Labības kulšanas sezona šogad Latvijā ir sākusies netipiski agri, atzina aptaujātie lauksaimnieki.

Tostarp AS "Dobeles dzirnavnieks" valdes priekšsēdētājs Kristaps Amsils norādīja, ka 2024.gadā Latvijā graudu pieņemšanas sezona ir sākusies netipiski agri. Pirmos ziemas miežus Dienvidzemgalē zemnieki sāka kult jūnija beigās. 

Pēc viņa teiktā, visu kultūru graudaugi šogad nobriest vidēji septiņas līdz desmit dienas agrāk nekā citus gadus.

Vienlaikus Amsils atzīmēja, ka patlaban pieņemto miežu daudzums vēl ir salīdzinoši neliels un kulšana nav sākusies visā Latvijā, tādēļ par kopējo graudu kvalitāti spriest ir pāragri. 

Tāpat viņš norādīja, ka uzņēmums šogad plāno pieņemt kopumā vairāk nekā 350 000 tonnu graudu, no kuriem vismaz 50 000 tonnu būs bioloģiski audzēti jaunās ražas graudi.

Amsils sacīja, ka aktīva graudu kulšana varētu sākties šajā nedēļas nogalē un nākamās nedēļas laikā. Patlaban arvien intensīvāk kuļ ziemas miežus, nākamnedēļ varētu sākties rapša kulšana, bet pēc pāris nedēļām varētu sākt kult arī kviešus.

Patlaban "Dobeles dzirnavnieks" graudus pieņem pieņemšanas punktos Dobelē un Rīgā, bet, sākoties intensīvai graudu kulšanai, darbu sāks arī pieņemšanas punkti Aucē un Gulbenē.

Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) Bauskas biroja konsultants Edgars Dzelme sacīja, ka ziemas miežu kulšana ir sākusies, bet situācija pa reģioniem atšķiras. Kulšanas darbus sākuši arī lauksaimnieki, kuri audzē ziemas ripsi. Tāpat ir saimniecības Zemgalē, kurās ziemas miežu kulšana jau noslēgusies, Rēzeknē tie sākti tikko, bet Alūksnē kulšanas darbi varētu sākties pēc aptuveni desmit dienām.

Viņš atzīmēja, ka drīz Zemgalē sāks kult arī rapsi un kopumā visos reģionos Latvijā labības kulšana šogad sākusies agrāk nekā citus gadus. Viņš pauda, ka lauksaimnieki neatceras, kad labības kulšana būtu sākusies tik agri.

Dzelme pauda, ka tie saimnieki, kuri Bauskas un Ogres reģionos kulšanas darbus ir noslēguši saka, ka graudu kvalitāte ir laba, bet viņš uzsvēra, ka pilnīgi visur kulšanas darbi nav noslēgušies un graudu kvalitāte var atšķirties pa reģioniem.

Tāpat viņš teica, ka zemgalē ziemāji pārziemoja labi, bet tomēr no Ogres puses ienākušas ziņas, ka ar to pārziemošanu vietām ir bijušas problēmas. Arī ziemāju pārziemošana var krasi atšķirties pa reģioniem. Patlaban Jelgavā kulšanas darbi ir noslēgušies un ražas ir labas, iegūstot aptuveni sešas tonnas ziemas miežu uz hektāru, kas ir virs vidējā ražas līmeņa.

Dzelme minēja, ka ziemas kviešu kulšanas sākšanu ir grūti prognozēt, bet tas varētu notikt drīzumā. Kulšanas sākumu var ietekmēt laika apstākļi.

Savukārt graudkopības kooperatīva "VAKS" priekšsēdētājs Indulis Jansons teica, ka no 8.jūlija aptuveni trīs līdz četras kooperatīva saimniecības ir sākušas ziemas miežu kulšanu. Patlaban nokulti vairāki simti tonnu ziemas miežu, kas ir tikai sākums. Ziemas miežu kulšanas darbi galvenokārt sākti Jelgavas pusē, bet rapšus varētu sākt kult nākamajā nedēļā.

Viņš piebilda, ka patlaban graudu kvalitāte ir viduvēja, bet kopējo situāciju prognozēt vēl nevar, jo sezona ir tikai sākusies.