Saimnieks LV / 2020.gads (Septembris.)

Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra rīkotā e–lauku diena jūnija beigās sniedza ieskatu dažādos bioloģiskās graudkopības aspektos. Šajā reizē Lauku diena tika veltīta diviem demonstrējumiem bioloģiskajās saimniecībās: par augu maiņas ietekmi uz slimībām, kaitēkļiem un nezāļu izplatību un kaļķošanas materiālu izmantošanu augsnes ielabošanai bioloģiskajā lauksaimniecībā.

Aktuālās problēmas un risinājumi bioloģisko graud­augu audzēšanā
Semināra sākumā Agroresursu un ekonomikas institūta (AREI) vadošā pētniece Līvija Zariņa ieskicēja vairākas problēmas un risinājumus bioloģisko graudaugu audzēšanā. Kā vienu no lielākajiem izaicinājumiem pētniece minēja cīņu ar nezālēm. Taču risinājumus šai problēmai var rast, vien balstoties uz katru konkrēto situāciju katrā konkrētajā saimniecībā. Pareizās prasmes un rīcība īstajā laikā var ļaut bioloģiskajiem lauksaimniekiem pietuvoties tam ražas līmenim, kas tiek sasniegts konvencionālajās saimniecībās, izmantojot ķīmiskos produktus.

Nezāļu kontrolē ir laikus jādomā par profilaktiskiem pasākumiem. Tāpat nezāļu populāciju attīstību ietekmē augkopja pieņemtie lēmumi un rīcība:

• iepriekšējās ražas novākšanas laiks – novāc laikus vai ļauj nezālēm nogatavināt sēklas;
• iepriekšējās ražas atlieku pārvaldība;
• augsnes apstrādes veids un grafiks – pavasarī vai rudenī;
• auglības pārvaldība, augsnes pH pielāgošana;
• šķirnes izvēle;
• tīru sēklu izmantošana;
• stādīšanas datums;
• izsējas norma;
• atstarpe starp rindām – arī AREI pašlaik notiek izmēģinājumi, variējot dažādus platumus un rindu starpu rušināšanu labības sējumos, kas uzrāda atšķirīgus rezultātus dažādās kultūrās;
• kultūraugu mēslošana.

Bioloģiskajā graudkopībā nezāļu ierobežošanu būs teju neiespējami īstenot bez ecēšām – visticamāk, pat trīs dažādu veidu. Tieši tāpat liela nozīme ir augu maiņai, bet tā precīzi strādās tad, ja tiks ņemts vērā augsnes veids jeb mehāniskais (granulometriskais) sastāvs, kas var mainīties pat viena lauka ietvaros. Tāpēc saimniekiem ir ieteicams veikt augsnes analīzes. No visām labības sugām mieži ir tie, kas vislabāk augs dažādu sastāvu augsnēs. Taču mieži un arī kvieši samērā slikti cīnās ar nezālēm, un pēc tiem lauks parasti ir stipri nezāļains. Pašlaik arī daudzi selekcionāri pasaulē strādā pie efektīvām bioloģiskās labības šķirnēm, kas spēj cīnīties ar nezāļu klātbūtni.

Skandināvijas valstīs ir veikti pētījumi par to, kad visefektīvāk ir veikt ecēšanu, taču te lēmumu var pieņemt, ņemot vērā laikapstākļus un konkrēto sējumu. Nav konkrēti definēta laika, kad var veikt pirmo ecēšanu – jau sagatavojot augsni vai līdz labības sadīgšanai. Galvenais – veikt ecēšanu tad, kad nezāles vēl ir attīstības stadijā, nevis jau sadīgušas un iesakņojušās, lai iegūtu maksimālo efektu ar pirmo ecēšanas reizi. Ecēšana labi palīdz īsmūža divdīgļapu nezāļu (balanda, kumelīte u.c.) ierobežošanai, bet, lai ierobežotu daudzgadīgās nezāles, jau nopietnāk jāpiedomā pie augsnes pamatapstrādes. Nav arī skaidru pierādījumu, ka ecēšana jāveic gan pirms, gan pēc nezāļu sadīgšanas, jo ražas pieaugums var nebūt tik ievērojams, lai attaisnotu ieguldītās pūles. Katrā vietā un katros apstākļos nezāļu uzvedība būs atšķirīga.

