Saimnieks LV / 2020.gads (Oktobris.)

Dārzeņu audzētāju darba rezultātus daudzviet, arī Lietuvā, šogad nosaka laika apstākļi, bet realizāciju – pandēmija. Par 2020. gada meteoroloģiskajām iezīmēm no zemniekiem sevišķu sūdzību nedzird, bet ideāli tie visiem nez vai kādreiz būs. Savukārt dārzeņu realizācija šogad ir atkarīga no pandēmijas – vai būs otrais vilnis un kādi būs karantīnas ierobežojumi valstī un ES.

Lietuvā šogad tika deklarēti 10 746 ha kartupeļu stādījumu un 6204 ha dārzeņu. Šī gada deklarētā lauka dārzeņu platība ir par vairāk nekā 400 ha lielāka nekā pērn.

Lietuvas Dārzeņu audzētāju asociācijas direktore Zofija Cironkiene uzskata, ka Lietuvas dārzeņu audzēšanas saimniecības, vismaz līdz šim laikam, ir tikušas galā ar pandēmijas izaicinājumiem, un  tika darīts viss, lai dārzeņi nonāktu tirdzniecības tīklos. Dārzeņu realizāciju stipri ietekmēja sabiedriskās ēdināšanas sektora, bērnudārzu un skolu karantīnas. Z. Cironkiene saka, ka šis laiks parādīja, cik liela daļa dārzeņu tiek pārdota šim sektoram, jo ievērojami esot kritusies kāpostu un galda biešu realizācija.

Šogad galda biešu deklarētās platības samazinājušas vairāk nekā par 200 ha. To ietekmēja arī pandēmija, jo ievērojama daļa no 2019. gada ražas palika nepārdota, tādēļ zemnieki šīs kultūras sējplatības samazināja. Arī galviņkāpostus audzē mazākā platībā, toties ķiplokus šogad audzēja deklarētos 187 ha, ir arī vēl daudz ķiploku audzētāju, kas audzē tos mazās platībās.

Z. Cironskiene šī gada dārzeņu ražu vērtē kā reti labu, bet kā būs ar realizāciju? Jau tagad (septembra vidū) ierobežots kafejnīcu un restorānu darbs, skolās daudzviet atgriežas pie tālmācības, un, ja tā turpināsies un pieaugs ierobežojumi, tad tas būs vēl viens trieciens dārzeņu audzētājiem, kam pavasarī nācās samierināties ar krietniem zaudējumiem. Paņevežas rajona zemnieks Sauļus Račkauskas saka: ,,Sirds sāpēja, redzot, ka jāiznīcina 20 t galda biešu − tās nokļuva tuvākajā bioelektrostacijā. Ja līdzīga situācija būs kaimiņvalstīs, būs vēl bēdīgāk, jo liela daļa mūsu eksportējamo dārzeņu tika piegādāti to sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumiem. Eksportējām galvenokārt kartupeļus, kāpostus, galda bietes un burkānus. Šogad šis eksports bija apstājies.” Mazās saimniecības, kas audzē dārzeņus mazākos daudzumos, tos pārdod galvenokārt tirgos, kur tiem nākas konkurēt ar ievesto produkciju no Polijas.

Taču viennozīmīgi – rudens nav bijis skops! Kooperatīvās sabiedrības Bulvių namai (Kartupeļu mājas) vadītājs Remīgijs Grumčs stāsta, ka agrīno kartupeļu raža esot bijusi mazāka nekā pērn, bet vēlīnajām šķirnēm bijuši labvēlīgāki apstākļi, raža esot laba. Lietuvas kartupeļu cepelīniem noteikti pietikšot līdz pavasarim.

Ābeļdārzi dižojas ar dažādu krāsu un nokrāsu āboliem. Paņevežas rajona ābolu audzētājs Rimants Urbonāvičs teic, ka šis esot labs gads. Viņa 48 ha lielajā dārzā aug aptuveni 30 šķirņu ābeles, pārsvarā gan rudens un ziemas šķirnes. Labā ābolu raža liek uzrotīt piedurknes arī sulu spiedējiem. Ķedaiņu rajona sulas spiestuves īpašnieks Darius Mikalausks priecājas, ka šogad netrūkstot ne ābolu, ne sulas gribētāju. Beidzot esot iespēja atgūties no pagājušā gada neveiksmēm. Pērn sulu ražošanas apjomi esot bijuši par 80 % mazāki nekā vidēji iepriekšējos gados. D. Mikalauskam esot bijis plāns savu biznesu attīstīt arī Baltkrievijā. Bet kā būs tagad?

Pie lauku veltēm jāpievieno arī mežu veltes. Šoruden padevusies varena baraviku raža. Klausoties stāstus, cik baraviku katrs atradis, jāsāk domāt vai sēņotāji un makšķernieki nav no vienas dzimtas.

Vēl Lietuvā 11. oktobrī notiks parlamenta vēlēšanas. Tātad šis rudens ir atnācis ne tikai ar bagātīgu ražu, bet ar vēl bagātīgākiem un krāšņākiem politiķu solījumiem. Galvenais, lai tam būtu arī augļi!