Latvija pērn eksportēja preces 21,27 miljardu eiro vērtībā, kas ir par 29,3% jeb 4,82 miljardiem eiro vairāk nekā 2021.gadā, bet importēja - par 26,5 miljardiem eiro, kas ir pieaugums par 35,8% jeb 6,98 miljardiem eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) provizoriskie dati.

Tādējādi 2022.gadā Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās sasniedza 47,77 miljardus eiro, kas ir par 32,8% jeb 11,8 miljardiem eiro vairāk nekā 2021.gadā.

Tostarp decembrī Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums veidoja 4,09 miljardus eiro, kas faktiskajās cenās bija par 25,3% vairāk nekā pirms gada, tai skaitā preču eksporta vērtība pieauga par 9,6%, bet importa vērtība - par 39,8%. Decembrī Latvija eksportēja preces 1,72 miljardu eiro apmērā, bet importēja par 2,37 miljardiem eiro.

Salīdzinājumā ar 2021.gada decembri ārējās tirdzniecības bilance pasliktinājās, eksportam kopējā ārējās tirdzniecības apjomā samazinoties no 48,1% līdz 42%. Jāņem vērā, ka preču ārējās tirdzniecības dati tiek atspoguļoti faktiskajās cenās un aprēķināti, ņemot vērā preču vērtību eiro, nevis to fizisko daudzumu, norāda CSP.

Atbilstoši kalendāri un sezonāli koriģētiem datiem 2022.gada decembrī salīdzinājumā ar 2021.gada decembri eksporta vērtība faktiskajās cenās bija par 8,2% lielāka, bet importa - par 39,2%. Salīdzinot ar mēnesi iepriekš, eksporta vērtība samazinājās par 6,2%, bet importa - par 1,4%.

Pērn decembrī minerālproduktu eksports bija lielāks par 71 miljonu eiro jeb 38,1%, augu valsts produktu eksports - lielāks par 42,9 miljoniem eiro jeb 37,5%, mehānismu, mehānisko ierīču un elektroiekārtu eksports - lielāks par 31,8 miljoniem eiro jeb 12,8%, pārtikas rūpniecības ražojumu eksports - lielāks par 30,9 miljoniem eiro jeb 26,5%, bet parasto metālu un to izstrādājumu eksports - mazāks par 55,4 miljoniem eiro jeb 38,1%.

Savukārt importā decembrī satiksmes līdzekļu un to aprīkojuma imports bija lielāks par 337,2 miljoniem eiro jeb 3,5 reizes, minerālproduktu imports - lielāks par 232,8 miljoniem eiro jeb 2,1 reizi, pārtikas rūpniecības ražojumu imports - lielāks par 46,3 miljoniem eiro jeb 35,1%, dzīvu dzīvnieku, dzīvnieku izcelsmes produktu imports - lielāks par 23,6 miljoniem eiro jeb 41,6%, bet ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru ražojumu imports - mazāks par 30,5 miljoniem eiro jeb 14,3%.

Decembrī svarīgākie eksporta partneri bija Lietuva (18,1% no eksporta kopapjoma), Igaunija (12,7%), Krievija (6,1%) un Vācija (5,5%). Nozīmīgākie importa partneri - Lietuva (19,4% no importa kopapjoma), Kanāda (11,9%), Igaunija (9,1%) un Vācija (8,8%).

Pagājušā gada decembrī salīdzinājumā ar 2021.gada decembri Eiropas Savienības valstu īpatsvars kopējā eksporta vērtībā samazinājās par 2,4 procentpunktiem, savukārt kopējā importa vērtībā - par 9,3 procentpunktiem. NVS valstu īpatsvars eksportā samazinājās par 0,4 procentpunktiem, bet importā - par 0,7 procentpunktiem.

Pērn decembrī salīdzinājumā ar novembri eksporta vērtība uz Ukrainu pieauga par 0,8 miljoniem eiro jeb 2,1%. To visvairāk ietekmēja minerālproduktu eksporta pieaugums par 1,8 miljoniem eiro jeb 11,2%. 

Eksports uz Krieviju samazinājās par 24,6 miljoniem eiro jeb 19%, savukārt uz Baltkrieviju - par 0,4 miljoniem eiro jeb 2,1%. Eksporta samazinājumu uz Krieviju un Baltkrieviju galvenokārt ietekmēja pārtikas rūpniecības ražojumu eksporta samazinājums attiecīgi par 19,8 miljoniem eiro jeb 33,1% un 1,3 miljoniem eiro jeb 56,2%.

Pērn decembrī, salīdzinot ar mēnesi iepriekš, importa vērtība no Ukrainas samazinājās par deviņiem miljoniem eiro jeb 26,2%. To ietekmēja ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru ražojumu importa samazinājums par 7,8 miljoniem eiro jeb 58,5%. 

Imports no Baltkrievijas samazinājās par 0,1 miljonu eiro jeb 0,7%, to ietekmēja dzīvnieku vai augu tauku un eļļu importa samazinājums par 1,3 miljoniem eiro jeb 13,1%. 

Imports no Krievijas pieauga par 119,9 miljoniem eiro, to galvenokārt ietekmēja dabasgāzes gāzveida stāvoklī importa kāpums par 108,8 miljoniem eiro. CSP skaidro, ka dabasgāzes importa pieaugums saistīts ar to, ka iepriekš no Krievijas ievestā dabasgāze 2022.gada decembrī tika laista brīvā apgrozībā. Atbilstoši preču ārējās tirdzniecības metodoloģijai ārpussavienības preces, kuras iepriekš tiek ievestas un noglabātas muitas noliktavā, ārējā tirdzniecībā ieskaita tikai tajā brīdī, kad tās tiek laistas brīvā apgrozībā.

Pagājušā gada decembrī Latvijas ārējās tirdzniecības bilance bija pozitīva ar 114 partnervalstīm, preču eksporta vērtībai pārsniedzot importa vērtību. Negatīva tā bija tirdzniecībā ar 46 valstīm.

Graudaugu produktu eksporta kāpumu 2022.gada decembrī salīdzinājumā ar 2021.gada decembri visvairāk ietekmēja kviešu, kviešu un rudzu maisījuma eksporta pieaugums par 42,8 miljoniem eiro jeb 74,7%, bet minerālā kurināmā, naftas un tās pārstrādes produktu - dabasgāzes gāzveida stāvoklī eksporta pieaugums par 37,2 miljoniem eiro.

Importa kāpumu preču grupā "gaisa kuģi, kosmosa kuģi un to daļas" 2022.gada decembrī salīdzinājumā ar 2021.gada decembri ietekmēja lidmašīnu iegāde par 279,5 miljoniem eiro. Savukārt koka un tā izstrādājumu, kokogles imports samazinājās, sarūkot zāģmateriālu importam par 13,6 miljoniem eiro jeb 67,8%.

Atbilstoši metodoloģijai preces ārējā tirdzniecībā tiek ieskaitītas, ņemot vērā preču fizisko kustību. Lai gan komerciāls elektroenerģijas imports no Krievijas ir pārtraukts, CSP elektroenerģijas importa un eksporta uzskaitei izmanto pārvades sistēmas operatora ikmēneša informāciju par elektroenerģijas fiziskās plūsmas pārvadi pāri Latvijas robežai, ieskaitot transportēto caur Latviju, izteiktu megavatstundās (MWh). Elektroenerģijas fiziskās plūsmas vērtības aprēķiniem eiro tiek izmantota elektroenerģijas biržas "Nord Pool" norādītā mēneša vidējā cena.

https://infogram.com/latvijas-areja-tirdznieciba-1hmr6glwmn8o4nl?live