Dārzs un Drava / 2023.gads (ZIEMA)

Foto: Cremon vīna darītavas arhīvs, LatvijasVīnatūre.lv

Krimuldas muižas vīndaris un muižas vīnu darītavas Cremon saimnieks Jānis Mikāns ir kā allaž smaidošs piemērs tam, ka sirmi mati deniņos nav iemesls neķerties pie sava uzņēmuma izveides, iestādīt savu vīna dārzu un pat piesaistīt ES finansējumu.

Kā aizsākās tava ideja par vīna darītavu?

Runas un idejas par to, ka arī Latvijai vajag savus vīna ražotājus, virmoja gaisā jau kādu laiku pirms 2010. gada. 

Dažas burkas aveņu vīna ieliku tālajā 2008. gadā. Sanāca labs. Aprunājos ar sievu, viņa mudināja turpināt, jo Krimuldas muiža, kur darbojamies, un tradīcijas tam lieliski piemērotas. Tas būtu arī veids, kā piesaistīt tūrismu. Tā, sievas mudināts, es sāku kārtot papīrus, un tapa Cremon vīna darītava. Nosaukums ir no Krimuldas muižas (no vācu valodas – Schloß Kremon/Cremon). Nu vairs nebija, kur atkāpties, tālāk tikai uz priekšu.

Sākumā bijām kādi četri, pieci vīndari. Neviens īsti neko nezinājām – kādus traukus vajag, kā telpas pielāgot. Braucām cits pie cita skatīties, runāties. Man bija lielāka pieredze būvniecībā, tādēļ varēju padalīties tieši par telpu izkārtojumu.
 

Vai tas nozīmē, ka vīndaru starpā nebija tik latviskās konkurences?

Absolūti nemaz. Arī tagad nav. Katrs jau no mums ir citāds un citā Latvijas vietā. Turklāt, ja kāda iekārta iziet no ierindas vai atgadās kāda cita liga, viens otram allaž palīdzam.

Vai dalāties arī pašas vīna darīšanas pieredzē?

Tas ir diezgan bezjēdzīgi, jo nav divu vienādu vīnu. Pat paņemot ogas no viena un tā paša krūma, katrā mājā būs savs ūdens, savs mikroklimats, viens vīndaris pārlies to no rīta, otrs vakarā, un pat pēc vienas receptes gatavoti vīni katrā vīna darītavā garšos citādāk. Tādēļ lielos vilcienos procesi ir skaidri. To savu  īpašo garšu veido simtiem dažādu nianšu vīna gatavošanas procesā. Atliek vien gatavot un vērot. Tā var piefiksēt tos mazos knifiņus, kurus ar laiku varam saukt par slepenajām niansēm.

 Galvenais – OBLIGĀTI PIERAKSTĪT RECEPTI!

Jā, tikai pierakstot, var noslīpēt vīnu no laba līdz lieliskam.

Vai vīna gatavošana ir sarežģīts process?

Šobrīd vairs nē, jo ir pieejami labi vīna raugi. Agrāk, kad vīnu raudzēja no ogās esošajiem meža raugiem, bija sarežģītāk. Senāk varēja daudz biežāk nokļūdīties aiz nevaļas vai aizmāršības. Šobrīd ir īpaši raugi gan baltajiem, gan tumšajiem vīniem,  arī ziedu vīniem. Ir arī katram raugam savas barības vielas. Ja esi pielicis raugu un barības vielas, tās palīdz raugam veidoties un darboties, līdz ar to vīns etiķī aiziet vairs īsti nevar.

Nekļūdās tikai tas, kas neko nedara. Ja gadās netīras ogas vai kāda kļūme, tad var savairoties baktērijas un vīns aiziet bojā.

Vīna darītavas attīstīšanai tu izmantoji  LEADER atbalstu. Vai tas bija tavs pirmais projekts, ko rakstīji ES atbalsta iegūšanai?

