Saimnieks LV / 2024.gads (Novembris)

Nevienu nepārsteidz, ka pārtikas zīmoliem un nozares uzņēmumiem ir vērā ņemama ietekme uz vidi. Pārtikas un lauksaimniecības produktu ražošanai – dažādu kultūraugu, dzīvnieku izcelsmes produktu audzēšanai, pārstrādei un izplatīšanai – ir liela emisiju intensitāte, kur puse no pasaules apdzīvojamās zemes tiek izmantota lauksaimniecībai. Augošas populācijas pabarošana globalizētajā un konkurētspējīgajā pasaulē nav viegls uzdevums, efektivitāte vēsturiski ir rasta ražošanas platību un procesu intensifikācijā, pieaugošā izejvielu izmantošanā, kas vienlaikus ir saistīta ar finansiālo peļņu. Diemžēl, tā kā lauksaimniecisko ražošanu tieši ietekmē vietējie laikapstākļi, tā vienlaikus gan rada klimata pārmaiņas, gan arī cieš no tām.

Reaģējot uz dažādu atbilstības un patērētāju spiedienu risināt klimata pārmaiņu un emisiju problēmas, daudzi pārtikas nozares uzņēmumi ir izvirzījuši vērienīgus mērķus emisiju samazināšanai. Taču nav iespējams uzlabot to, ko nemēra, tāpēc pirmais solis pirms jebkura mērķa ir dažādu emisiju avotu izzināšana uzņēmuma darbībā. Pasaulē uzņēmumu emisijas (visprecīzāk formulēts Siltumnīcefekta gāzu protokolā) tiek iedalītas trīs kategorijās. Pirmā un otrā (Scope 1 un 2) darbības joma attiecas uz tiešajām emisijām, kas rodas no darbībām, kas tiešā veidā kontrolē uzņēmums, tostarp (attiecīgi) fosilā kurināmā (piemēram, ogļu, gāzes, naftas) tiešu sadedzināšanu vai emisiju izplūdi un elektroenerģijas patēriņu.

Savukārt trešā (Scope 3) ir emisiju kategorijas stūrakmens, kas attiecas uz visām netiešajām kopējā procesa emisijām...

Pilnu rakstu lasiet novembra SAIMNIEKS LV numurā!