Efektīvas un ilgtspējīgas lauksaimniecības pamatelements ir augsnes agroķīmiskās analīzes. Analīzes sniedz priekšstatu par augsnes īpašībām un auglību, ļauj plānot augsnes stāvoklim atbilstošu augseku, ražu, mēslošanu un kaļķošanu. Neveicot augsnes ielabošanas pasākumus, ilgtermiņā pasliktinās augsnes stāvoklis, piemēram, augu barības elementi tiek iznesti ar kultūraugu ražu, augsnes reakcija tiek paskābināta, lietojot mēslošanas līdzekļus, u.c.

Pašreizējais augsnes stāvoklis Latvijā nav iepriecinošs un tas arī neuzlabojas – pēdējo desmit gadu laikā kaļķojamās lauksaimniecības zemju platības palielinājušās no 26 uz 41 %¹, nepietiekams fosfora nodrošinājums pieaudzis no 27 uz 39 %¹, bet kālija no 12 uz 22 %¹. Lai augsne nenoplicinātos vēl vairāk un augi varētu sniegt maksimālo ražu, nepieciešama gan mēslošana, gan kaļķošana. Bet arī pārmērīga mēslošanas līdzekļu lietošana nav vēlama, jo rada ekonomiskos zaudējumus un var nodarīt kaitējumu gan kultūraugiem, gan videi – kā izskalošanās un nonākšana ūdenstilpnēs vai kā emisijas un nonākšana atmosfērā. Veicot augsnes analīzes, iespējams panākt ekonomiski izdevīgāko ražu un saimniekot gan draudzīgi videi, gan maciņam.  

Valsts augu aizsardzības dienests (VAAD) piedāvā augšņu agroķīmiskās izpētes pakalpojumu, kas lauksaimniekam ir vieglākais veids, kā iegūt augsnes analīzes. 

“Piecu gadu laikā VAAD apseko 200 000 ha, citi līdzīgu pakalpojumu sniedzēji veic aptuveni tādu pašu apjomu. Pastāv vēl arī iespēja paraugus ņemt pašam lauksaimniekam un nogādāt tos VAAD Agroķīmijas laboratorijā. Skatot kopā VAAD un citu pakalpojumu sniedzēju apjomus, piecu gadu laikā tiek iegūta informācija tikai par piektdaļu no Latvijas lauksaimniecības zemes. Diemžēl, pieprasījums pēc analīzēm ir lielāks par piedāvājumu, bet tas arī savā ziņā ir labi, jo nozīmē, ka sabiedrība aizvien vairāk apzinās augsnes analīžu nozīmi lauksaimniecībā”, norāda VAAD Agroķīmijas departamenta direktors L. Leitāns 

Salīdzinoši Igaunijā jau vēsturiski ir izveidojušies citi principi, kā lauksaimnieki iegūst augsnes agroķīmiskās analīzes. Augsnes paraugus var ņemt atzīti pakalpojumu sniedzēji, ko apmācījis un uzrauga Igaunijas Lauku zinību centrs, pašlaik tādi ir 288. Tie ir gan lauksaimnieki, kas to veic savās saimniecībās, gan agronomi, gan uzņēmumi, gan pašnodarbinātie, kas to veic kā biznesu. Igaunijas Lauku zinību centrs nodrošina tehniskos risinājumus, veic laboratorijas analīzes un sagatavo rezultātu skaidrojumu. Šāda pieeja ļauj nodrošināt gan ticamus datus, gan pieprasījumam atbilstošu kapacitāti, gan iegūt nepieciešamos datus valsts politikas plānošanai.

VAAD iepazinies ar Igaunijas labo praksi augsnes izpētes jomā un pielāgojis to Latvijas situācijai, sniedzot plašākas iespējas iesaistīties uzņēmējiem. 2023. gadā Latvijā uzlabots normatīvais regulējums - Ministru kabineta 2023. gada 11. aprīļa noteikumi Nr. 184 "Kārtība, kādā iegūst un apkopo informāciju par lauksaimniecībā izmantojamās zemes auglības līmeni un tā pārmaiņām, kā arī atzīst augšņu agroķīmiskās izpētes pakalpojumu sniedzējus", kas paralēli esošai augsnes agroķīmiskai izpētei un individuālai paraugu ņemšanai izveido kārtību, kā kļūt par atzītu pakalpojumu sniedzēju. Atzītais A pakalpojumu sniedzējs, līdzīgi kā Igaunijā, ņem paraugus, bet VAAD nodrošina atlikušo procesu – paraugu testēšanu, iegūto datu apstrādi un skaidrošanu, kā arī sniedz tehnisku atbalstu paraugu ņemšanā, tai skaitā mobilo lietotni. Atzītais B pakalpojumu sniedzējs pats nodrošina visu procesu. Šie noteikumi paver lauksaimniekiem vairāk iespēju iegūt ticamus datus par augsni. Kā arī kļūšana par atzīto A pakalpojumu sniedzēju ir iespēja plašākai sabiedrībai, tai skaitā pašiem lauksaimniekiem, iesaistīties ticamu augsnes datu iegūšanas procesā tiešā veidā. 

Lai kļūtu par atzīto pakalpojumu sniedzēju, VAAD jāiesniedz iesniegums.  

Informācija par pašlaik atzītajiem pakalpojumu sniedzējiem ir pieejama VAAD tīmekļvietnē Atzīto augšņu agroķīmiskās izpētes pakalpojumu sniedzēju sarakstā.