Saimnieks LV / 2018.gads (Jūnijs.)

Attīstoties lauksaimniecības nozarei, arvien lielāka nozīme ir pareizai legālu augu aizsardzības līdzekļu (AAL) lietošanai, mēslošanas līdzekļu reģistrācijai, arī sēklu sertifikācijai – sniedzot pakalpojumus, kā arī kontrolējot nozares prasību izpildi saimniecībās. Šīs un citas funkcijas Latvijā pilda Valsts augu aizsardzības dienests (VAAD), kur vadītāja jau astoto gadu ir Kristīne Lifānova.

– VAAD direktores amatā esat samērā ilgi – izmaiņu un uzlabojumu ir bijis daudz, par ko šajā laikā jums ir vislielākais gandarījums?
Kristīne Lifānova: – Dienestā vispār strādāju jau kopš 2000. gada, tāpēc izmaiņas esmu varējusi novērot vēl ilgāku laiku. No administratīvās puses varu teikt, ka priecājos, ka VAAD ir izkļuvis no bedres, kur nonācām 2007./2008. gada krīzes laikā. Budžets tika ļoti krasi samazināts, un vēl 2011. gadā darbinieki ņēma bezalgas atvaļinājuma dienas, jo īsti nevarēja samaksāt algas. Šobrīd situācija ir daudz labāka, jo cilvēki – tas ir galvenais, bez viņiem dienests nepastāvētu. Izdevās gan piesaistīt finansējumu no Zemkopības ministrijas, gan paši iesaistāmies dažādos projektos, lai augtu profesionāli un piesaistītu papildu resursus.

Domāju, ka profesionāli izaugsme ir visās jomās. Augu aizsardzībā šajos gados ir noticis daudz, sevišķi ir mainījusies sabiedrības attieksme – ir ļoti pieaudzis informācijas apjoms, īpaši sociālajos tīklos, un cilvēkiem pašlaik ir arvien vairāk virspusīgu zināšanu, kas vairāk balstās uz emocijām, nevis pārbaudītiem faktiem. Skaisti saukļi vienkāršotā valodā rada pārpratumus, nepareizu viedokli. Mums kā iestādei jāaug līdzi, bet nav tik daudz resursu, lai izsekotu un reaģētu uz visām ziņām, kas parādās. Sabiedrība un arī lauksaimnieki ir aktīvi, arī zināšanu līmenis ir audzis, tāpēc komunikācija no mūsu puses pieaug. Arī mūsu informatīvās kampaņas darbā tieši arī zemniekiem ir ievērojami attīstījušās, pirms katras sezonas ir informatīvie semināri.

Tāpat ir pieaudzis augu aizsardzības līdzekļu pārbaužu skaits saimniecībās – uzlabojies gan inspektoru materiāltehniskais ekipējums, gan finansiālais nodrošinājums. Mūsu saimniecību kontroles pamatojas uz paraugu ņemšanu, lai konstatētu, vai lauksaimnieki ievēro normatīvos aktus – nogaidīšanas laikus, devas u.c. Esmu gandarīta arī par integrētās augu aizsardzības sistēmas ieviešanu. Tas negāja viegli un to vēl vajadzēs attīstīt, bet bāze ir radīta.

Prieks arī par rezultātiem, kas saistīti ar augšņu agroķīmisko izpēti – kad pirms astoņiem gadiem pārņēmām šo funkciju, izpētes apjomi bija mazi. Šobrīd pasūtījumu apjomi pieaug, pie tam – pirmo reizi vēsturē ZM ir atvēlējusi finansējumu, lai izveidotu reprezentatīvo uzskaiti par 5000 ha platībām katru gadu, no kurām ņemsim analīzes augšņu agroķīmiskajai izpētei, veidojot valstij nepieciešamo reprezentatīvo kopu un vēsturisko datu bāzi. Kopš padomju laika šie dati ir balstījušies tikai uz zemnieku pašnestajiem paraugiem, kas īsti nav reprezentatīvi. Valsts monitorings ļaus analizēt situāciju, gadu gaitā atgriežoties vienā un tajā pašā vietā. Tas dos materiālu politikas veidotājiem, arī pamatojot mūsu vajadzības Eiropas Savienībā par augsnes vajadzībām, piemēram, fosfora lietojumu. Lai arī sabiedrībā daudz izskan runas par to, ka augsne noplicinās, mūsu analīžu rezultāti Zemgalē, kur ir intensīva lauksaimniecība, to nepierāda. Sanāk, ka tik, cik zemnieks paņem, viņš arī atdod atpakaļ. Mūsu rezultāti rāda, ka daudzās bioloģiskajās saimniecībās ne vienmēr augsnei tiek dots viss, kas nepieciešams. Augšņu agroķīmiskās izpētes datus esam digitalizējuši, un tie tiks izmantoti kā pamats lauksaimniecības augšņu datu bāzei. Vēl VAAD veidos arī oglekļa datu bāzi, kas arī pašlaik ir aktualitāte pasaulē.