Mana sieva bija rakstījusi dažādus projektus muižas attīstības vajadzībām. Viņa mani iedrošināja uz to arī saistībā ar vīna darītavu. Ja neesi ļoti steidzīgs savā attīstībā, esi pie labas veselības un ir nedaudz iekrāts startam, šī ir ļoti laba iespēja, kā uzsākt un attīstīties. Tie 50–70 %, ko iegūsti kā atbalstu, ir krietns atspēriens.

Un tas bija atspēriens arī man. Bez LEADER es nebūtu savu vīna darīšanas lietu uzsācis tik ātri un raiti. Manā gadījumā pavasarī tika iesniegts projekts vietējai rīcības grupai LAPO, un jau rudenī es jaunās iekārtas varēju izmantot vīna ielikšanai.

Latvijas vīndari ir apvienojušies Latvijas Vīnkopju un vīndaru biedrībā.  Cik svarīgi ir vīndarim būt šādā biedrībā?

Viens tu neesi karotājs, ir labi, ja ir aizmugure. Ja nebūtu Latvijas Vīnkopju un vīndaru biedrības, mēs vēl mocītos pagātnē, strādātu ar kases aparātiem. Tas ir liels izrāviens, ko paveica Ričards Ivanovs. Biedriem dažādas atlaides un atvieglojumi birokrātijā. Biedrības darbs ar PVD un VID ir liels un uzteicams. Ar visiem šiem panāktajiem atvieglojumiem mums ir daudz vieglāk strādāt – gatavot vīnu, nevis tikai apmierināt birokrātiskas prasības un gaidīt nākamo kontroli. 

Paškontrole, protams, neizpaliek. Iespējams, tā ir vēl stingrāka, jo to veic paši vīndari. Tiem, kas pārzina nozari, procesus un drēbi,  nav iespējas samānīties vai izlocīties. Tādēļ dalība biedrībā reizē arī nozīmē kārtību un kvalitāti.

Tā ir arī garantija, ka vīns ir 100 % dzimis Latvijā. 

Ja reiz vīndaris gatavo vīnu, tad ir jābūt arī vīna dārzam – ābelēm, avenēm, ogulāju stādījumiem. Jāvar tos parādīt. Un arī visiem dokumentiem jābūt kārtībā. 

Dalība Latvijas Vīnkopju un vīndaru biedrībā ir kā garantija vietējam, pareizi ražotam un kvalitatīvam vīnam.

Kas balsta Latvijas vīnkopību? – Tūrisms vai vietējais pieprasījums?

Abējādi. Ir brīnišķīgi, ja tūristi brauc šurp un grib atstāt te naudu. Mēs reklamējam un cenšamies popularizēt Latvijas vīnus, taču atgriezenisko saiti jūtam vien pēc 3–4 gadiem. Tā nu tas ir.

Man vīna darītava atrodas Krimuldas muižā, tādēļ mani klienti galvenokārt (80 % gadījumu) ir tūristi. Protams, es priecātos, ja Latvijas vīnus kaut vai kā Ziemassvētku dāvanas biežāk izvēlētos latvieši Latvijā.

Kādu tu redzi Latvijas vīndaru nākotni? Vai šī nozare attīstās un iet plašumā?

Tas nav tik vienkārši. Ir jābūt ne tikai vēlmei darīt vīnu, bet arī zemei un vīna augļu dārziem. Tomēr Latvijā top ļoti daudz jaunu vīna dārzu. Arī vīnogas tiek stādītas ļoti plašās teritorijās – pa  pus hektāram un vairāk. Es domāju, ka vīna darīšanas tradīcija Latvijā attīstās, arī no vīnogām. Protams, tas ir arī ilgstošs izpētes process, kas labāk aug un ziemo konkrēti tavā teritorijā un tavos dārzos, bet viss notiek. 

Vīna darīšana iet plašumā, Latvijā top jauni vīna dārzi, un Latvijas vīnu vārds skan arī aiz mūsu robežām.