Pasaules iedzīvotāju skaits arvien strauji pieaug, un paredzams, ka līdz 2030. gadam tas pārsniegs jau 8,5 miljardus. Dabas resursu apjoms, kas nepieciešams, lai nodrošinātu pārtiku ikvienam cilvēkam uz Zemes, var novest dabu līdz pilnīgam izsīkumam. Lai jau laikus risinātu lauksaimniecības aktuālākās problēmas un padarītu pārtikas ražošanas procesus ilgtspējīgākus, tiek radītas dažādas tehnoloģijas un risinājumi, piemēram, ražības palielināšanai, ūdens un mēslojuma efektīvākai izmantošanai un pārtikas atkritumu samazināšanai. Eksperti lēš, ka līdz 2025. gadam lauksaimniecības nozare piedzīvos ievērojamu tehnoloģisko transformāciju, kas sniegs lauksaimniekiem iespējas uzlabot visus ražas ieguves posmus, sējot, audzējot un novācot ražu bez liekas resursu tērēšanas vai pat bez cilvēka iejaukšanās.

Virzoties uz ilgtspējību lauksaimniecības nozarē, nākotnē liela loma tiek iezīmēta arī dažādām tehnoloģiskām inovācijām, kas, līdzīgi kā citās nozarēs, palīdz ne tikai automatizēt virkni rutīnas darbu, bet ļauj arī ietaupīt dažādus resursus, gan saudzējot dabu, gan ceļot ražību. Tehnoloģiju ieviešanai lauksaimniecībā liels izaicinājums ir tas, ka vairākumā ir maza un vidēja izmēra saimniecības, kuru saimniekiem nereti trūkst kapitāla inovatīvu risinājumu ieviešanai, kas finansiālu labumu nes ilgtermiņā, nevis uzreiz pēc investīciju veikšanas. Turklāt, esot pakļautiem globāla līmeņa konkurencei, ikkatra lauksaimnieka mērķis ir piegādāt un ražot pārtiku par cenām, ko patērētāji var atļauties konkrētajā mirklī. Tomēr pasaulē un arī pie mums saglabājas tendence tehnoloģijas ieviest, sperot arī mazus solīšus, piemēram, izmantojot mobilās ierīces, jaunākās paaudzes mobilos tīklus, lietu internetu, mākoņpakalpojumus un sensoru tehnoloģijas. Dažādās kombinācijās tiek radītas programmas un iekārtas, kas palīdz samazināt pesticīdu ietekmi uz vidi, saudzē dabas resursus, uzlabo dzīvnieku labturību un nodrošina lauksaimniekiem lielāku ražu, vienlaikus palīdzot samazināt nelabvēlīgo ietekmi uz dabu un kopējās izmaksas.

Inovatīvās lauksaimniecības tehnoloģijas no teorētiskiem risinājumiem jau kļuvušas par realitāti, un tiek izmēģinātas daudzviet Eiropā un pasaulē. Viens no nesenākajiem projektiem realizēts Šveicē – mobilo sakaru operators Sunrise UPC, Austrumu Šveices Lietišķo zinātņu universitāte un tehnoloģiju ražotājs Huawei apvienojuši spēkus, lai realizētu Šveices inovāciju aģentūras Innosuisse projektu. Tā galvenais mērķis ir izmēģināt dronu un lauksaimniecības robotu iespējas kaitēkļu apkarošanā. “Nākotnē arī lauksaimniecības nozares attīstībā liela loma būs datiem un to apstrādes un pārraides ātrumam. Izmantojot 5G, mēs varam nodrošināt tīkla savienojumu pat visattālākajiem Šveices reģioniem, nodrošinot decentralizētu datu ievākšanu un analīzi lauksaimniekiem visā valstī. Šobrīd realizētais projekts jau parāda tehnoloģiju efektivitāti – 15% Šveices kukurūzas lauku tiek pasargāti no viena no bīstamākajiem šīs kultūras kaitēkļiem – kukurūzas sviļņiem. Tos apkaro lapsenes, no kurām 40% uz lauka tiek izsūtītas, izmantojot bezpilota lidaparātus jeb dronus,” ar uzņēmuma pieredzi dalās Inese Šuļžanoka, Huawei Technologies Latvia komunikācijas vadītāja. Šādu inovatīvu risinājumu ieviešana padara lauksaimniecības nozari daudz konkurētspējīgāku un ilgtspējīgāku, ļaujot ar tehnoloģiju rīkiem paveikt apjomīgus darbus ātrāk un efektīvāk.

Arī Latvijā dažādās lauksaimniecības jomās, piemēram, augļkopībā, jau tiek izmantoti tehnoloģiskie risinājumi, piemēram, var tikt izmantotas dažādas lietotnes laika prognozēm, kas brīdina par salnām un uzrāda vides un meteoroloģisko datu rādījumus. Tāpat var tikt izmantotas tādas lēmuma atbalsta sistēmas kā RIMpro, kur svarīgi ir meteoroloģiskie dati, kas ļauj izmantot augu aizsardzības līdzekļus mērķtiecīgāk un efektīvāk, piemēru min Dārzkopības institūta vadošais pētnieks, Dr.agr. Edgars Rubauskis, uzsverot, ka šādu risinājumu ieviešana palīdz straujāk virzīties uz digitālo transformāciju lauksaimniecībā. Laukkopībā labs piemērs precīzā lauksaimniecībā ir z/s “Vilciņi”, kuri izmanto globālās pozicionēšanas sistēmas (GPS) priekšrocības un ir ieviesuši precīzās lauksaimniecības tehnoloģijas, ar kurām, piemēram, lielos laukos ir iespēja dozēt mēslojumu, ņemot vērā augsnes īpašību atšķirības.

Tomēr nedrīkst aizmirst, ka Latvijas lauksaimnieki nevar tikai pārņemt ārvalstu praksi un pieredzi, jo atšķiras tādi faktori kā klimats, augsne un arī audzētās šķirnes. Tieši tādēļ arī tepat Latvijā tiek veikti pētījumi, iesaistoties arī starptautiskos projektos, piemēram, ATLAS (Savietojamības un analīzes sistēma inovatīvai, datu vadītai lauksaimniecībai), kas attīsta atvērtu digitālo pakalpojumu platformu lauksaimniecībā. Pētījuma ietvaros Latvijā tika veikta aptauja par digitalizāciju lauksaimniecībā, un rezultāti nav pārāk iepriecinoši – vien 3% no respondentiem norādīja, ka visos lauksaimniecības procesos izmanto digitālos rīkus un sensorus, taču vairāk nekā puse aptaujāto norādīja, ka vēlētos šādas tehnoloģijas ieviest. Tas ir skaidrs signāls, ka lauksaimnieki ir gatava digitalizācijai – atliek rast iespējas kvalitatīvām apmācībām un informēšanai par tehnoloģiju priekšrocībām, un arī pie mums jau drīzumā varam sagaidīt tehnoloģisko transformāciju vienā no senākajām ražošanas nozarēm!