Rezumējot Līvija Zariņa norāda, kas svarīgākie aspekti bioloģisko graudaugu audzēšanā ir, pirmkārt, augsnes kvalitāte, kas atbilst izvēlētajām sugām, otrkārt, efektīva nezāļu ierobežošana, treškārt, kvalitatīva bioloģiskā sēkla (ir jūtams deficīts), ceturtkārt, precīzi aprakstītas lauku vēstures. Būtiski ir apzināties saimniecībā esošās problēmas, saprast savus resursus, nemitīgi izglītoties un mācīties no citu kļūdām.

Demonstrējums Augu maiņas ietekme uz slimību un kaitēkļu attīstību graudaugu sējumos ierīkots ar mērķi praktiski nodemonstrēt augu maiņas ietekmi uz slimību un kaitēkļu attīstību graudaugu sējumos. Tas ierīkots Madonas novada Liezēres pagastā bioloģiskajā z/s Vidus Stukules un norisinās no 2018. līdz 2022. gadam. Lai sasniegtu demonstrējuma mērķi, pirms ierīkošanas tika saplānoti četri varianti – graudaugi tiek sēti:

• pēc graudaugiem, kas vienā vietā auguši tikai vienu gadu (1. variants);
• pēc graudaugiem, kas vienā vietā auguši divus gadus pēc kārtas, – standarta līdzšinējā prakse (2. variants);
• pēc rapšiem vai pākšaugiem (3. variants);
• bezmaiņas sējumos – katru gadu tiek sēti graudaugi (4. variants).

Demonstrējuma lauka platība – 2.5 ha, lauka agroķīmiskie rādītāji: pH – 6.8, organiskā viela – 3.8 %, K₂O – 78 mg/kg, P₂O₅ – 32 mg/kg, Mg – 758 mg/kg, Ca –1516 mg/kg.

No četriem demonstrējuma variantiem 2019. gadā laukā varēja salīdzināt divus variantus: 3. un 4. Abos variantos auga ziemas kviešu šķirne ‘Edvīns’, 3. variantā pēc zirņiem, 4. variantā jeb bezmaiņas variantā (katru gadu tiek sēti graudaugi) – pēc vasaras kviešiem. Pārējos trīs laukos auga zirņi, griķi un ziemas kvieši ‘Edvīns’ pēc āboliņa, kas tika mulčēts. Sākot ar ziemas kviešu sadīgšanu rudenī, regulāri vērtēts sējumu fitosanitārais stāvoklis un veikti fenoloģiskie novērojumi, pavasarī līdz ar veģetācijas atjaunošanos tie tika turpināti. Rudenī līdz veģetācijas perioda beigām novembra vidū ziemas kvieši sasniedza AE 13–21 attīstības fāzi, vidēji 380–400 augi/1 m² gan bezmaiņas variantā, gan pēc zirņiem. Ziemas beigās Liezēres pusē sniega sega izveidojās uz nesasalušas augsnes, tas veicināja sniega pelējuma attīstību. Pavasarī pēc sniega nokušanas variantā pēc zirņiem uz 1 m² bija saglabājušies vidēji 215 augi, bezmaiņas variantā dzīvi palikuši vidēji 190 augi/m².

Lai ierobežotu nezāles, cerošanas fāzes beigās visos ziemas kviešu variantos ar garpirkstu ecēšām veica sējumu ecēšanu un sarkanā āboliņa piesēju, izsējot 9 kg/ha. 2019. gadā gadā demonstrējuma laukā jau maijā ziemas kviešos sāka attīstīties kviešu lapu dzeltenplankumainība. Bezmaiņas variantā (4. variants) vārpošanas fāzes beigās tās izplatība bija virs 80 %, attīstības pakāpe 15 % no augšējo lapu virsmas, bet pēc zirņiem un āboliņa tās izplatība līdz 40 %, attīstības pakāpe arī mazāka 5–10 %. Maija pēdējā dekādē daudzviet Latvijā, arī virs demonstrējuma lauka bija novērojamas lietusgāzes. Tas veicināja stiebru pamatnes slimību attīstību. Vārpošanas fāzē parādījās acsveida plankumainības un baltvārpainības tipiskās pazīmes. Bezmaiņas variantā to izplatība bija 2–3 reizes lielāka nekā variantos pēc āboliņa un zirņiem. Jūnija vidū uz ziemas kviešiem varēja atrast labību lapgraužu kāpurus un imago, to izplatība bija līdz 10 %, pa variantiem neatšķīrās. Turpinoties kviešu nogatavošanās procesam, uz vārpām parādījās kviešu vārpu plēkšņu plankumainības simptomi, bezmaiņas variantā izplatība 10 %, pēc zirņiem un āboliņa nedaudz mazāka 8–10 %. Pirms novākšanas uz vārpām varēja novērot melno sodrējumu, bezmaiņas variantā tā izplatība uz pusi lielāka. Iegūtā ziemas kviešu raža pēc zirņiem 1.5 t/ha, pēc āboliņa 1 t/ha, bezmaiņas variantā 0.8 t/ha. No iegūtajiem datiem 2019. gadā var secināt, ka augu maiņai bija būtiska nozīme ziemas kviešu slimību ierobežošanā.

