Ziemāju sējumu stāvoklis Latvijā patlaban ir apmierinošs, taču to attīstība dažādos reģionos ir nevienmērīga, atzina aptaujātie lauksaimnieki.

Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības "Latraps" Lauksaimniecības daļas vadītājs un valdes loceklis Ģirts Ozols aģentūrai LETA sacīja, ka šī gada rudens sēja daudzviet bija viena no izaicinošākajām pēdējo gadu laikā. Laika spstākļu ietekmē sējas darbi noritēja ļoti nevienmērīgi, un sējas termiņi dažādos Latvijas reģionos būtiski atšķīrās. Tomēr, neskatoties uz sarežģītajiem apstākļiem, ziemāju sējumu stāvoklis Zemgalē kopumā vērtējams kā apmierinošs.

Ozols piebilda, ka ir vietas, kur ziemājus fiziski nebija iespējams iesēt, tādēļ kooperatīvā prognozē, ka nākamajā gadā Latvijā pieaugs vasarāju īpatsvars. Arī vēlu sētie ziemāji lielākajā daļā reģionu ir sadīguši un patreiz attīstās, lai sagatavotos ziemošanai. Tomēr daudzviet izaicinājumus rada pārmitrā augsne, kas apgrūtina gan augu attīstību, gan var ietekmēt to stāvokli pavasarī.

Viņš atzina, ka šoruden laika apstākļi kopumā ir labvēlīgi dīgšanai un veģetācijas attīstībai, taču lielākie izaicinājumi bija saistīti ar sējas darbu veikšanu. Ozols skaidroja, ka pietiekams siltuma daudzums ļāva arī vēlāk sētajiem ziemājiem sasniegt nepieciešamo attīstības stadiju. Tāpat nokrišņu pārbagātība atsevišķos reģionos radījusi pārmitras platības, kur iespējama augu novājināšanās un lielāks risks izsalšanai vai nepārziemošanai ziemas periodā.

Patlaban būtisku bažu par ziemāju pārziemošanu nav, taču galīgo situāciju noteiks ziemas bargums un apstākļi, pauda Ozols. Viņaprāt, vislabāk ziemu tradicionāli pārdzīvo vienmērīgi attīstīti, labi iesakņojušies sējumi, bet riskantākā situācija varētu būt laukos ar ilgstoši stāvošu ūdeni vai nevienmērīgu augu attīstību.

Ozols norādīja, ka arī slimību un kaitēkļu izplatība šoruden nav novērota plašā vai neparastā apjomā. Pārsvarā situācija ir sezonai raksturīga un būtiskus riskus patlaban nerada.

Savukārt biedrības "Zemnieku saeima" augkopības eksperte Iveta Grudovska aģentūrai LETA pauda, ka situācija ar ziemāju sējumiem Latvijā kopumā izskatās sliktāka, nekā sākotnēji cerēts. Augusta un septembra pārmērīgais mitrums vairākos reģionos kavēja ziemāju sēju, tādēļ lauksaimniekiem nav izdevies apsēt visas plānotās platības. Atsevišķos reģionos apsēti aptuveni 80% no plānotā, savukārt citviet - tikai puse no tā, ko saimnieki bija plānojuši.

Grudovska minēja, ka salīdzinoši labāka situācija ir ar ziemas rapsi. Augusta sākumā laikapstākļi bija samērā silti un mazāk lietaini, tādēļ dažviet ziemas rapsi izdevās iesēt ļoti veiksmīgi, un sagaidāms, ka šogad ziemas rapša sējumu platības būs nedaudz lielākas nekā pērn. Viņa skaidroja, ka to veicināja arī rapša cenas pieaugums ražas novākšanas laikā, padarot šo par salīdzinoši ekonomiski izdevīgu kultūraugu.

Lai gan parasti ziemājus Latvijā sēj septembrī, šogad lauksaimnieki sēju turpināja vēl oktobra vidū. Šogad, atšķirībā no iepriekšējiem gadiem, attaisnojusies arī vēlīnā ziemāju sēja, jo netipiski siltais rudens veicināja augu sadīgšanu arī vēlāk apsētajās platībās, atzīmēja augkopības eksperte.

