, .
cloudy 20.5℃
Vārda dienu svin: Olga, Zita, Liega, Zigita

Lauksaimnieku ietekme piegādes ķēdē ir jāstiprina, bet administratīvais slogs Kopējā lauksaimniecības politikā – jāmazina

Zemkopības ministrija , 29-01-2025
Lauksaimnieku ietekme piegādes ķēdē ir jāstiprina, bet administratīvais slogs Kopējā lauksaimniecības politikā – jāmazina

27. janvārī, Eiropas Savienības (ES) Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes (Padomes) sanāksmē Briselē dalībvalstu ministri sprieda, kā stiprināt lauksaimnieku ietekmi kopējā piegādes ķēdē un ko mainīt Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) īstenošanā, lai mazinātu birokrātiju un pārmērīgo administratīvo slogu lauksaimniekiem un ES dalībvalstīm. 

Ņemot vērā pagājušajā gadā notikušos lauksaimnieku protestus, Eiropas Komisija (EK), uzklausot arī dalībvalstu, tajā skaitā Latvijas ierosinājumus, ir publicējusi priekšlikumus par nepieciešamību palielināt lauksaimnieku ietekmi pārtikas piegādes ķēdē un stiprināt pārrobežu sadarbību, lai novērstu negodīgas tirdzniecības praksi. Diskusijas laikā Padomē Latvija atzinīgi novērtēja EK ierosinājumus, tomēr uzsvēra, ka situācijas mainīšanai nevis atkal jānosaka jaunas prasības, bet gan jāvienkāršo jau esošās, lai tās sniegtu patiesu labumu ražotājiem.

Arī diskusijā par KLP vienkāršošanu Latvija uzsvēra, ka jau šajā plānošanas periodā jāveic nozīmīgas izmaiņas ES tiesību aktos. To, ka izmaiņas KLP īstenošanā ir jāveic, dalībvalstis vienbalsīgi atbalstīja jau 2024. gada septembrī, kad Latvija izvirzīja izmaiņu izskatīšanu Padomē. Latvija nemainīgi uzskata, ka ir nepieciešams lielāks uzsvars uz KLP sasniedzamajiem rezultātiem, vienkāršojot to ziņošanu un mazinot dažādiem tehnisku datu uzskaites un ziņošanas veidu ietekmi. Tāpat svarīgi paredzēt lielāku elastīgumu esošo nosacījumu piemērošanā, lai stabilizētu lauksaimnieku finansiālo situāciju un nekavētu lauksaimniecisko ražošanu, kas ir nozares pamatuzdevums. 

Savukārt viedokļu apmaiņā par ES ārējo tirdzniecību Latvija atkārtoti aicināja EK nekavēties un paaugstināt kopējos muitas tarifus produktiem no Krievijas un Baltkrievijas, piemēram, zivīm, graudaugu, dārzeņu un augļu produktiem, cukura un kakao izstrādājumiem, alum u.c.  

Diskutējot par ES brīvās tirdzniecības nolīgumiem, Latvija pozitīvi novērtēja dažādu esošo un potenciālo nolīgumu radītās iespējas ES ražotājiem trešo valstu tirgos, vienlaikus atgādinot par vienlīdzīgu konkurences apstākļu nodrošināšanu gan labturības un ražošanas standartiem, gan vides nosacījumos ar trešo valstu produkciju, kas ienāk ES.

Latvijas delegāciju Padomē vadīja Zemkopības ministrijas valsts sekretārs Ģirts Krūmiņš.

 

 

 

Iesakām izlasīt Skatīt vairāk
LAD: Lauku atbalsta dienests atgādina par zālāju apsaimniekošanas termiņiem
LAD: Lauku atbalsta dienests atgādina par zālāju apsaimniekošanas termiņiem

Tuvojoties zālāju apsaimniekošanas termiņiem, Lauku atbalsta dienests (LAD)...

Premjers ar lauksaimniekiem pārrunā iespējas mazināt izejvielu cenu kāpumu
Premjers ar lauksaimniekiem pārrunā iespējas mazināt izejvielu cenu kāpumu

Lai kopā ar Latvijas lauksaimniekiem pārrunātu nozares aktuālākos izaicināj...

Ja to var ēst, mēs Zemgalē to varam saražot
Ja to var ēst, mēs Zemgalē to varam saražot

Pagājušajā gadā Zemgales reģiona attīstība kopumā bija stabila un ļoti tuva...

Labības kulšanas pirmie rezultāti ir labāki nekā pērn
Labības kulšanas pirmie rezultāti ir labāki nekā pērn

Ziemas miežu, ziemas rapša un agro ziemas kviešu kulšanas pirmie rezultāti ...