, .
partlycloudy_day 19.2℃
Vārda dienu svin: Ritma, Ramona

Lietuvā aug cūkgaļas cenas

Dace Līce , 21-09-2020
Lietuvā aug cūkgaļas cenas

Saimnieks LV / 2020.gads (Marts.)

Lietuviešu virtuvi būtu grūti iedomāties bez cūkgaļas ēdieniem, kūpinājumiem, desām un kārtīga speķīša. Protams, Lietuvā tiek propagandēts arī veģetārisms un vegānisms, bet pagaidām lietuvieši pārsvarā joprojām ir gaļēdāji. Pašlaik cūkgaļas cenas jūtami, varētu pat teikt – krasi, kāpušas, un ekonomisti skaidro, ka uz lētāku cūkgaļu neesot, ko cerēt.

Viens Lietuvas iedzīvotājs gadā apēd aptuveni 50 kg cūkgaļas un 34 kg putnu gaļas. Lietuvā cūku skaits sarūk gadu no gada. Pēc Lietuvas Republikas Statistikas departamenta datiem, uz 2014. gada 1. janvāri Lietuvā bija 754 633 tūkstoši cūku, uz 2018. gada 1. janvāri – 611 931 un 2020. gada 1. janvāri – 572 015 tūkstoši cūku.

Vietējie cūku audzētāji pilnībā nenodrošina Lietuvas tirgu. Samazinoties cūku skaitam, aug Lietuvas cūkgaļas imports. Lietuva 60 % cūkgaļas ieved, galvenokārt no Eiropas Savienības valstīm – Polijas, Vācijas, Beļģijas u.c. Augot importam, aug arī atkarība no ārējiem tirgiem. Tur lielākais cūkgaļas patērētājs ir Ķīna, kas audzē un patērē apmēram pusi pasaulē audzēto cūku. Pēdējos gados cūku mēra dēļ Ķīnā iznīcināts liels daudzums cūku, pēc ekspertu domām šis skaits varētu būt 100 miljoni, bet pieprasījums nav mazinājies, ķīnieši nedomā atteikties no cūkgaļas savā pārtikā.

Lietuvas Agrārās ekonomikas institūta Produktu tirgus izpētes nodaļas vadītājs, pētnieks Alberts Gapšis konstatē: ,,Pirms kādiem 15 gadiem pusi cūku ganāmpulku audzēja mazās un vidējās saimniecībās, pusi – lielos kompleksos. Kad pasaulē cēlās graudu cenas, daudzi cūku audzētāji, kas audzēja graudus cūku barībai, nosprieda, ka viņiem izdevīgāk audzēt labību pārdošanai, bet ne cūku barībai. Tā mazo cūku audzētāju skaits samazinājās trīs reizes.” Kad graudu cenas pasaules tirgos kritās, tam vajadzēja sekmēt cūku audzēšanas atjaunošanu, bet sākās cūku mēra problēmas. Biodrošības prasības jāievēro visām – lielām un mazām saimniecībām. Nespējot nodrošināt bioprasību izpildi, daļa saimniecību atteicās no cūku audzēšanas.

Savukārt mazie cūku audzētāji sūdzas par realizācijas grūtībām, jo pārstrādātāji pērk liemeņus (kautķermeņus) tur, kur tie lētāki – kaut vai tajā pašā kaimiņvalstī Polijā. A. Gapšis ir pesimistiski noskaņots: ,,Ja situācija nemainīsies, nekas netiks darīts, cūku skaits vēl samazināsies. Cūkas būs tik ilgi, kamēr turēsies cūku audzēšanas kompleksi, kuru vairākums ir dāņu rokās. Ja nebūs šo kompleksu, tad Lietuvā cūku nāksies meklēt ar uguni. Tie, kuri mīl ēst cūkgaļu, nedomā no kurienes, tā nāk.”

Lietuvas Cūku audzētāju asociācijas direktors Aļģis Baravīks lēš, ka cūkkopības nākotne ir miglā tīta. Jaunu fermu pēdējās desmitgadēs nav nācis klāt, taču katru gadu slēdz vienu, divas fermas. Tie, kas savulaik atteicās no cūku audzēšanas, tagad pievērsušies putnu, liellopu audzēšanai vai citām nozarēm, un nekas neliecina, ka viņi atgriezīsies pie cūku audzēšanas. A. Baravīks min vēl vienu pēdējos gados aktuālu problēmu – iedzīvotāju, zemes īpašnieku sūdzības par smakām. Daudz ir runu, protestu akciju pret smirdoņu, vides piesārņošanu utt., taču Lietuva ieved cūkgaļu no Vācijas – bet vai tad tur nesmird? Arī ēnu tirdzniecībai ir ietekme, tā galvenokārt ir vērojama tirgos, pārdevēji apgalvo, ka cūciņa ir vietējā, bet bieži vien tā ir atvesta no Polijas.

Optimismu nepauž arī Lietuvas Gaļas pārstrādātāju asociācijas direktors Egīdijs Mackēvičs: ,,Lietuva neaudzē pietiekoši daudz cūku, tāpēc esam atkarīgi no ārējiem tirgiem. Pārstrādes uzņēmumi pērk liemeņus par tādu cenu, par kādu tos pārdod. Pēdējos gados visvairāk cenas iespaido cūku mēris Ķīnā.” Cūkgaļas un tās produktu cenu kāpums, iespējams, veicinās patērētājus vairāk pirkt jau tā populāro un lētāko putnu gaļu. E. Mackēvičs: ,,Patēriņa samazināšanās savukārt ietekmē gaļas pārstrādātājus. Lietuvas pircēji nav lojāli pret vietējo produkciju. Pircēji gan saka, ka dodot priekšroku vietējai cūkgaļai, bet, ja poļu cūkgaļa būs par desmit centiem lētāka, – izvēlēsies to.”

Lietuvā 2020. gadā (uz š.g. 18. februāri) Āfrikas cūku mēris saimniecībās nav konstatēts, 2019. gadā konstatēti 19 cūku mēra infekcijas gadījumi nelielās saimniecībās, kur cūkas audzēja savam patēriņam. Kopumā bija iznīcinātas 184 cūkas.

Cūku audzētāju asociācijas direktors A. Baravīks izsaka nožēlu, ka nav valsts politikas, kas skaidri deklarētu, ka cūkkopība Lietuvā ir svarīga nozare. Tam piebalso arī E. Mackēvičs: ,,Problēma, ka Lietuva nenodrošina savu cūkgaļas patēriņu, būtu risināma valsts līmenī.”

Iesakām izlasīt Skatīt vairāk
AMAZONE nosaka jaunus standartus kombinētajiem izkliedētājiem!
AMAZONE nosaka jaunus standartus kombinētajiem izkliedētājiem!

AGRITECHNICA 2023 laikā AMAZONE prezentēja jauno minerālmēslu izkliedētāju ...

Govju virusālā diareja – pasaules mēroga izaicinājums piena lopkopībā
Govju virusālā diareja – pasaules mēroga izaicinājums piena lopkopībā

Govju virusālā diareja (Bovine viral diarrhoea, BVD) ir liellopu infekcijas...

Tukuma piens attīstības stāsts
Tukuma piens attīstības stāsts

Tukuma piens ir viens no lielākajiem piena pārstrādes uzņēmumiem Latvijā. S...

SIA "Naukšēni" – inovatīvi un droši sava ceļa meklējumos
SIA "Naukšēni" – inovatīvi un droši sava ceļa meklējumos

SIA Naukšēni Valmieras novadā izveidojusies no savulaik spēcīgās kopsaimnie...