Latvijā olas un vistas ir nozīmīgs elements uzturā un ekonomikā. Mūsu iedzīvotāji vidēji gadā patērē 225 olas, jebšu ik dienu vismaz pusi olas. Arī vistu audzēšanai ir svarīga loma, jo 2023. gada beigās Latvijā bija teju 3,4 miljoni dējējvistu, kas padara to par augstāko rādītāju Eiropas Savienībā uz vienu iedzīvotāju. Turklāt, Latvija ir otrajā vietā ES pēc saražoto olu apjoma uz iedzīvotāju. Olās ir daudz veselīgu uzturvielu, un tās ir iecienītas Latvijas iedzīvotāju vidū, kā liecina 2023. gada aptauja, kur 85% respondentu uzsvēra olu augsto uzturvērtību.

Latvija - putnkopības līderis Ziemeļeiropā

Latvija ir valsts ar augstāko dējējvistu īpatsvaru uz iedzīvotāju Eiropas Savienībā. 2023. gada beigās mūsu valstī bija 3 385 tūkstoši dējējvistu. Tas nozīmē, ka uz 5 Latvijas iedzīvotājiem ir 9 dējējvistas. Tas ir augstākais rādītājs Eiropas Savienībā. Vistu skaits Latvijā pēdējo 5 gadu laikā ir pieaudzis par 5,5%.

Latvijas vistas 2022. gadā izdēja 464 olas uz vienu iedzīvotāju, kas ļauj olām būt svarīgai eksporta precei. Ne velti mūsu pašu “Balticovo” ir vadošais olu un olu produktu ražotājs Ziemeļeiropā.

Apkopojot Eiropas savienības datus par pārtikā lietojamo olu ražošanu, Latvijas ierindojas otrajā vietā pēc saražoto olu apjoma uz vienu iedzīvotāju. Mūs apsteidz vien Nīderlande.

Latvijas Apvienotās putnkopības nozares asociācijas (LAPNA) valdes priekšsēdētājs Jānis Gaigals par nozari: “Putnkopība ir eksportspējīgākā lopkopības nozare Latvijā ar bagātu vēsturi. Mūsu lielākie ražotāji ir spējuši modernizēt ražošanu atbilstoši augstākajām tehnoloģijas prasībām, putnu labturības standartiem un aprites ekonomikas principiem. Olas un putnu gaļa ir lētākais un pieejamākais dabīgais dzīvnieku izcelsmes proteīns ar vismazāko ietekmi uz apkārtējo vidi. Olu un putnu gaļas ražošana rada vismazāk oglekļa dioksīda izmešu attiecībā pret kg dabīgā proteīna.”

No 4. līdz 6. aprīlim biznesa centrā “RĀMAVA” norisināsies starptautiskā lauksaimniecības biznesa izstāde “PAVASARIS”, tās laikā būs iespēja uzzināt par aktualitātēm un tehnoloģijām lauksaimniecībā, tai skaitā arī putnkopības nozarē. Izstādē 5 .aprīlī plkst. 13:00 notiks prezentācija un diskusiju cikls par putnkopību Latvijā, kā arī 6.aprīlī plkst. 12:00 notiks prezentācija par putnkopības jaunumiem.

Vistas, olas un to vieta mūsu ēdienkartē

Pasaulē visvairāk olu apēd Hongongas iedzīvotāji jeb 409 olas gadā uz vienu iedzīvotāju; viņiem seko nīderlandieši apēdot vidēji 371 olu gadā (The Food and Agriculture Organization of the United Nations).

Latvijā vidēji viens iedzīvotājs gada laikā apēd 225 olas un pēc šī rādītāja Latvija ierindojas 31. vietā pasaulē. Tas nozīmē, ka katrs Latvijas iedzīvotājs ik dienu apēd vismaz pusi olas (precīzāk, 0.6 gab.).

Latvijas vistu olu vidējais svars ir 60 grami, kas uz pasaules fona ir salīdzinoši augsts. Vislielākās olas dēj Spānijas dējējvistas, to svars ir vidēji 63 grami. Vismazākās olas nākas ēst Okeānijas salu Tonga un Nauru, kā arī Kongo iedzīvotājiem, kuru vistas dēj 2 reizes mazākas olas nekā Latvijā (The Food and Agriculture Organization of the United Nations).

Olas un veselība

Izplatīts ir nepareizs viedoklis par olu nelabvēlīgo ietekmi uz holesterīna līmeni ķermenī. Pētījumi pierāda, ka olu patēriņš neietekmē holesterīna līmeni asinīs. Olās patiešām ir augsts holesterīna saturs, taču jāņem vērā, ka mūsu ķermenis aknās ražo 70 – 80 % no visa holesterīna. Svarīgāk ir atcerēties par “veselīgo” un “kaitīgo” holesterīnu. “Veselīgais” holesterīns palīdz izvadīt taukus no asinsvadiem uz tālāku pārstrādi aknās, savukārt “kaitīgais” holesterīns veicina tauku nogulsnēšanos asinsvados, kas palielina infarkta vai insulta risku. “Kaitīgais” holesterīns organismā veidojas, ja uzturā tiek uzņemts liels piesātināto tauku un transtauku apjoms. Olās piesātināto tauku ir maz – vien aptuveni 1,5 grami (2,5% no olas svara).

Tiem, kas rūpējas par savu veselību, svarīgi atcerēties, ka olas satur D vitamīnu, kalciju un 13 organismam nepieciešamas uzturvielas. Viena ola satur aptuveni 6 g olbaltumvielu, kas ir svarīgas muskuļu un kaulu veselībai, kā arī cilvēka imunitātei. Olās ir tikai 72 kalorijas.

Turpinot par kalorijām un ķermeņa masu, ir pierādīts, ka D vitamīns ir būtisks ķermeņa masas samazināšanā, jo šī vitamīna deficīts var palielināt aptaukošanās risku un veicināt 2. tipa diabētu un citu sirds un asinsvadu slimību attīstību. Tādējādi, regulāra D vitamīna uzņemšana, tostarp no olām, var palīdzēt uzturēt veselīgu svaru un samazināt ar to saistīto slimību risku.

Ko Latvijas iedzīvotāji domā par olu uzturvērtību?

Latvijas iedzīvotāji augsti novērtē olu īpašības, jo 85% respondentu 2023. gada decembrī veiktajā “Norstat” aptaujā norādīja, ka “olas ir ļoti labs proteīna avots” un ka “olām ir augsta produkta uzturvērtība”. 82% respondentu atzina, ka “olas ir vērtīgs produkts, kas satur ļoti daudz vērtīgu un cilvēka organismam nepieciešamu minerālvielu un mikroelementu”.

Nedaudz vairāk kā puse jeb 54% aptaujāto zināja, ka olas ir piesātinātas ar spēcīgiem antioksidantiem, kas aizsargā cilvēka acis no kaitīgās ultravioleto staru iedarbības. Mazāk kā puse (46%) zināja, ka olās ir cinks un selēns. Olas satur arī holīnu jeb B4 vitamīnu, kas ir svarīgs elements smadzeņu un nervu sistēmas darbībai un sirdsdarbībai, taču to zināja vien 46% respondentu.

Latvijā olas un putnkopība ir ne tikai nozīmīga ekonomikas nozare, bet arī daļa no mūsu kultūras un identitātes. Ar spēcīgiem ražotājiem un zinošiem cilvēkiem, mēs varam lepoties kā valsts, kas ražo augstas kvalitātes putnkopības produktus un veicina veselīgu pārtikas izvēli gan vietējā, gan globālā mērogā.