Tāpat Grudovska teica, ka patlaban ziemāji atrodas ļoti atšķirīgās attīstības stadijās atkarībā no sējas laika. Vēlāk sētie ziemāji ir tikai nesen sadīguši, savukārt septembra sākumā iesētie augi jau ir sacerojuši, kas ļauj cerēt uz labu ražu.

Biedrības pārstāve norādīja, ka zemnieki Kurzemē, Vidzemē un dažviet arī Latgalē ir satraukušies par iespējami lielo vasarāju īpatsvaru. Grudovska skaidroja, ka ziemāji tradicionāli nodrošina lielākas ražas nekā vasarāji, īpaši pēdējos gados, kad pavasari bijuši sausi, taču ilgstošo lietavu dēļ lauksaimniekiem šoruden nepaspējot apsēt visas plānotās ziemāju platības, nākamajā pavasarī būs jāsēj vairāk vasarāju. Turklāt vasarāju raža tiek novākta gandrīz mēnesi vēlāk nekā ziemāju raža, tādēļ lauksaimniekiem var pietrūkt laika, lai sagatavotu laukus un savlaicīgi iesētu ziemājus nākamajai sezonai.

"Tādējādi veidojas apburtais loks - šoruden neapsētās ziemāju platības palielinās vasarāju īpatsvaru nākamajā gadā, kas savukārt var aizkavēt arī nākamā rudens ziemāju sēju," pauda Grudovska.

Viņa arī minēja, ka pēdējos gados arvien aktuālāka kļūst problēma ar nepietiekamu meliorācijas sistēmu, īpaši valsts nozīmes ūdensteču uzturēšanu. Grudovska skaidroja, ka, pat ja lauksaimnieks ir sakārtojis sava lauka drenāžas sistēmu, liekais ūdens nevar pilnvērtīgi aizplūst, ja pašvaldību vai valsts nozīmes grāvji un ūdensteces ilgstoši nav tīrītas. Tā rezultātā lauki saglabājas pārmitri, apgrūtinot lauksaimniecības darbus, tostarp savlaicīgu sēju.

Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) augkopības eksperts Andris Skudra aģentūrai LETA sacīja, ka tie sējumi, kurus paspēja savlaicīgi iesēt, izskatās labi, it īpaši augi ir sākuši aktīvāk cerot Zemgalē. Turklāt viņš atzīmēja, ka sējas ātrums nebija liels, ko ietekmēja pārāk liels mitrums augsnē.

Augkopības eksperts teica, ka vēlie sējumi, kas sēti oktobra sākumā, attīstījušies vājāk, piemēram, vietām Kurzemē un Vidzemē kviešiem patlaban attīstījušās tikai divas lapiņas, ir arī tādi, kam paspējusi attīstīties tikai viena lapiņa.

Skudra skaidroja, ka tie sējumi, kas iesēti vēlāk un sadīguši mazāk, ir izturīgāki pret salnām, bet to paredzamā ražība būs zemāka. Turpretī tie augi, kas rudenī biezāk sakuplojuši, ir vairāk pakļauti izsušanai.

Runājot par rapšu sēju, Skudra sacīja, ka to būtiski ietekmēja augusta lietavas, kādēļ tie ir attīstījušies nevienmērīgi, kā arī daudzās vietās augi ir aizgājuši bojā un lietavu dēļ daudzi lauki palika neapsēti.

Viņš atzina, ka patlaban nekādu bažu par sējumu pārziemošanu nav, piebilstot, ka augsnē pietrūkst gaiss, ko ietekmējušas iepriekšējo nedēļu lietavas, kādēļ augsne ir mitra un sablīvēta. Tomēr situācija uzlabojas un augsne pamazām apžūst, tādēļ vairāk gaisa spēj piekļūt augu saknēm, un novērots, ka kvieši Zemgalē, kas bija iekrāsojušies dzelteni, sāk atgūt zaļo krāsu.