Jau ceturto gadu Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs organizē profesionālās kompetences pilnveides seminārus lauksaimniecības nozares profesionālās izglītības iestāžu pedagogiem. Šoreiz seminārs “Modernās un digitālās tehnoloģijas lauksaimniecībā” aprīlī tika rīkots Kandavā sadarbībā ar Kandavas Lauksaimniecības tehnikumu.

Kolēģus no visas Latvijas lauksaimniecības skolām sagaidīja Kandavas Lauksaimniecības tehnikuma direktore Dace Ševčuka. Pēc ievadvārdiem un muzikālā sveiciena no tehnikuma audzēknēm semināra dalībniekiem bija iespēja iepazīties ar tehnikuma mācību telpām, praktisko darbu laboratorijām, iekārtām, darbagaldiem un tehniku.

Turpinājumā pedagogi dalījās mācību grupās pa jomām un papildināja zināšanas augkopībā, lopkopībā, lauksaimniecības mehanizācijā un ekonomikā zinošu un kompetentu lektoru vadībā.

Par aktualitātēm augkopībā stāstīja Dārzkopības institūta vadošā pētniece Līga Lepse. Arī augkopībā liela nozīme tiek pievērsta klimata izmaiņām un to ietekmei uz vidi. Klimata izmaiņu rezultātā augi novājinās, palielinās dažādu slimību izplatība, savairojas un izplatās kaitēkļi, samazinās ražība. Tika pārrunāti dažādi iespējamie risinājumi, galvenokārt uzsvaru liekot uz augu dabiskās rezistences izmantošanu un pareizo šķirņu izvēli, un tikai pēc tam domājot par precīzajām un viedajām tehnoloģijām vai augsnes auglības un bioloģiskās aktivitātes celšanu.

Lopkopības pedagogi klausījās lektores Aijas Luses (Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra Ogres KB vadītāja un Latvijas šķirnes zirgu audzētāju asociācijas valdes priekšsēdētāja) stāstījumu par aktualitātēm lopkopības nozarē. Sarunā tika pārrunāti Eiropas zaļā kursa galvenie elementi, tajā skaitā emisijas ietekmējošie faktori bioloģiskajā un konvencionālajā piena lopkopībā. Pedagogi tika iepazīstināti arī ar lietotni manslauks.lv, kuru izmantojot speciālisti var palīdzēt pieņemt saimniekiem optimālos vadības lēmumus.

Par valsts attīstības finanšu institūcijas ALTUM atbalsta programmām lauksaimniekiem informēja ALTUM Centra reģiona vadītāja Daina Cinovica. Pēc D. Cinovicas teiktā, aptuveni 75% no visiem ALTUM klientiem ir tieši lauksaimnieki. Pieejamās programmas ir gana plašas, un salīdzinoši nelielus aizdevumus lauksaimnieki var saņemt arī bez ķīlas. Galvenais ir laba, dzīvotspējīga ideja, izvērtēti riski un apdomīgi izplānota naudas plūsma.

Tehnikuma mehanizācijas darbnīcās SIA “Dojus” Viedās lauksaimniecības nodaļas speciālists Jānis Ilmanis iepazīstināja lauksaimniecības mehanizācijas pedagogus ar dažādām precīzās lauksaimniecības tehnoloģijām. Stāstīja par vadības ierīču izvietojumu, to funkcijām un nozīmi, kā arī labības kombaina iestatīšanu dažādiem kultūraugiem.

Semināra dalībnieki apmeklēja z/s “Drubazas”, kurā saimnieko Ģirts Dzērve. “Druzabas” atrodas Abavas ielejas dabas parka teritorijā, kas ietilpst arī Natura 2000. Saimniecība audzē Galovejas šķirnes liellopus, kuri ir piemēroti tieši tādam ģeogrāfiskajam novietojumam, kādā atrodas saimniecība. Reljefs ir diezgan stāvām nogāzēm, purvains

apvidus. Lai saglabātu un vairotu bioloģisko daudzveidību, nopļautā pļavu zāle tiek pārvestu uz teritoriju, kurā bioloģiskā daudzveidība būtu jāuzlabo. Saimnieks atzīst, ka ganāmpulka aplokus plāno nomainīt uz vācu sistēmu ar zilajām lentām, kas ir mazāk uzkrītošas ainavā, un plastmasas mietiņš ar krustveida formu nav dziļi jāiedzen, un, pat ja uzbrauc ar traktoru, to nesalauž.

Saimniecībā tiek audzētas arī dažādu šķirņu vīnogas, kas tiek pārstrādātas saimniecībā esošajā vīna ražotnē. Saimniecībā iegādāts austriešu nogāžu traktors, Latvijā pagaidām pirmais, kurš paredzēts ļoti stāvu nogāžu appļaušanai un apsaimniekošanai.

Kā arī teritorijā ir trīs zivju dīķi. Saimnieks atzīst, ka labprāt vienā no tiem audzētu arī foreles, ja vien Latvijā parādītos kāds bioloģiskas foreļu barības ražotājs. Patreiz populāra un pieejama esot vien dāņu foreļu barība, kas gatavota tā, lai forele iegūtu tai raksturīgo rozā nokrāsu. Tā kā šis neatbilst saimnieka holistiskajai domāšanai par dabai draudzīgas saimniekošanas modeli un izpratnei par bioloģisko lauksaimniecību, tad ideja par foreļu audzēšanu šobrīd ir atlikta.

Seminārs noslēdzās Agroresursu un ekonomikas institūta Stendes pētniecības centrā, kurā AREI vadošā pētniece Inga Jansone iepazīstināja ar selekcijas darbu, pētniecības iekārtām, laboratorijām, siltumnīcu un aktualitātēm pētniecības jomā.