Domāju, ka nākotnē sarežģītākā būs augu aizsardzības joma, piemēram, augu aizsardzības līdzekļu reģistrēšana, kas ir krasi izmainījusies, piemēram, salīdzinot ar 2011.–2012. gadu, kad stājās spēkā jauna regula, vajadzēja mainīt visu reģistrācijas kārtību. Arī no resursu viedokļa – nepieciešami speciālisti, kas spēj šādu novērtējumu izdarīt, arī darīt to angliski, jo tam ir starptautisks mērogs. Pašlaik VAAD ievērojams sasniegums ir, ka mūsu speciālisti var novērtēt darbīgo vielu visai Eiropas Savienībai. Parasti mēs reģistrējam produktus, ko izmanto Latvijā, bet, pēc Eiropas Komisijas prasības, katrai valstij bija jānovērtē dažas darbīgās vielas. VAAD veica darbīgās vielas zoksamīda novērtēšanu – viss process ilga pusotru gadu. Tas ir zinātnisks darbs, novērtējot vielas toksiskumu, ietekmi uz vidi, dzīvniekiem, ūdeņiem, mūsu speciālistu paveikto vērtē gan Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde, gan citu dalībvalstu pārstāvji. Tas ir augsts VAAD speciālistu novērtējums, un pašlaik jau ir skaidrs, ka būs nākamie produkti, ko šāda veidā novērtēt.

– Kāda ir lauksaimnieku attieksme pret korektu AAL lietojumu?
– Par šo varu runāt vēl un vēl – zemniekiem pareizi un atbildīgi jālieto augu aizsardzības līdzekļi! Dažreiz var novērot, ka jaunākās paaudzes zemnieki pret to izturas pat atbildīgāk, bet vecākās paaudzes attieksme, kam vēl ir padomju laika pieredze, prasa zināmas izmaiņas. Te ir runa par ilgtermiņa sistēmu, nevis kādiem ārkārtas gadījumiem. Marķējumā tiešām ir norādīts ļoti daudz informācijas – tikai jāatver un jāizlasa. Lai gan kopumā saimnieki ir atbildīgi, konstatējam arī pārkāpumus. Mēdz būt, ka ņemts vērā kāds kaimiņa padoms, reizēm paļaušanās uz savām it kā labajām zināšanām, neņemot vērā, ka notiek izmaiņas AAL lietojumā. Mēs esam daļa no ES, produktu darbīgās vielas pārvērtē, maina marķējumu – izmaiņas tiek ieviestas regulāri un to visu var atrast arī mūsu mājaslapā. Saimniekam atliek tikai lasīt! Mazākās nepatikšanas šādos gadījumos ir sods, lielākās – iespēja, ka atņem LAD administrētos atbalsta maksājumus.

Ja nav pārliecības, kā produktu lietot, – zvaniet VAAD inspektoriem! Viņi var dot padomu. Protams, ne par produkta izvēli, agronomiskiem jautājumiem, bet par lietojumu gan. Jāatceras, ka, ja arī zemniekam ko ieteicis konsultants, problēmu gadījumā atbildīgs būs īpašnieks. Mums ir 15 inspektori, katram ir mobilais telefons. Iespējams, cilvēki baidās prasīt inspektoram padomu, taču viņu mērķis nav sodīt par katru cenu. Ierodoties pārbaudē, inspektora pienākums ir novērtēt saimniecību, par sodu jādomā, ja tiek atrasts kas tiešām bīstams vai saimnieks nu nekādi nesaprot, ka prasības jāievēro.

