Valdība, 27. jūnijā, apstiprinājusi Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavotos grozījumus meža aizsardzības noteikumos, nosakot, ka lēmumu par meža kaitēkļu masveida savairošanās vai slimību izplatīšanās situācijas noteikšanu, saimnieciskās darbības ierobežojumus un īstenojamos pasākumus, lai apkarotu kaitēkļus un slimības vai apturētu to izplatīšanos, turpmāk pieņems Valsts meža dienesta (VMD) ģenerāldirektors.

Turpmāk situācijā, kad konstatēts straujš meža kaitēkļu vai slimību savairošanās risks, VMD ģenerāldirektoram jāsasauc ekspertu darba grupa, kurā izvērtē Latvijas Valsts mežzinātnes institūta “Silava” (LVMI “Silava”) mežsaimniecības biotisko riska faktoru monitoringa informāciju un VMD informāciju par izsniegtajiem sanitārajiem atzinumiem un rosina noteikt meža kaitēkļu masveida savairošanās vai slimību izplatīšanās situāciju, ierobežošanas pasākumus, kā arī  periodu, uz kuru nosakāma meža kaitēkļu masveida savairošanās vai slimību izplatīšanās situācija. Tāpat ekspertu darba grupa rosina noteikt meža kaitēkļu masveida savairošanās vai slimību izplatīšanās situācijas teritoriju – visā valstī, administratīvajā teritorijā vai administratīvās teritorijas daļā.

Balstoties uz ekspertu darba grupas izvērtējumu, VMD ģenerāldirektors pieņem lēmumu par meža kaitēkļu masveida savairošanās vai slimību izplatīšanās situācijas noteikšanu, darbības teritoriju (visā valstī, administratīvajā teritorijā vai administratīvās teritorijas daļā), veicamajiem meža kaitēkļu masveida savairošanās vai slimību izplatīšanās ierobežošanas pasākumiem un lēmuma darbības termiņu.

Noteikumi noteic, ka lēmums par egļu astoņzobu mizgrauža (Ips typographus) masveida savairošanās situāciju VMD ģenerāldirektoram jāpieņem līdz kārtējā gada 31. janvārim.

Ekspertu darba grupā iesaistāmi entomologi, fitopatologi un meža nozares eksperti no LVMI “Silava”, Latvijas Universitātes, Valsts augu aizsardzības dienesta, Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes, akciju sabiedrības “Latvijas valsts meži”, Latvijas Meža īpašnieku biedrības, Latvijas Kokrūpniecības federācijas, Dabas aizsardzības pārvaldes, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas un Zemkopības ministrijas. VMD ekspertu darba grupai var piesaistīt arī citus speciālistus, kuriem ir speciālās zināšanas konkrēto meža kaitēkļu vai slimību jomā.

VMD ģenerāldirektoram ekspertu darba grupa jāsasauc pēc nepieciešamības, bet ne retāk kā reizi gadā – mēneša laikā pēc LVMI “Silava” mežsaimniecības biotisko riska faktoru monitoringa rezultātu saņemšanas.

Lēmumu par meža kaitēkļu masveida savairošanās vai slimību izplatīšanās situāciju VMD ģenerāldirektors var atcelt pirms noteiktā termiņa, ja saskaņā ar LVMI “Silava” mežsaimniecības biotisko riska faktoru monitoringa rezultātiem meža kaitēkļu masveida savairošanās vai slimību izplatīšanās ir ierobežota un novērsta.