Latvijā pērn bija 2300 lielo lauku saimniecību ar apgrozījumu virs 100 000 eiro gadā, kas apsaimniekoja 51% no lauksaimniecībā izmantojamās zemes, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie 2020.gada lauksaimniecības skaitīšanas provizoriskie rezultāti.

Tikmēr 7900 vidējā lieluma saimniecības ar apgrozījumu 15 000 - 99 900 eiro gadā apsaimniekoja 26,3% no lauksaimniecības zemes, bet 58 800 mazās saimniecības ar apgrozījumu līdz 14 900 eiro gadā apsaimniekoja 22,7% lauksaimniecības zemes.

CSP apkopotā informācija arī liecina, ka 2020.gadā lauksaimniecībā kopumā bija nodarbināti 185 400 cilvēki, no kuriem 155 400 jeb 83,8% bija nodarbināti pastāvīgi un 30 000 jeb 16,2% - uz laiku. Lielākā daļa no viņiem - 133 700 cilvēki jeb 86,1% no pastāvīgi nodarbinātajiem - bija saimniecību īpašnieki un viņu ģimenes locekļi.

Kopš 2001.gada, kad notika pirmā lauksaimniecības skaitīšana pēc neatkarības atgūšanas, pastāvīgi nodarbināto skaits lauksaimniecībā ir samazinājies par 110 100 jeb 41,5%.

No kopējā lauksaimniecībā nodarbināto skaita 88,7% pērn strādāja nepilnu laiku, tas ir, mazāk nekā 1840 stundas gadā. Pilnu darba dienu jeb 1840 stundas gadā lauksaimniecībā strādāja 17 500 jeb 11,3% nodarbināto, kas ir par 13,5 procentpunktiem mazāk nekā 2001.gadā.

Nepilnu darba dienu pārsvarā strādāja nodarbinātie augkopības saimniecībās, kur raksturīgs sezonas darbs.

Lielāko daļu jeb 93,1% lauku saimniecību vadīja paši īpašnieki, 1,5% - īpašnieka laulātais, 3,7% - cits ģimenes loceklis, un tikai 1,7% saimniecību vadīja persona, kas neietilpst ģimenē.

Analizējot vecuma struktūru, 60,3% jeb 41 600 saimniecību vadītāji bija vecāki par 54 gadiem, no tiem 39 500 bija arī saimniecības īpašnieki. Vecuma grupā no 18 līdz 34 gadiem bija 3600 jeb 5,2% saimniecību vadītāju.

CSP dati arī liecina, ka 49,7% lauku saimniecību vadītāju pērn bija tikai praktiskā pieredze lauksaimniecībā, kas ir par 20 procentpunktiem mazāk nekā pirms 20 gadiem. Salīdzinot ar iepriekšējām lauksaimniecības skaitīšanām, pieaudzis vadītāju skaits ar arodizglītību vai profesionālo vidējo izglītību lauksaimniecībā un pamatapmācību lauksaimniecībā - tādu ir attiecīgi 22,4% un 20,7%. Tomēr vēl arvien tikai 7,2% lauku saimniecību vadītāju ir augstākā izglītība lauksaimniecībā.

Salīdzinot saimniekošanas veidus Latvijas laukos, CSP secinājis, ka bioloģisko saimniecību skaits pēdējo desmit gadu laikā ir palielinājies par 19,9%. Pērn Latvijā bija 4000 saimniecību, kas pielietoja bioloģiskās lauksaimniecības metodes un apsaimniekoja 285 500 hektārus jeb 14,5% lauksaimniecībā izmantojamās zemes, kas ir divreiz vairāk nekā 2010.gadā.

Bioloģiskajās saimniecībās lielākās platības aizņem pļavas un ganības (46,3%), aramzemē sētie zālāji (23,4%) un graudaugi (22,2%). CSP dati liecina, ka pērn Latvijā bioloģiski audzēja 26,3% liellopu, 13% slaucamo govju, 39,5% aitu, 22,5% kazu un 1,2% dējējvistu.

Kopumā galvenie specializācijas virzieni bioloģiskajās saimniecībās 2020.gadā bija ganāmo lauksaimniecības dzīvnieku audzēšana, izņemot piena lopkopību (29,7%), piena lopkopība (22,1%) un jauktā augkopība un lopkopība (18,6%). Pirms desmit gadiem piena lopkopībā bija specializējušies 36% bioloģisko lauku saimniecību.

Plašāka informācija par 2020.gada lauksaimniecības skaitīšanas provizoriskajiem rezultātiem - par lauku saimniecību skaitu, vidējiem lielumiem, zemes izmantošanu, lauksaimniecības dzīvniekiem un nodarbinātajiem lauksaimniecībā reģionos un novados - ir pieejama CSP oficiālās statistikas portālā.