Aicinu vēlreiz lauksaimniekus, veicot smidzināšanas darbus laukos, sadarboties ar tuvējiem kaimiņiem – izskaidrot plānotos darbus, pabrīdināt un vienkārši uzturēt labas attiecības. Sezonas laikā mēs saņemam daudz sūdzību par smidzināšanu, bet vairākums no tām bija nepamatotas. Šajās sūdzībās VAAD tiek izmantots strīdu kārtošanai starp kaimiņiem, kur pastāv jau dzimtas strīdi no kolhoza laikiem, bijušajiem vīriem un sievām vai vienkārši nepatika pret lielsaimniekiem. Jā, ir bijušas arī pamatotas sūdzības, tās arī tiek izskatītas un vainīgie sodīti. VAAD šajās situācijās veic komplekso saimniecības pārbaudi, ne tikai par to konkrēto lietu, ko sūdzas. Sezonas laikā inspektoriem nākas būt ne tikai agronomiem, bet arī psihologiem un starpniekiem starp kaimiņu strīdiem.

Inspektori, īpaši ar pieredzi, labi pārzina sava reģiona saimniecības un to vēsturi. Mums galvenais – lai tiek ievērotas konkrētas prasības, bet tas, kādi līdzekļi tam ir nepieciešami – konsultācija vai sods, jau ir atkarīgs no paša saimnieka. Daudzi jauni zemnieki, pirms sāk darbu saimniecībā, zvana uz VAAD un jautā, kādas ir mūsu prasības, kas ir jādara. Un inspektori visu izstāsta. Tāpat, ja zemniekam nav savu konsultantu un agronomu, un, pat ja ir, mūsu mājaslapā ir ļoti plašs informācijas klāsts, ko var praktiski izmantot.

– Šogad aktualitāte ir arī pazeminātas dīgtspējas sēklu sertifikācija.
– Zemnieki ir novākuši rudenī ražu, un pašlaik, veicot sertifikāciju, ir konstatēts, ka dīgtspēja ir pazemināta. Lietainie laikapstākļi krietni samazinājuši sēklkopības laukos iegūtā sēklas materiāla dīgtspēju, un zemkopības ministrs atbalstīja, ka šādas sēklas var sertificēt. Eiropas Komisijai tika prasīta atļauja par C kategorijas kvalitātes sēklām – vai tās drīkst sertificēt ar samazinātu dīgtspēju, martā šī atļauja arī tika saņemta. Savukārt augstākas kategorijas sēklām šādu atļauju dod Nacionālā augu šķirņu padome tepat Latvijā. Protams, zināms kvalitātes risks tas paliek jebkurā gadījumā.

Zemnieki šogad vispār daudz vairāk nāk pārbaudīt sēklu dīgtspēju laboratorijā – tas gan ir tieši viņu saimniecības lietošanai. Rādītāji ir zemi – un pat ne sertifikācijai, bet pašai sēšanai, kas var nozīmēt arī zemas ražas rudenī.

– Tiek plānots papildus veikt arī pārbaudes par AAL lietojumu īpaši jutīgajās dabas teritorijās.
– Jā, tam ir piešķirts papildu finansējums. Šogad to varēsim mērķtiecīgi veikt, balstoties uz īpaši aizsargājamo teritoriju prasībām. Aicinu arī zemniekus VAAD mājaslapā ar šo informāciju iepazīties – katrā teritorijā ir savas prasības, tās nav vienādas visur. Par teritoriju noteikšanu, uzturēšanu ir atbildīga Dabas aizsardzības pārvalde, VAAD savukārt kontrolē AAL lietojumu, bet normatīvo aktu skaits, kas to nosaka, ir ļoti apjomīgs. DAP piedāvā arī digitālu karti Ozols, kur var apskatīt, kas notiek konkrētajā teritorijā. Tātad saimniecībā, kas tur atrodas, papildus AAL prasībām ir jāņem vērā arī Īpaši aizsargājamās teritorijas likumdošana, kur var būt daudzveidīgas prasības katrā konkrētā teritorijā, piemēram, aizliegti noteikti AAL.