Saskaņā ar metodiku šogad demonstrējuma laukā tiek salīdzināti trīs varianti: 1. variants – divos laukos aug vasaras kvieši pēc ziemas kviešiem, 2. variants – ziemas kvieši pēc zirņiem, 4. variants – bezmaiņas variantā aug auzas pēc ziemas kviešiem. Vienā laukā aug zirņi pēc griķiem. Demonstrējuma laukos arī šogad tiek vērtēts sējumu fitosanitārais stāvoklis un veikti fenoloģiskie novērojumi. Lapu plankumainības – dzeltenplankumainība un pelēkplankumainība – ziemas kviešu laukā parādījās jūnija sākumā, jūnijā slimības turpināja attīstīties, pakāpjoties uz trim augšējām lapām, ziedēšanas sākumā abu slimību izplatība līdz 100 %, attīstības pakāpe dzeltenplankumainībai līdz 25 %, pelēkplankumainībai līdz 5 %. Uz auzām jau trīs lapu stadijā parādījās auzu lapu brūnplankumainība. Jūnijā, auzām attīstoties, slimība pakāpās uz augšējām lapām – izplatība 10 %, attīstības pakāpe 2 %. Vasaras kvieši jūnija beigās bija sasnieguši attīstītas karoglapas stadiju, slimības vēl netika  konstatētas. Demonstrējuma laukā šogad visos graudaugos lapas bojājuši lapgraužu kāpuri, vidēji izplatība 2.0 %, invāzijas pakāpe 20 %. Pēc ražas nokulšanas tiks analizēti rezultāti un novērtēta augu maiņas ietekme šajā gadā.

Otrs demonstrējums Dažādu augsnes kaļķošanas materiālu un tehnoloģiju demonstrējums un efektivitāte bioloģiskajā saimniecībā vērsts uz skābu augšņu auglības uzlabošanu, izmantojot kaļķošanas materiālus. Kaļķošanas materiālu iestrāde uzlabo augsnes struktūru (veido optimālu gaisa un mitruma līmeni), palielina augsnes bioloģisko aktivitāti un barības vielu pieejamību, tādējādi arī palielinot kultūraugu ražu un tās kvalitāti. Demonstrējums z/s Andžaki Dundagas novadā uzsākts 2018. gadā un ilgs piecus gadus. Tas ierīkots laukā, kurā auga mazražīgs ilggadīgais zālājs, kas sēts 2015. gadā. Veicot zālāja novērtēšanu, bija redzams, ka pamatā tajā aug dažādas mazvērtīgas zālaugu sugas un sārņaugi, vērtīgo tauriņziežu un stiebrzāļu īpatsvars bija neliels. Augsnes agroķīmiskās analīzēs norādīja zālāja sliktā stāvokļa iemeslus – zemo pH līmeni – 4.4 (pārējie analīžu rādītāji – organiskās vielas saturs 4.7 %; K₂O – 72; P₂O₅ <14; Mg – 125; Ca – 679).

