Valdība otrdien, 18. aprīlī, apstiprinājusi Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavotos noteikumus atbalsta piešķiršanai platībatkarīgo un dzīvniekatkarīgo saistību īstenošanai Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA), nosakot atbalsta piešķiršanas, administrēšanas un uzraudzības kārtību par platību vai dzīvnieku jeb agrovides pasākumiem. Noteikumos minēto pasākumu finansējumam paredzēti 293 miljoni eiro jeb 36% no lauku attīstībai kopējā pieejamā finansējuma šajā plānošanas periodā.

Tā kā spēkā stājies KLP stratēģiskais plāns 2023.–2027. gadam un sācies jaunais Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstības (ELFLA) plānošanas periods, noteikumos paredzētie atbalsta pasākumi rosinās īstenot videi draudzīgāku lauksaimniecības praksi, kas pārsniedz obligāto nosacījumu izpildi, uzņemoties brīvprātīgas piecu gadu saistības vides, klimata un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā.

Noteikumu projekts skaidro, kā tiks īstenoti seši agrovides pasākumi (platībatkarīgās un dzīvniekatkarīgās saistības), kas tiks ieviesti saskaņā ar Kopējās lauksaimniecības politikas stratēģiskā plāna (KLP SP) nosacījumiem. Šīs saistības ir:

• zaļās joslas,

• vidi saudzējošā dārzkopība,

• paaugstinātu labturības prasību un emisiju mazinošā lopkopība,

• biškopības vienību apsaimniekošana apputeksnēšanas vajadzībām,

• zālāju biotopu apsaimniekošana,

• bioloģiskā lauksaimniecība.

Noteikumi nosaka prasības, kas jāizpilda, piesakoties agrovides atbalstam, iesniedzamos dokumentus un izpildes termiņus, veicamos pasākumus, lai kvalificētos atbalstam, un atbalsta piešķiršanas kārtību, kā arī Lauku atbalsta dienesta, kas noteikta par kompetento iestādi, sadarbību ar atbalsta pretendentiem un lauksaimniecības datu reģistrus uzturošajām iestādēm.

Sniegtais agrovides atbalsts mudinās lauksaimniekus veidot zaļās joslas gar ūdens objektiem, gar lauku bloku ārējām robežām vai starp bioloģisko un konvencionālo lauku. Atbalsts rosinās izmantot dārzkopībā vidi saudzējošas metodes, veicināt paaugstinātu prasību izpildi lopkopībā, izpildot paaugstinātu labturības prasību kopumu, papildus pielietojot dažādas emisiju mazinošās metodes. Tāpat atbalsts paplašinās apputeksnēšanas apsaimniekošanas praksi, kā arī sniegs atbalstu, lai apsaimniekotu un uzturētu no lauksaimnieciskās darbības atkarīgos Eiropas Savienības nozīmes bioloģiski vērtīgos zālājus un putnu dzīvotnes, tādejādi saglabājot šajos zālājos īpašās dabas vērtības.

Noteikumi paredz turpināt kompensācijas maksājumu par mežsaimnieciskās darbības ierobežojumiem Natura 2000 teritorijā, kas līdz 2025. gadam tiks finansēts no iepriekšējā perioda Latvijas Lauku attīstības programmas (LAP) 2014.-2020. gadam pieejamā finansējuma.

Agrovides pasākumos paredzēts atbalsts bioloģiskajiem lauksaimniekiem par bioloģiski apsaimniekoto platību. Plānots, ka līdz 2027. gadam bioloģiski apsaimniekotā platība pieaugs līdz 368 tūkstošiem hektāru jeb atbalsts tiks sniegts par 18,8% no kopējās lauksaimniecībā izmantojamās zemes platības, tādejādi virzoties uz Zaļā kursa mērķiem 2030. gadā. Atbalstam bioloģiskajiem lauksaimniekiem piecu gadu periodam paredzēti 159 miljoni eiro.