– No šī gada VAAD plāno sākt sodīt zemniekus, kam nav veiktas miglotāju pārbaudes.
– Šī ir jauna sistēma, un mēs devām laiku lauksaimniekiem tam sagatavoties. Starp citu, paskatījos 30. gadu likumdošanu – jau tur tiek prasīta smidzinātāju pārbaude – tā kā nekas jauns! Sistēmas ieviešana sākās no 2013. gada, kad sākām piešķirt sertifikātus uzņēmumiem, kas drīkst testēt šo tehniku. Šobrīd tādi ir pieci – cenu starpība nav liela, izvēle ir pietiekami plaša. Biežāka smidzinātāju testēšana sākās 2016.–2017. gadā. Zemniekiem sagatavošanās laiks ir bijis, esam par to runājuši visur, kur vien iespējams.

Iepriekšējos gadus mēs darbojāmies pēc konsultē vispirms principa, taču šogad – ja konstatēsim nepārbaudītu smidzinātāju, ierosināsim administratīvā pārkāpuma lietu. Par šādu pārkāpumu lietu izskata mēnesi. Ja tā laikā smidzinātājs tiek notestēts, lietu varam izbeigt, jo galvenais jau ir, lai pārbaude būtu notikusi.

– Zemniekiem bažas sagādā neonikotionīdu aizliegums. Vai tas kā ietekmē arī VAAD darbu?
– Mūs tas, protams, ietekmē, jo vajadzība zemniekam jau paliek, mums prasa – ko varam lietot tā vietā. Aizliegums uz rapšiem bija jau spēkā, jaunais aizliegums vairāk attiecas uz burkāniem, kāpostiem, kartupeļiem, kokaugiem. Arī mums tas palielina darba apjomu – pārbaudot nelegālos AAL. Arī tirgotāji daudz vairāk ir pieķerti, pārdodot nelikumīgu preci. Iegādājies šādu nelegālu līdzekli, cilvēks to arī tā – pa kluso un nekonsultējoties, uz lauka izlieto. Visbīstamāk, ja tur tiek audzēti dārzeņi, augļi, kas bez apstrādes tiek lietoti uzturā.

Jā, AAL ir jābūt drošiem, tos arī Eiropas Komisija un VAAD regulāri pārskata, arī izņemot tos no aprites. Tomēr AAL kontrolēta lietošana, manuprāt, ir drošāka nekā tāda situācija, kad līdzeklis ir aizliegts pavisam, bet cilvēka vajadzība paliek. Tad cilvēki mēģina eksperimentēt un nelegālo līdzekļu tirgotājiem ir iespējams pelnīt. Diemžēl visu nelegālo tirgu VAAD ar esošajiem resursiem nevar aptvert.

Daudzu AAL aizliegšana atstāj iespaidu gan uz VAAD darbu, gan zemniekiem. Protams,līdzekļi neiziet no tirgus viena vai divu gadu laikā. Zemniekiem būs daudzi jauni izaicinājumi, un arī VAAD vajadzēs mainīt līdzšinējo darbību, t.sk. kontroles mehānismus. Mērķis jau nav plānot budžetā soda naudas situācijām, kad zemniekiem nav augu aizsardzības līdzekļu lietošanai. Patiesībā tas ir ļoti liels, svarīgs ilgtermiņa jautājums, kā mainīsies augkopības produkcijas ražošanas process, kad daudzie līdzekļi tiks aizliegti. Kā tas ietekmēs zemniekus no finansiālā viedokļa un kopumā valsti.

Latvijā samērā aktīvi notiek stādu, sēklu kolekciju veidošana, pirkšana, pārdošana, apmaiņa, arī no ārvalstīm, kas vienlaikus nozīmē arī slimību pārnēsāšanu, kas savukārt prasa dažādu AAL lietojumu. Mēs esam globālā tīkla sastāvdaļa, kas nedzīvo atrauti pati par sevi, – viss, kas notiek pasaulē, attiecas arī uz mums!

