgākais rādītājs, jo ir jāpārdzīvo krīze un paralēli iespēju robežās jādomā par attīstību, par darbiniekiem un esošajiem ieguldījumiem, kas nepieciešami, lai nodrošinātu ražošanas procesu.

"Līdz ar to vienkārši nav iespējams strādāt ar pozitīvu rentabilitāti, un daļa ražotāju balansē uz nulles rentabilitātes robežas," atzina Šure piebilstot, ka patlaban ir jāpārvar krīze, kā arī restorānu un ēdināšanas sektoram stabili jānostājas uz kājām.

Pēc viņas sacītā, Latvijas pārtikas, lauksaimniecības un zivsaimniecības produktu eksports 2020.gadā salīdzinājumā ar 2019.gadu, pieauga par 163 miljoniem eiro jeb 5,2%. Šure pauda, ka kopumā eksporta rādītājs ir ar stabilu "plus" zīmi, ir sasniegti pietiekami labi rezultāti, taču to noteikti nevar attiecināt uz visiem uzņēmumiem, jo individuāli situācija ir krasi atšķirīga.

Vienlaikus LPUF vadītāja norādīja - ņemot vērā, ka eksporta vērtība ir būtiski pieaugusi, 2019.gadā un 2020.gadā pārtikas, lauksaimniecības un zivsaimniecības produktu ārējās tirdzniecības bilance, jeb importa un eksporta starpība, sasniedza pozitīvu rādītāju, kas bija un ir viens no nozaru mērķiem. 

Kā minēja padomes pārstāve, imports pērn pieauga par 5% jeb 152,1 miljonu eiro.

Tāpat Šure uzsvēra, ka nozīmīgākā Latvijas pārtikas un lauksaimniecības produktu eksporta galamērķa valsts, uz kuru 2020.gadā tika eksportēti 21% no kopējās pārtikas un lauksaimniecības produktu eksporta vērtības, bija Krievija, bet, salīdzinot ar 2019.gadu, uz to eksportēto preču vērtība samazinājās par 6,2%. "Tas liecina, ka ražotāji arī sarežģītajos apstākļos spējuši atrast jaunus tirgus un kāpināt eksporta apjomus uz jau iekarotajiem ārvalstu tirgiem," secināja LPUF priekšsēdētāja.

Pēc Šures teiktā, nozīmīgākie Latvijas eksporta produkti 2020.gadā bija bezalkoholiskie un alkoholiskie dzērieni, kas veidoja 28,1% no kopējās pārtikas un lauksaimniecības produktu eksporta vērtības. Viņa arī atzina, ka 2020.gadā dzērienu vidējā eksporta vērtība ir samazinājusies par 8,3% jeb 83 miljoniem eiro.

"Kritumu piedzīvojusi vēl viena būtiska produktu grupa - piens un piena produkti, olas, medus, kas veidoja 8,4% no kopējās eksporta vērtības," sacīja Šure. Viņa minēja, ka 2020.gadā to vidējā eksporta vērtība ir samazinājusies par 5,3% jeb 15,2 miljoniem.

Savukārt, kā komentēja federācijas padomes priekšsēdētāja, pieaugums no 131 miljoniem eiro līdz 147 miljoniem eiro eksporta vērtībai ir gaļas, zivju un vēžveidīgo izstrādājumu grupā, bet miltrūpniecības produktiem - no 104 miljoniem eiro līdz 115 miljoniem eiro.

"Skatoties uz konkrētiem uzņēmumiem, neredzam būtiskus apgrozījuma pieaugumus," norādīja LPUF priekšsēdētāja, piebilstot, ka ir arī tādi izņēmumi, kuriem izdevies kāpināt apgrozījumu. Cita starpā, piemēram, Covid-19 pandēmijas ietekmē pieauga pieprasījums pēc konservētās pārtikas, tajā skaitā arī pēc zivju konserviem.

Līdztekus viņa norādīja, ka lielākoties uzņēmumi spējuši strādāt 2019.gada līmenī, ar mērenu apgrozījuma kāpumu vai arī piedzīvojuši apgrozījuma kritumu, ko sekmēja, piemēram, pandēmijas ierobežošanas pasākumu ietekme uz HoReCa jeb viesnīcu, restorānu un kafejnīcu sektora pieprasījuma sarukumu, kā arī izglītības iestādēm piegādātās produkcijas pieprasījumu.

"Mēs ceram uz Eiropas fondu vai valsts atbalstu, lai arī mazie un vidējie pārtikas ražotāji spētu kāpināt apgrozījumu un eksporta apjomus," sacīja federācijas padomes priekšsēdētāja. Tomēr viņa uzsvēra, ka svarīgākais ir atgūt stabilitāti un izvairīties no satricinājumiem, kādu piedzīvoja restorānu un sabiedriskās ēdināšanas sektors.

"Tāpat kritiski svarīga ir tuvāko gadu valsts budžeta plāna izstrāde un nodokļu sistēmas stabilitāte, jo izmaiņas var būtiski ietekmēt uzņēmumu darbību," komentēja Šure. Viņa skaidroja, ka nodokļu jomā vismaz Baltijas valstu starpā jānodrošina līdzvērtīgi konkurētspējas apstākļi. Nodokļu sistēmā jāizvairās no pārsteigumiem un papildus nodokļiem jau tā sarežģītajā laikā biznesam.

LPUF ir Latvijas pārtikas pārstrādes daudznozaru nevalstiskā organizācija, kas apvieno pārtikas uzņēmumus un profesionālās asociācijas, pārstāv ražotājus valsts un nevalstiskajās organizācijās, aizstāv biedru intereses starptautisko normatīvu izstrādē, kā arī sniedz LPUF biedriem informatīvu atbalstu. Federācijā ir apvienojušies uzņēmumi, kas aizņem vairāk nekā 60% no visa Latvijas pārtikas ražošanas tirgus. Tajā ir pārstāvētas gan nozaru asociācijas, gan vairāki desmiti lielu, vidēju un mazu uzņēmumu.