2023. gadā aprit 160 gadi, kopš lauksaimniekiem Latvijas teritorijā ir iespēja iegūt augstāko izglītību. Šī gadskārta arī uzskatāma par Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes (LBTU, iepriekš LLU) pirmsākumu, kas lauksaimniecības vārdu savā nosaukumā nesa daudzus gadu desmitus. Lai gan toreiz tā bija neliela Lauksaimniecības nodaļa Rīgas politehnikumā, šodien šī nelielā sēkla spējusi izaugt par starptautiski atzītu daudznozaru zinātnes universitāti, kurā augstāko izglītību iegūst gan lauksaimnieki, gan dažādu citu nozaru pārstāvji, kuru uzmanības lokā ir dabas resursu ilgtspējīga izmantošana.

Lauksaimniecības augstākās izglītības attīstības ceļš ir bijis nopietnu pārmaiņu pilns. Tās pirmsākumi meklējami 1862. gadā, kad tika nodibināts Rīgas politehnikums un jau 1863. gadā tajā izveidoja Lauksaimniecības nodaļu. Vēlāk tā nonāca jaundibinātās Latvijas Universitātes sastāvā Rīgā, līdz 1938. gadā Valsts un Ministru prezidents Kārlis Ulmanis izsludināja likumu "Jelgavas Lauksaimniecības akadēmijas Satversme" un par lauksaimniecības augstākās izglītības mājvietu kļuva Jelgava ar divām fakultātēm – Lauksaimniecības un Mežsaimniecības.

Otrā pasaules kara laikā un pēc tā Jelgavas Lauksaimniecības akadēmija īslaicīgi tika pārcelta uz Rīgu, jo Jelgavas pils tika nopostīta, taču kopš pils atjaunošanas līdz pat šodienai tā atrodas Jelgavā. Tā kā tobrīd lauksaimnieciskā ražošana un lauku vide piedzīvoja būtiskas pārmaiņas, pieauga pieprasījums pēc speciālistiem ne vien lauksaimniecībā un mežsaimniecībā, bet daudzās citās saistītajās nozarēs, akadēmijā izveidojās jaunas fakultātes ar izteiktu inženiertehnisku specializāciju.

Līdz pat mūsdienām toreizējā akadēmija un tagadējā Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte ir spējusi saglabāt daudznozaru universitātes identitāti. Lai gan sākotnēji tā veidojusies no vienas nozares, tās augšanas process 160 gadu laikā ir parādījis lauksaimniecības starpdisciplināro dabu un nepieciešamību mainīties.

Šodien lauksaimniecības augstākās izglītības pēcteči ir visa universitāte, bet vistiešāk tie studiju virzieni, kas pārstāvēti Lauksaimniecības fakultātē – agronomija un  zootehnika. Visā Lauksaimniecības fakultātes pastāvēšanas vēsturē ir sagatavoti vairāk kā 10 tūkstoši speciālisti. Sākuma gados absolventu skaits nebija liels un pirmie studenti bija aristokrātijas pārstāvji, jo studiju maksa bija liela un latvieši bija galvenokārt kalpu statusā. Studijas notika vācu valodā, bet no 1896. gada krievu valodā. Taču tie bija pirmie progresīvo atziņu ienesēji lauksaimniecības praksē un viņi pakāpeniski nomainīja sākumā no ārzemēm pieaicinātos mācībspēkus.

Mūsdienās lauksaimnieciskā ražošana Latvijā ir zinātnes ietilpīga. Tai ir ļoti plašs un daudzveidīgs darbības spektrs. Atbilstoši piedāvājumam un pieprasījumam darba tirgū, izveidojušās daudz atšķirīgu līmeņu studiju programmas – bakalaura, maģistra un doktora līmenī. Kopumā universitāte piedāvā vairāk kā 50 studiju programmās biozinātnēs, inženierzinātnēs un sociālajās zinātnēs.

Lai atzīmētu lauksaimniecības augstākās izglītības 160. jubileju, dažādus pasākumus gada laikā organizēs Lauksaimniecības fakultāte, kas gada beigās decembrī  noslēgsies ar svinīgo jubilejas Konventa sēdi.

Par godu šai jubilejai izveidots īpašs jubilejas gada universitātes logo no pašreizējā LBTU logo grafiskajiem elementiem. Tie mainījuši savu līdzšinējo salikumu un  integrēti skaitļa "160" formā, simbolizējot universitātē pārstāvētās biozinātnes, inženierzinātnes un sociālās zinātnes, kas vairāk kā pusotru gadsimtu izaugušas no nelielas lauksaimniecības nodaļas.