– To, kas notiek mazdārziņos, jau izkontrolēt nekādi nevar.
– Tiem pārdevējiem (veikaliem), kas tirgo AAL, ir jābūt licencei, kā arī pārdevējam jābūt ar pirmās nepieciešamības zināšanām par AAL – to veidiem, lietojumu, drošības prasībām, ko pircējam var izskaidrot. Šo līdzekļu lietojumu mazdārziņos mēs, protams, nekontrolējam, ja vien nav kāda sūdzība – tā ir bijis, ka viens kaimiņš ziņo par otru. Mēs pārbaudām tos AAL lietotājus – lauksaimniekus, kas caur LAD saņem platību maksājumus un kas audzē kultūraugus pārdošanai. Mazdārzniekiem gan trūkst AAL, taču VAAD ir apkopojis variantus, kā var cīnīties ar neķīmiskām metodēm – populārākās slimības un līdzekļi cīņai ar tām atrodami mājaslapā. Ļoti daudziem gan ir pieradums – viņi labāk grib lietot augu aizsardzības līdzekļus. Ar to īpaši saskārāmies, kad daudzi AAL tika izņemti no 3. reģistrācijas klases un vairs nebija pieejami mazdārziņos. Tad saņēmām daudzus zvanus, kas liecināja, ka trūkst elementāru pamatzināšanu dārzkopībā un agronomijā.

– VAAD speciālisti dalās savās zināšanās arī ar citu valstu līdzīgām institūcijām.
– Jā, tas ir Eiropas Komisijas uzstādījums – ES dalībvalstīm jāpalīdz kandidātvalstīm šo jomu sakārtot. Savā laikā pie mums brauca dāņi un somi, savukārt mēs tagad mācām citus. Latvija ir uzvarējusi divos konkursos, pašlaik palīdz Kosovas dienestam un kopā ar Vāciju, Lietuvu – Ukrainas dienestam. Citās valstīs dažādu pārmaiņu rezultātā ir atceltas daudzas kontroles, piemēram, Ukrainā. Pamatojums – kāpēc tas vajadzīgs, kāds no tā labums? Pēc trīs gadiem gan paši uzņēmumi, gan sabiedrība vērsās pie valsts un prasīja šo kontroli atpakaļ, jo tie, kas grib strādāt godīgi, piedāvāt labus un kvalitatīvus produktus, šādā vidē to nespēj īsti izdarīt, jo ne augu aizsardzības līdzekļu tirgus, ne lietošana netiek kontrolēti. Ir tāds teiciens – lai saprastu, kuras valsts iestādes ir vajadzīgas, atceliet visas kontroles, tad redzēsim, kas sabiedrībai ir sāpīgākais. Protams, pilnīgi visus pārkāpumus nenovērsīs, bet situācijas kontrolei, lai saprastu, no kurienes rodas lielākie pārkāpumi un kādi tie ir, jābūt, un konceptuālie pārkāpumi jānovērš. Iesaistīšanās šādos projektos ir arī iespēja mācīties mums pašiem, tā ir iespēja paskatīties uz sevi no malas, informācijas apmaiņa, redzesloka paplašināšana. Protams, ir lietas, ko arī mēs Latvijā varam pilnveidot, bet arī citās valstīs ir savas īpatnības, piemēram, vienā no mūsu kaimiņvalstīm vēl nesen nepastāvēja administratīvie sodi par nepareizu AAL lietošanu. Mums ir tiešām labi sakārtotas lietas, piemēram, izstrādāta sistēma, kā ņemt paraugus uz vietas saimniecībā, lai pierādītu pareizu vai nepareizu AAL lietojumu, – citās valstīs tādas sistēmas nav. Savukārt mēs gūstam pieredzi par smidzinātāju sistēmas ieviešanu.

Pētot citu valstu pieredzi, secinājām, ka mums ir viens no lielākajiem AAL pārbaužu skaitiem, mēs katru gadu pārbaudām vidēji 10 % no aktīvajiem lauksaimniekiem, savukārt citās valstīs tas ir ap 1 %. Galvenais jautājums ir par cilvēku resursiem – cik daudz varam atļauties algot labus speciālistus. Te ir dilemma – no vienas puses, sabiedrība grib, lai mēs kontrolējam AAL lietojumu vēl vairāk, no otras – tiek prasīts arvien samazināt valsts pārvaldi. VAAD kontrolēs neprasa neko birokrātisku vai lieku. Ievērojot prasības, saimnieks nerada risku savai un apkārtējo veselībai un nenodara kaitējumu videi. Ja saimnieks ikdienā strādā pareizi, no kontroles nav jābaidās.

Vēlos pateikt paldies saviem darbiniekiem par izturību un daudz paveikto VAAD attīstībai! Lai saimniekiem veiksmīga sezona!