LLKC augkopības konsultante Laura Kirsanova norādīja, ka bez augsnes pamatkaļķošanas veikšanas laukā ar tik zemu pH līmeni nebūtu lietderīgi veikt zālāja atjaunošanas darbus, jo tie nesniegtu gaidīto ražas pieaugumu. Augsnes kaļķošana tika veikta 11.09.2018., katrā no demonstrējuma variantiem 0.5 ha platībā izkliedējot atbilstošo kaļķošanas materiālu – ātras iedarbības granulētu kaļķi, lēnas iedarbības smalki samaltu dolomītu, lēnas iedarbības rupja maluma dolomītu, lēnas iedarbības sijātu kaļķakmeni un lēnas iedarbības smalki samaltu kaļķakmeni. Kaļķošanas materiāls izvēlēts atbilstoši ES Regulas Nr. 889/2008 I pielikumam, kas nosaka, ka bioloģiskajā lauksaimniecībā ir atļauts augsnes ielabošanai izmantot šādus kaļķošanas materiālus: dabiskas izcelsmes kalcija karbonātu, piemēram, krītu, merģeli, smalcinātu kaļķakmeni, Breton ameliorant (merģeli) un fosfātkrītu. Latvijā pieejamo dažādo kaļķošanas materiālu izmaksas ievērojami atšķiras: ātras iedarbības kaļķakmens milti, ierīkojot demonstrējumu, maksāja 120 EUR/t, dolomītmilti – 2.20 EUR/t, lēnas iedarbības sijāti kaļķakmens milti – 12 EUR/t , lēnas iedarbības malti kaļķakmens milti – 24 EUR/t.

Pēc kaļķošanas materiāla izkliedes laukā 2018. gadā tika sēti ziemas kvieši. Pagājušajā gadā sausais laiks atstāja negatīvu ietekmi uz to ražu. Salīdzinot iegūtās 2019. gada ražas pa variantiem, ātras iedarbības granulētie kaļķi devuši lielāko ietekmi uz ražu (1.65 t/ha, salīdzinot ar 1.5 t/ha kontroles laukā), savukārt veiktās augšņu agroķīmiskās analīzes atklāj, ka visos variantos, kur izmantots kaļķojamais materiāls, palielinājies pH līmenis, taču visātrāko ietekmi uz pH līmeni atstājis smalki malts kaļķakmens – pH līmenis paaugstinājies no 4.4 līdz 5.6. LLKC augkopības konsultante Laura Kirsanova norādīja, ka kaļķošanas materiāla izmantošana izjaukusi Mg un Ca attiecību, kas optimālos apstākļos ir 1:5, tāpēc būtu pareizāk smalki maltos kaļķakmens miltus lietot kopā ar dolomītmiltiem.

Saskaņā ar augu maiņas plānu šī gada 18. aprīlī demonstrējuma laukā iesētas auzas ‘Laima’. Auzu sēja tika veikta savlaicīgi, kad augsnē bija optimāls mitruma līmenis. Meteoroloģiskie apstākļi līdz pat šim brīdim ir bijuši labvēlīgi – nav bijuši izteikti sausuma periodi vai nokrišņu pārbagātība. Salīdzinot ar pagājušo gadu, laika apstākļi graudaugu audzēšanai ir ievērojami labāki. Laura Kirsanova norādīja, ka, apsekojot laukus 5. maijā, 26. maijā un 22. jūnijā, netika novērota būtiska nezāļainība, kā arī slimības un kaitēkļi. Veicot lauka apsekojumu auzu augšanas sākumstadijās,  atšķirības pa variantiem vizuāli nevar skaidri pamanīt, un, veicot augu uzskaites, kad augi bija sasnieguši trīs lapu stadiju AS 12/13, augu skaitam vienā metrā pa variantiem nebija būtisku atšķirību. Apsekojot sējumu vārpošanas vidū AS 53/54, ir vizuāli novērojams, ka variantos, kur lietoti dolomītmilti un kaļķakmens, auzas izskatās labāk – tās ir nedaudz tumšākas, ar lielākām skarām. Saskaitot graudus skarā, šis vizuālais novērojums apstiprinājās: 1. un 2. variantā skarā vidēji 22 graudi, 3. un 4. variantā – 24 graudi, 5. variantā – 29 graudi un 6. variantā – 30 graudi. Tomēr izdarīt secinājumus vēl pāragri. Atliek gaidīt vasaras otro pusi, kad atkal tiks veikta iegūtās ražas, augsnes analīžu un variantu salīdzināšana.

Demonstrējumi ierīkoti LAP 2014.–2020. apakšpasākumā Atbalsts demonstrējumu pasākumiem un informācijas pasākumiem. LAD līguma Nr. LAD240118/P14, demonstrējuma tēma: Dažādu augsnes kaļķošanas materiālu un tehnoloģiju demonstrējums un efektivitāte, un LAD līguma Nr. LAD240118/P26., demonstrējuma tēma: Augu maiņas ietekme uz slimību un kaitēkļu attīstību graudaugu sējumos.